Šī gada Meža dienu devīze ir «Iepazīsties - koks!». Tāpēc Diena pēta, kāds šodien ir mežs Latvijā, ko vērtīgu un īpašu tas piedāvā, kā mežs mainās un kāds tas varētu izskatīties nākotnē.
Dabiskās metodes neveicina kvalitāti
Lai arī mežu nozare ir viena no Latvijas varenākajām nozarēm, kādam liekas, ka te kokus izcērt uz nebēdu, bet mums ir pietiekami plašas neskartas mežu teritorijas, kur iespējams vērot, kāds izskatās saimnieciskās darbības neskarts mežs.
Lielākā daļa mežu Latvijā atjaunojas vai ieaug dabiski, tikai 13% ir cilvēka roku stādītas vai sētas platības, liecina nozares dati par 2010. gadu. Latvijas Valsts mežzinātnes izpētes institūta Silava direktors Jurģis Jansons piebilst: «Meža atjaunošanas uzdevums ir primāri nodrošināt nākotnes mežu ražības un kvalitātes palielināšanos, jo citu veidu, kā to izdarīt, nav - vecu mežu vairs nevar mainīt.»
Zinātnieks norāda, ka šajā aspektā var runāt par meža stādīšanas un dabiskās atjaunošanās attiecībām. Pērkot stādus kokaudzētavās un mežu stādot, nākotnē var sagaidīt meža selekcijas efekta īstenošanos - būs lielāks koksnes apjoms un labāka baļķu kvalitāte, bet ar dabiskās atjaunošanās metodēm izveidojam tādas pašas mežaudzes, kādas nocērt. Meža stādīšanas īpatsvars valsts un privātajos mežos atšķiras - privātie mežus pārsvarā atjauno ar lētākajām dabiskās atjaunošanas metodēm, savukārt valsts jauno mežu stāda.
Ja nestāda skujkokus, mežs pirmām kārtām atjaunojas ar lapukokiem - bērziem, apsēm un baltalkšņiem. Šī iemesla dēļ privātajā sektorā pieaug lapukoku platība un valstī kopumā samazinās skujkoku meži. Jurģis Jansons gan piebilst, ka, respektējot nacionālo finiera un saplākšņa rūpniecību, kur izmanto bērza koksni, nav nekāda pamata nosodīt lapukoku atjaunošanu. Līdzīgi, skatoties uz koksni kā atjaunojamo enerģētisko resursu, apšu un baltalkšņu audzēm var izrādīties spoža nākotne.
Iet bojā ošu audzes
Koku koks Latvijā ir priede - tā ir gan izplatītākā, gan ekonomiski nozīmīgākā koku suga. Latvijā ir izcilas priežu, bērzu un egļu audzes, kuras tiek saglabātas kā ģenētisko resursu mežaudzes un tiek izmantotas meža selekcijas programmu attīstībā.
Latvijas meži nav pasargāti arī no klimata izmaiņu ietekmes. Jau tagad Latvijā novērojami piemēri, kas apliecina klimata izmaiņas. Populārs piemērs ir pastiprināta ozolu mūķenes (tauriņš, kura kāpuri nograuž ozolu lapas) izplatība, tā parādās Latvijā, kur agrāk nav bijusi izplatīta. Silavas direktors gan piebilst: «Ar to jārēķinās, taču šī iemesla dēļ ozolu izdzīvošana Latvijā pagaidām nav apdraudēta.»
Jautāts par jaunu koku sugu ieviešanos, Jansons atbild, ka šobrīd par to nevar runāt: «Klimatam kļūstot siltākam, teorētiski vajadzētu palielināties cieto lapukoku īpatsvaram, taču notiek pretējais - Latvijā un Eiropā iet bojā ošu mežaudzes.» Tomēr mesties tās glābt nevajagot. Jā, oši Latvijā var izmirt kā dinozauri, tomēr Latvijas dabai un mežam tas nenodarīs būtisku kaitējumu. Silavas direktors uzskata - ir koku sugas, kas nespēja pielāgoties mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem.
Ošu bojāejas cēloņus pēta mežzinātnieki visā Eiropā, taču pagaidām nav atrasti ne iemesli, ne risinājumi. Jansons uzsver - jaātjauno priede, egle, bērzs, kas Latvijā jūtas gana labi un ir svarīgi mežu nozarei.