Edgars Rinkēvičs
Viena lieta ir pamatot sankcijas pret Krieviju un tās pretsoļus auditorijai, kas vairāk vai mazāk līdzīgi vērtē notikumus Ukrainā, pavisam cita - politiskās debatēs ar, piemēram, Jāni Urbanoviču no Saskaņas, kuram ir sava, atšķirīga argumentācija. Ko atbildēsiet viņa un citu konkurentu pārmetumiem?
Varētu piekrist, ka sankcijas un Krievijas pretsoļi, ar tiem saistīto zaudējumu tēma ir pastūmusi malā jautājumu, kādēļ tas viss tā ir ievirzījies, proti, agresiju pret Ukrainu. Lai cik nepatīkamas ir sekas atsevišķiem Latvijas uzņēmumiem, jāsaprot, ka sankcijas no Rietumu puses ir adekvāts veids, kā ar politiskiem, ekonomiskiem līdzekļiem reaģēt uz agresīvu rīcību. Nav arī nekāds jaunums - ja agresoru neaptur sākumposmā, apetīte viņam kļūst arvien lielāka, un tad jau ar politiski ekonomiskiem līdzekļiem var izrādīties par maz. Jāsaprot, ka te nav runa par abstraktām lietām, jo, iestājoties par Ukrainu, tās drošību, suverenitāti, mēs aizstāvam arī paši savu drošību.
Vienalga jums pārmetīs Krievijas mūziķu neielaišanu Latvijā - vai nu šie cilvēki bija tāds apdraudējums?
Paskatāmies uz šo situāciju plašāk. Latvija ir Eiropas Savienībā. Vai būtu pieļaujams, ka no ES, jo īpaši pēc pasažieru aviolainera notriekšanas, tiek raidīti informatīvā kara signāli? Manuprāt, nē. Var jau ironizēt par šo lēmumu, tomēr izskatās, ka tā efekts ir pat lielāks, nekā domājām.
Iepriekš bijāt Reformu partijā (RP). Vai ir kādas RP idejas, ko nevajadzētu aizmirst arī Vienotībā?
Jā, ir vairākas idejas ekonomikas, nodokļu jautājumos, kuras nevajadzētu pazaudēt, labas iestrādes bija arī izglītības un sabiedrības saliedēšanas jomā. Saprotu, ka daļa šo ideju tagad būtu grūti īstenojamas, un tomēr.
Jums kā ārlietu ministram būs jāpamato tēriņi Latvijas prezidentūrai ES.
Varu tikai atkārtot - tie vispirms un galvenokārt attiecas uz ekspertu sagatavošanu, kas Latvijai vienalga nepieciešami, nav runa par kaut kādiem banketiem vai pieņemšanām. Būtu lieki kritizēt valdību līdzšinējo rīcību, pārvarot krīzi, tomēr šobrīd saskaramies ar 2009.-2011. gada «mantojumu», kad izdevumu samazināšana tika veikta tik lielos apmēros, ka nu daudzi speciālisti ir jāgatavo no jauna. Līdz ar to izdevumi uztverami arī kā ilgtermiņa investīcijas.