Krievijas parlamenta Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Konstantīns Kosačovs vēl nesen izteica bažas, ka ECT spriedums, «nedod Dievs», varētu būt nelabvēlīgs V. Kononovam, jo tas «atvērtu visu kara vēsturi» un pavērtu ceļu uzvarētāju tiesāšanai. Pirmdien viņa bažas apstiprinājās, jo ECT Lielā palāta atzina, ka Latvija, tiesājot V. Kononovu par kara noziegumiem, nav pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību konvenciju.
Kara noziedznieks
Latvijas Ārlietu ministrija atzinīgi vērtē ECT spriedumu, jo tas apstiprinājis starptautisko tiesību principu, ka kara noziegumiem nav noilguma. Kā secina Okupācijas muzeja vēsturnieks Ritvars Jansons, sods par kara noziegumiem pienākas neatkarīgi no tā, kurā pusē esi cīnījies.
ECT Lielās palātas spriedums pieņemts ar 14 balsīm «par» un trim balsīm «pret». Tas atspēko Latvijai nelabvēlīgo spriedumu, ko 2008. gadā pieņēma ECT Mazā palāta. Toreiz tiesa atzina, ka Latvijai nebija likumīga pamata tiesāt V. Kononovu; Latvijai tika uzdots izmaksāt viņam 30 000 eiro kompensāciju.
V. Kononovs tika arestēts 1998. gadā un atradās apcietinājumā līdz 2000. gadam, kad viņam piesprieda pusotra gada cietumsodu. V. Kononova lieta ir saistīta ar notikumiem 1944. gada maijā, kad viņa vadītā sarkano partizānu grupa iebruka Mazo Batu sādžā un nogalināja deviņus civiliedzīvotājus. Upuru vidū bija trīs sievietes; viena no viņām, Tekla Krupnika, bija devītajā grūtniecības mēnesī, kad partizāni viņu notvēra un iemeta degošā mājā.
Partizānu vadonis Vilis Samsons vēlāk apgalvoja, ka šajā akcijā iznīcināti «deviņi fašisti, darbaļaužu bendes un partizānu nodevēji». Šo versiju aizstāv arī 87 gadus vecais V. Kononovs, kurš padomju laikā ieņēma augstus amatus Latvijas PSR milicijā. «Šie ļaudis aktīvi piedalījās partizānu likvidācijā,» intervijā aģentūrai RIA Novosti stāsta V. Kononovs. Viņš apgalvo, ka Latvija mēģina pārrakstīt kara vēsturi. «Uzvarētājus grib pataisīt par noziedzniekiem. Noslāpēt attiecību uzlabošanos starp Latviju un Krieviju, padziļināt plaisu starp latviešu un krievu tautām. Un vēl viņi grib reabilitēt nacismu,» raizējas V. Kononovs.
Krievijas dusmas
Krievijas Ārlietu ministrija uzskata, ka ECT spriedums radījis «ļoti bīstamu precedentu», ko varētu izmantot nacisma reabilitācijai. Latvija aicina Krieviju respektēt ECT spriedumu, jo tas balstīts uz juridiskiem, nevis politiskiem argumentiem. ECT Lielās palātas spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams, tomēr V. Kononova advokāts Mihails Joffe plāno panākt lietas pārskatīšanu, jo lietā esot parādījušies agrāk nezināmi apstākļi. Latvijas valdības pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine nedomā, ka šis nodoms ir reāls; viņa to raksturo kā «ķeršanos pie pēdējā salmiņa».
Latvijas ārpolitikas eksperti spriež, ka ECT spriedums diez vai izraisīs Latvijas un Krievijas attiecību pasliktināšanos. Šādu cerību izteicis arī Latvijas prezidents Valdis Zatlers: «Es uzskatu, ka šim spriedumam nevajadzētu ietekmēt Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības, t.sk. iespējamo vizīti Krievijā.»