Realitātē tepat salasītie strādnieki ārzemēs pamesti novārtā bez naudas un darba. Turklāt uz ārzemēm ļaudis devušies, par to maksājot krāpniekiem no savas kabatas. Pašlaik krimināllieta par krāpšanu no prokurora Māra Gabrāna rokām nonākusi Daugavpils tiesā, kur pašlaik lemj, kad to izskatīs, _Dienu_ informēja tiesas krimināllietu kancelejā. Tiesnesis būs Juris Kokins.
Piekrāpta arī Aļona
«Vēl nav bijusi tiesa. Man ir skaidrs, ka Konstantīns melo [varas iestādēm], es nesniegšu interviju, līdz nebūs simtprocentīgi pierādījumi [par manu dalību noziegumā]. Jums vajadzētu vispirms noskaidrot visus lietas apstākļus. Diemžēl līdz tiesai nevaru jums teikt, par ko tieši Konstantīns melo,» uzrunāta portālā draugiem.lv, saka viena no apsūdzētajām - Aļona Suhanova. Sīkākos paskaidrojumos viņa neielaižas, vien norāda, ka neuzskata sevi par vainīgu, un piedāvā sazināties ar savu advokātu Valdi Kudiņu. Advokāts Dienai skaidro, ka meitene pati kritusi par upuri krāpšanas shēmai - viņai piedāvāts nodarboties ar darbā iekārtošanu, savākt cilvēkus un naudu un nogādāt ārzemēs, solot, ka tur būs garantēta darba vieta. Viņa cilvēkiem pat devusies līdzi, taču tajā pusē darbā iekārtotājs bijis krāpnieks, kas pievācis naudu un pazudis. Kāda bijusi otra apsūdzētā - Konstantīna - loma šajā shēmā, advokāts nevēlas runāt, norādot, ka jāgaida tiesa.
Vainu cenšas kompensēt
Lietas izmeklētāja Inga Teivāne-Treinovska Dienai stāsta, ka Aļona iepazinusies ar Konstantīnu internetā. Tieši viņš bijis tas, kurš sagaidījis strādniekus Lielbritānijā, kādas provinces pilsētas puķu fabrikā, saņēmis naudu, izvietojis viņus pa kopmītnēm un pats pazudis. Pēc izmeklētājas domām, Aļona Konstantīna ļaunprātību sākotnēji nav nojautusi, apjausma nākusi vēlāk. Jau pēc policijas iejaukšanās Aļona no saviem līdzekļiem centusies daļu parāda atdot cilvēkiem, pa 40 līdz 50 latiem katram. Pavisam cietuši 25 cilvēki, bet tiesās abus par 17 epizodēm. Tas tāpēc, ka pārējie saviem spēkiem un ar tuvinieku atbalstu iekārtojušies Lielbritānijā darbā. Sludinājumus par iekārtošanu darbā abi apsūdzētie likuši portālā one.lv, vietējā Daugavpils reklāmas avīzē un citur. Abi naudu dalījuši šādi: no viena cilvēka Aļona saņēma 60 latus, savukārt Konstantīns - 120. «Viņi prasīja daudz, Konstantīns par strādnieku izmitināšanu saņēma uz pusi vairāk, nekā tā reāli izmaksāja. Daudz par šādiem krāpniekiem runāts, bet cilvēku lētticībai nav gala. Laikam krīzes apstākļi spiež ticēt kuram katram,» atzīst izmeklētāja.
Abus nelegālos darboņus policija aizturēja uz karstām pēdām, kad nākamā strādātgribētāju partija jau bija sagatavota, jo iepriekšējie ārzemēs pamestie ar saviem spēkiem bija atgriezušies Latvijā un par notikušo informēja policiju. Krāpnieki darbam ārzemēs, lielākoties Lielbritānijā, pulcējuši vietējos Latgales ļaudis. Krimināllikumā par šāda veida krāpšanu personu grupā paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pat sešiem gadiem.
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pārstāvis Dainis Jukonis, ņemot vērā šādu negodīgu rīcību, ārzemēs strādātgribētājiem atgādina, ka vispirms ir jānoskaidro, vai «iekārtotāji» ir licencēta firma, jo tikai tām ir tiesības iekārtot darbā ārzemēs. To uzņēmumu saraksts, kam ir šīs tiesības, atrodams NVA mājaslapā internetā.