Pirmkārt, kopumā jāsakārto Latvijas uzņēmējdarbības vide, izvairoties no straujām, nepārdomātām izmaiņām, un nodrošinot, lai būtu elastība attiecībā uz uzņēmējiem, lai iedrošinātu mazos uzņēmējus attīstīt biznesu, lai mudinātu cilvēkus vispār sākt savu uzņēmējdarbību. Otrkārt, kādam jāuzņemas atbildība un jādefinē, kādi uzdevumi veicami sabiedriskajiem medijiem - Latvijas Televīzijai (LTV) un Latvijas Radio - un kāda loma tiem būtu jāspēlē mūsu valsts mediju telpā. Skaidrība par sabiedriskā medija lomu nepieciešama tāpēc, ka, ja sabiedriskā medija loma ir saprotama, tad komercmediji var pielāgoties, bet, ja sabiedriskā medija finansējuma avoti ir divējādi, tad ļoti grūti paredzēt, kurā brīdī no kāda budžeta tiks izvilkta nauda, lai finansētu jaunus darbības virzienus.
Kādai, jūsuprāt, jābūt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lomai?
Es saredzu, ka NEPLP ir realizējošā institūcija, bet Latvijā mediju nozarē būtu jābūt gan augstākam politiskajam virzības līmenim, gan spēcīgam koordinējošam resoram, ko gan nevajadzētu izveidot kā birokrātisku institūciju ar milzīgu budžetu. Jāpiebilst, pie Kultūras ministrijas jau pastāv darba grupa mediju nozares jautājumu risināšanā.
Kāds ir šīs darba grupas mērķis, kādu rezultātu cerat sasniegt?
Pirmkārt, jānosaka sarkanās līnijas, ko vispār var un vajag kontrolēt, un kur ir tā telpa, kurā medijiem jābūt pilnīgi brīviem. Otrkārt, jāveic sabiedrisko mediju un komercmediju darbības jomu nodalījums. Patlaban sabiedriskā medija vadībai tiek dots uzdevums realizēt konkrētus mērķus, bet tajā pašā laikā arī jānopelna nauda. Savukārt, ja uzdevumi nebūtu saistīti ar komerciālu interešu realizēšanu, tad ceļš, kas ejams sabiedriskajam medijam, būtu daudz vieglāks, vienkāršāks un tajā būtu daudz mazāk traucēkļu.
Ko jūs sakāt saviem darbiniekiem - sabiedriskie mediji ir jūsu konkurenti vai tomēr nē?
Sabiedriskie mediji ir mūsu konkurenti. Nevar noliegt, sabiedriskajiem medijiem ir cita misija, bet tajā pašā laikā, kamēr vien sabiedriskie mediji darbojas komerciālajā reklāmu tirgū, tikmēr mēs konkurējam. Igaunijā sabiedriskie mediji jau labu laiku atrodas ārpus reklāmu tirgus, bet ir spēcīgi spēlētāji no satura viedokļa. Spēles noteikumi tur ir pilnīgi skaidri - komercmediji pelna naudu, sabiedriskie mediji strādā, lai virzītu sabiedrisko domu valstiski pārdomātā veidā. Lietuva arī ir pieņēmusi lēmumu, ka tās sabiedriskie mediji drīzumā atstās reklāmas tirgu. Lai arī kādas spekulācijas būtu izskanējušas publiskajā telpā, es esmu par spēcīgu sabiedrisko mediju, jo esmu daļa no sabiedrības un arī man ir svarīgi, lai šī valsts attīstītos. Tajā pašā laikā es esmu pret to, ka mediju vidē noteikumi ir tik neskaidri, turklāt notiek agresīvas darbības reklāmas tirgū.
Reāli konkurenci izjūtat tā, ka sabiedriskie mediji atņem reklāmdevējus vai darbiniekus?
Attiecībā uz reklāmām ir ļoti stingri noteikts Konkurences padomes regulējuma rāmis, mēs nedrīkstam celt cenu, tā rezultātā mūsu televīzijas kanāli ir ļoti aizpildīti un skaidrs, ka reklāmdevēji vēlas nodot savu vēstījumu lielākā intensitātē. Sabiedriskā medija reklāmu apjomi šī iemesla dēļ palielinās.
Attiecībā uz darbiniekiem ir bijuši vairāki gadījumi, kuri ir arī publiski redzami. Piemēram, Zigfrīds Muktupāvels aizgāja uz LTV, jo izjuta vēlmi darboties kultūras raidījumu veidošanā un viņa vēlme ir saprotama, arī Ģirts Timrots aizgāja uz LTV, viņa motivācija gan nav tik labi zināma.
Kopumā vērtējot situāciju, mēs jau gadiem izjūtam to, ka mūsu labākos, spēcīgākos profesionāļus aplenc darba piedāvātāji, un ir gadījumi, kad cilvēks arī aiziet strādāt uz citu mediju. Ja esi tirgus līderis, tad neizbēgami no tevis kā no tirgus līdera grib aizņemties gan darbiniekus, gan idejas. Runājot par darbiniekiem, tā ir pašu cilvēku izšķiršanās, ko viņi vēlas darīt un kādā medijā strādāt. Atalgojuma lielums ir būtisks, bet reizēm arī pašrealizācijas iespējas nospēlē ļoti būtisku lomu. Katrā apdraudējumā mēs mēģinām ieraudzīt iespēju, kā virzīties uz priekšu, meklējam jaunas TV sejas un attīstāmies.
Šobrīd ir viegli vai tieši pretēji - sarežģīti - atrast harismātiskas ētera personības?
Viegls uzdevums tas nav, bet atrast var. Mēs mēģinām ieraudzīt cilvēkus, kuri ir ar idejām, ar degsmi, kurus interesē darbs televīzijā vai radio, un tad mēģinām izprast, kā šo talantu vislabāk attīstīt un izmantot. Tas gan neattiecas tikai uz ētera personībām, bet arī uz producentiem un citiem darbiniekiem.
Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Belte nesen intervijā portālam 7guru.lv par TV sejām sacīja, ka «ir cilvēki, kuriem ir talants, un ir tādi, kuriem ne visai labi sanāk». Piekrītat?
Katram cilvēkam dzīves ceļš ir meklējumi, ar ko viņam tiešām jānodarbojas, un arī secināt, ka «man nevajadzētu būt raidījuma vadītājam», ir milzīgs solis uz priekšu. Lai gan, gribu uzsvērt, ka ļoti daudz kas atkarīgs no treniņa, ir vērts strādāt ar sevi, jo var panākt progresu - gan runas un kustību attīstīšanā, gan uzvedībā televīzijas kameru gaismā.
Patlaban iespējas sevi realizēt televīzijā ir ļoti plašas, nav stingri definētu rāmju, un ir gadījumi, kad raidījums tiek veidots, balstoties uz konkrētu personību, ne vienmēr vispirms ir formāts un tad cilvēks tiek meklēts atbilstoši izvēlētajam formātam. Reizēm gan formāts jau ir iesakņojies, un tad ir nepieciešamība sameklēt raidījumam atbilstošu cilvēku, piemēram, raidījumam Bez tabu meklējām jaunu vadītāju, tagad ir atrasts Egons Reiters - bez vērā ņemamas pieredzes televīzijā, ar pieredzi radio, bet iesākums ir veiksmīgs. Viņš ir ienesis jaunas nianses raidījumā, un tas ir labi.
Lēmums par LNT un TV3 aiziešanu no virszemes apraides, no šībrīža skatpunkta raugoties, vērtējams kā pareizs?
Finansiāli tas noteikti bija labs lēmums. Ņemot vērā investīcijas, ko veicām satura veidošanā, grupas ietvaros neesam zaudējuši skatīšanās daļu. Turklāt dati, kas ir mūsu rīcībā, liecina, tā skatītāju daļa, kas izvēlas virszemes apraidi kā vienīgo televīzijas skatīšanās veidu, turpina samazināties.
Komercmedijam ir jāpieņem drosmīgi lēmumi, bet jāpieņem ar prātu. Lēmums par aiziešanu no virszemes apraides bija drosmīgs lēmums, bet mēs tam ļoti gatavojāmies un izturējāmies pret to ar zināmā mērā paranoisku attieksmi, bijām izmodelējuši situāciju, ka būs sliktāk, respektīvi, ka zaudēsim vairāk skatītāju. Rezultāts ir labāks nekā cerējām.
Vērtējot jaunākos TNS datus, varētu būt, ka jums ir liels gandarījums par TV3 popularitāti, bet jūs vēlētos redzēt augstākus LNT reitingus.
Jā, tā ir. TV3 strādā ļoti labi, bet LNT patlaban atrodas sarežģītas konkurences situācijā ar sabiedrisko mediju. LNT spēks allaž bijuši informatīvā bloka raidījumi, tāpēc LNT vairāk nekā TV3 jūt lielo LTV aktivitāti un investīcijas tieši informatīvo raidījumu blokā. Resursi - gan cilvēkresursi, gan atbilstoši arī investīcijas, kas tiek ieguldīti LTV, - ir vērā ņemami, bet mēs neesam padevušies, mums ir idejas, un mēs gribam tās attīstīt.
Gribu uzsvērt, ka LNT priekšvēlēšanu debates, manuprāt, bija realizētas ļoti augstā kvalitātē, un svarīgi ir tas, ka šajās debatēs aktuālās tēmas mēģināja skatīt pēc būtības, nevis parādīt tam vai citam politiķim: «Kāds gan tu esi muļķis», bet šāda attieksme atsevišķos gadījumos bija vērojama citviet medijos. Protams, ka mūsu topošie politiķi ir jāizaicina un viņiem ir jāuzdod visdažādākie jautājumi, bet pēdējā laikā aizvien vairāk parādās tendence akcentēt tikai slikto, taču, manuprāt, tas ne vienmēr ir pareizais ceļš.
Plānojat TV kanālos palielināt oriģinālsatura īpatsvaru?
Mēs nesen jau būtiski palielinājām vietējā satura īpatsvaru, un mūsu mērķis ir šādā apjomā arī oriģinālsaturu saglabāt, nesamazinot neko no skatītāju ļoti iemīļotajiem raidījumiem. Finansiālā tirgus situācija ir tāda, ka neredzam pamatu oriģinālsatura būtiskai palielināšanai, turklāt arī reklāmas tirgus ir stagnējošs.
Vēl gribu piebilst, mēs esam runājuši ar dažādām institūcijām, ka mēs būtu gatavi attīstīt tēmas, kas valstij liekas svarīgas un par kurām būtu svarīgi komunicēt ar sabiedrību - no demogrāfijas līdz integrācijas jautājumiem un sarunām ar krieviski runājošo auditoriju. Diemžēl līdz šim mēs esam realizējuši tikai dažus, neliela apjoma projektus, savā ziņā te var minēt arī jau iepriekš piesauktās priekšvēlēšanu debates LNT. Es atļaušos apgalvot, ka mēs varētu kvalitatīvi realizēt arī citas valstiski nozīmīgas tēmas, turklāt būtiskākais jautājums te ir efektivitāte. Piemēram, pirms vēlēšanām nauda debašu organizēšanai tika piešķirta reģionālajai televīzijai Re TV, jo tika uzsvērts, ka vajag iesaistīt reģionus un vajag viedokļu daudzveidību. Tas tika realizēts, bet skarbā statistika ir tāda, ka vienu raidījumu noskatījās aptuveni 6,5 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir nesalīdzināmi mazāk nekā skatās LNT.
Jāatceras arī, ka, reaģējot uz notikumiem Ukrainā, LTV7 tika būtiski palielināts krievu valodā esošo raidījumu apjoms. Protams, sabiedriskajam medijam ir jāstiprinās, protams, sabiedriskajam medijam ir jāstrādā pie ilgtermiņa stratēģijām, bet, ja komercmediji var palīdzēt īstermiņā, ja var ātri aiznest kādu ziņu līdz tiem skatītājiem, kuri jau patlaban regulāri skatās komercmediju piedāvātos kanālus, tad ir grēks to neizmantot. Mēs varam daudz palīdzēt. Ar krievu valodā strādājošo mediju telpu Latvijā vispār ir traģiski. Mūsu valstī izdotu laikrakstu krievu valodā vispār praktiski nav, vietējie, informatīvie TV kanāli krievu valodā praktiski ir tikai TV5, ir daži interneta mediji, un tas ir arī viss. Vai LTV7 spēs atbildēt uz visiem tiem izaicinājumiem, kas patlaban ir aktuāli, es atļaušos apšaubīt.
Kā reaģējat uz to, ka cilvēki aizvien vairāk vēlas televīziju skatīties internetā, nevis konkrētā laikā atrasties pie televizora?
Protams, virziens, kurā mēs redzam attīstības iespēju, ir jaunās mediju platformas, digitālā vide, tajā mēs savu saturu varam piedāvāt pārpakotu daudzos dažādos veidos, lai cilvēki šo saturu varētu lietot atkal un atkal. Mēs jau tagad redzam, ka tieši šāda pieeja ļoti labi strādā.
Televīzijas skatīšanās no laika viedokļa aizvien aizņem vislielāko daļu, bet aizvien vairāk vērojams, ka paralēli televīzijas vērošanai tiek lietoti viedtālruņi, un tajā laikā, kad cilvēks skatās televīziju, tad savā viedierīcē meklē ar televīzijas saturu saistītu informāciju, pat arī ar reklāmu saistītu informāciju, tā ka video satura patēriņš palielinās. Cilvēks meklē ērtības, un lietotāja vajadzībām mēs sekojam, un, ja vēl nesen mēs uz citām tehnoloģijām skatījāmies kā uz draudu, tad tagad mēs tā piedāvātās iespējas saredzam kā izaugsmes ceļu. Mūsu īstenotajam projektam TvPlay sākotnēji bija arhīva funkcijas, bet tagad parādās dažādi jaunumi, sauksim to par pārpakoto saturu, piemēram, iemīļotākās epizodes un tamlīdzīgi.
Lai piesaistītu gados jaunu cilvēku auditoriju, medijam vienkārši jābūt interneta vidē?
Jā, noteikti. Jaunā paaudze medijus patērē, konkrēti apzinoties, ko viņi grib, un ļoti plaši izmanto mobilo vidi. Viedtālrunis - nevis, piemēram, televizors, - ir jaunās paaudzes centrālais ekrāns, un mēs strādājam abos virzienos - lai televīzijas skatītāji pēc iespējas vairāk varētu izmantot viedierīces un lai tiem cilvēkiem, kuri lieto viedierīces, arī būtu pēc iespējas lielākas iespējas iepazīties ar TV kanālu saturu, un mums ir arī tāds saturs, kas no interneta nokļūst televīzijā, nevis otrādi.