Intriga - ja runājam par vērā ņemamām - joprojām viena: vai Saskaņas centram būs 31 mandāts.
Bet kas liek apšaubīt, ka nebūs? Reitingi ir daiļrunīgi.
Atcerēsimies 2009. gada pašvaldību vēlēšanas Rīgā, kad likās - Šlesers būs mērs. Iznākums bija cits.
Šleseram taču bija «jāiedzen» no krietni sliktākas pozīcijas!
Toties kas par naudu tika tērēta! Ja nopietni, tad SC pieminēto augsto reitingu dod lielais austrumslāvu (es lietoju šādu apzīmējumu, ar to saprotot krievus, ukraiņus, baltkrievus) atbalsts. Savukārt ļoti liels skaits latviešu vēl ir kategorijā «neizlēmušie». Kategorijas novērtējumi, protams, atšķiras, tomēr esmu redzējis arī tādus, kuros neizlēmušo īpatsvars sasniedz pat 40 procentu.
T. s. latviešu partiju izredzes pilnvērtīgi izmantot šo neizlēmušo rezervi gan apdraud pašu šo partiju konkurence.
Jā, drumstalošanās ir, taču pieredze liecina, ka cilvēki tomēr - pat ja viņi ilgstoši neformulē savu izvēli - rūpīgi seko, t. sk. reitingiem, un izdara pragmatiskus secinājumus - kuram ir, kuram nav iespējas iekļūt.
Sestdienas kolēģi, veidojot materiālu par Ušakovu, lietoja apzīmējumu «teflona mērs». Šķiet, pamatoti - ap domes struktūrām skandālu netrūkst, pašam mēram nekas nelīp klāt. Kā tas var būt?
Pats Ušakovs jau nekad nav iejaukts, nekur nav nogrābts ar lielo kurpju kasti, pilnu ar naudu. Skandāli ir ap otrā trešā līmeņa personāžiem. Ušakova situācija zināmā mērā ir līdzīga Lemberga popularitātei. Arī Ventspils mēram nepatikšanu un skarbu vērtējumu netrūkst, bet viņu atbalsta - jo «dalās», jo rūpējas. Rīgā arī -Ušakovs, raugi, brīvbiļetes dod, dažādas sociālās programmas, svētkus rīko. Respektīvi, ir skandāli, bet ir viedoklis, ka mērs saprot vidusmēra rīdzinieka vajadzības.
Vai mums ir situācija, kuru kāds militārais stratēģis savulaik raksturoja tā «mēs uzvarējām nevis tāpēc, ka esam labāki, bet tāpēc, ka pretinieks vājāks»? Tas ir, nevis Ušakova veikums ir tik izcils, cik alternatīvais piedāvājums vājš?
Varētu piekrist. Man šķiet, ka kaut kad ziemā t. s. latviešu partijas vienkārši nobijās, nenoticēja, ka var uzvarēt. Un attiecīgi «uzlika» kā līderus otrā ešelona politiķus. Te kronis ir Reformu partija, kas izvirzīja dāmu, kura bija zināma labākajā gadījumā vienas ministrijas ietvaros... Atcerieties 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas - tēvzemieši «uzlika» savus pirmos numurus un guva ļoti labus rezultātus! Un šāda mulsa mīņāšanās personāliju jautājumos izpaužas arī saturiskajā piedāvājumā, kas, atklāti sakot, nevelk uz reālu alternatīvu.
Man grūti spriest, kādus secinājumus t. s. latviešu partijas izdarīs. Nenoliedzami Rīgas vadība ir pamatīgi strādājusi, lai panāktu sev labvēlīgu atspoguļojumu medijos - reklāmas līgumi utt. Tomēr nenoliedzami arī, ka tas nav noticis pēdējos mēnešos. Tas ir bijis ilgstošs, apzināts darbs sava tēla veidošanā. Opozīcijai vajadzētu to ņemt vērā priekšdienām. Pretējā gadījumā var rasties situācija, kad Saskaņas centrs Rīgā kļūst par nenomaināmu - es nesaku, ka neaizvietojamu, - tieši nenomaināmu spēku.
Kā šādā kontekstā vērtējat apgalvojumu «pazaudēsim Rīgu, pazaudēsim Latviju»? Atkārtota uzvara Rīgā palīdzēs SC nākamajā gadā parlamenta vēlēšanās, palīdzēs nonākt valdībā?
Es gan tādas paralēles nevilktu. Tās tomēr ir dažādas vēlēšanas. Līdz ar to minētais apgalvojums vairāk ir instruments vēlētāju mobilizācijai, veids, kā pateikt, ka šīs pašvaldību vēlēšanas ir kaut kas svarīgs. Tiesa, varas saglabāšana Rīgā SC ļaus saglabāt arī kontroli pār ievērojamām naudas plūsmām, kas var palīdzēt partijai nacionālā līmenī. Un, protams, aplams ir apgalvojums, ka pašvaldības jau ir tāda saimnieciska «padarīšana», ar politiku nesaistīta - vismaz Rīgā arī pašvaldības dienas kārtībā ir daudz izteikti politiski jautājumu.
Ieminējāties par secinājumiem, kādus valdības partijas varētu izdarīt pēc 1. jūnija. Vai tie varētu būt saistīti arī ar nepieciešamību turpmāk mazāk savstarpēji apkaroties? It kā taču ļaudis šajās partijās seko reitingiem, apzinās izredzes - pat ja to publiski neatzīst - tomēr, redz', vienota fronte kārtējo reizi nesanāca...
To gan varēja sagaidīt. Gan jau Nacionālā apvienība nejuta vajadzību ciešāk draudzēties ar Vienotību, jo abu partiju vēlētāji tomēr atšķiras. Un gan jau arī SC pastimulēja to, lai šīm valdības partijām rastos konkurenti viņu pašu nometnē.
SC bieži uzsver, ka viņi nav krievu partija.
Austrumslāvu.
Labi, austrumslāvu. Vai ciešais tandēms ar Gods kalpot Rīgai! dod papildu pamatojumu šim apgalvojumam?
Nē. Socioloģiski SC atbalstītāji 70-80% ir austrumslāvi. Pagaidīsim dažas dienas pēc vēlēšanām - tad redzēsim, cik šie latviešu uzvārdi apvienotajā sarakstā būs saņēmuši «mīnusiņus».
Tandēmā pašā gan saka, ka šoreiz tā nebūs, ka tos latviešu uzvārdus masveidā svītro ārā...
Jebkurā gadījumā vilkme, dzinējspēks šajā tandēmā ir SC, līdz ar to nevar runāt par kaut kādu jaunu politisku kombināciju, kas spējusi pārkāpt etniskajām robežām.
Par alternatīviem piedāvājumiem. Labi, Ventspils ir specifisks gadījums, bet kā izskaidrot Liepājas, Jelgavas, Jēkabpils u. c. gadījumus, kur pilsētu vadītāji šo posteni ieņem desmit un vairāk gadu? Tiešām nav labāka piedāvājuma?
Ja mēs pieņemam, ka vēlēšanas šajās pilsētās notiek godīgi - un man nav pamata to apšaubīt -, jāsecina, ka tāda ir cilvēku izvēle. Kas to nosaka? Domāju, ka vēlētāji augstu vērtē pieredzi. Viņi redz eksperimentus nacionālās politikas līmenī un saka: vismaz manā pilsētā iztiksim bez tādiem!
Tā gan ir diezgan divdomīga taktika...
Piekrītu - jo tā vietējo varu iekapsulē. Bet ar šādu motivāciju ir jārēķinās. Turklāt -vai esat ievērojis, ka šie ilglaicīgie mēri ir cilvēki, kas spēj saglabāt varu, mainoties valdībām Rīgā? Man šķiet, vēlētāji saprot, ka viņu labklājība lielā mērā ir atkarīga no tā, kā pašvaldības boss māk veidot attiecības ar valdību. Ja māk, tas ir vēl viens arguments par labi.
Šajās pašvaldību vēlēšanās - ārpus Rīgas - interesants elements ir Reģionālā alianse, kas audzē muskuļus. Vai tam varētu būt kāds turpinājums nacionālajā līmenī?
Šaubos. Pirmkārt, diez vai šie pašvaldību vadītāji paši ir gatavi startēt uz Saeimu. Otrkārt, tad ir nepieciešams cits saturisks piedāvājums. Ja Lembergs būtu premjers un viņam būtu jārisina arī, teiksim, Dagdas problēmas, viņa reitingi būtu pavisam citi.