Tas ir viens no ieteikumiem, kas ierakstīts Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) doto uzdevumu sarakstā. Padome arī ierosina izstrādāt priekšlikumus Radio struktūras izmaiņām, padomāt par darbinieku kompetenču pilnveidošanu un motivācijas sistēmas ieviešanu, kas nozīmē, ka pārmaiņas var būt arī atlīdzības sistēmā. NEPLP līdz gada vidum vēlas sagaidīt Radio vidēja termiņa darbības stratēģiju trim gadiem.
Latvijas Radio ir sabiedriskais medijs, kuram jāstrādā saskaņā ar sabiedrisko pasūtījumu. Tas ir arī viens no populārākajiem medijiem, kas sasniedz klausītājus tālos laukos, kur nav interneta, nepienāk avīzes un, iespējams, dažviet nav pieejama arī televīzija.
Kolektīvs saudzīgs
Pirms vairāk nekā mēneša neizpratnē par veidu, kādā notika Latvijas Radio vadības maiņa, aiz strīpas atstājot J. Siksni, bet amatos ieceļot lielai daļai Radio žurnālistu nepazīstamus cilvēkus, tika izplatīta atklāta 164 darbinieku parakstīta vēstule. Viņi aicināja rīkot jaunu konkursu, uzskatot, ka notikušais nav bijis pietiekami atklāts. Tomēr NEPLP savu lēmumu nemainīja, un janvāra vidū darbu sāka jaunā valde. Tās pārstāvji atzīst, ka pašiem vēl savsarpēji jāpieslīpējas, tāpēc visi iekārtojušies vienā kabinetā - tiesa, tas ir liels. Radās iespaids, ka ar kolektīvu ir iepazinusies tikai S. Kirilka, kura nevienu mirkli neesot jutusi negatīvu attieksmi pret sevi. U. Lavrinoviča pienākums ir rūpēties par tehnisko nodrošinājumu, un arī viņam esot izveidojusies sapratne ar šī dienesta darbiniekiem. Par galveno uzdevumu viņš uzskata ilgtermiņa plānošanu.
Bijušais valdes priekšsēdis J. Siksnis profesionāli bija uzaudzis Radio un kā savējais iemantojis autoritāti, ar ko var skaidrot darbinieku pretestību vadības maiņai. NEPLP solīja, ka J. Siksnim būs iespēja arī turpmāk šeit strādāt kādā citā amatā. Šonedēļ sazinoties ar J. Siksni, Diena gan uzzināja, ka neviens viņam vēl nav piezvanījis un nekas nav arī piedāvāts. NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants Dienai atzina, ka savu viedokli nav mainījis - viņaprāt, J. Siksnis varētu būt labs Ziņu dienesta vadītājs un piedalīties satura veidošanā.
Tagad Ziņu dienestu vada Mirdza Vizule, kura ir tikai pienākumu izpildītāja, aizvietojot vadītāju Lauru Dreimani, kura devusies bērna kopšanas atvaļinājumā. Zināms, ka L. Dreimane pašlaik atrodas ārpus Latvijas, kur strādā žurnālistes dzīvesbiedrs, un kādu laiku vēl neplāno atgriezties. No A. Pauliņa reakcijas uz jautājumu, vai viņš ir sazinājies ar L. Dreimani, radās iespaids, ka par to viņš nav pat iedomājies. Valdes priekšsēdētājs arī ļoti piesardzīgi izteicās par iespējamo piedāvājumu J. Siksnim, ko vēl pāris nedēļu izvērtēšot. Taču viņš atzina, ka žurnālistikā pieredzējušam cilvēkam būtu jāstrādā medijos. Pēc amata atstāšanas janvāra vidū J. Siksnis nesaņēma arī kompensāciju. A. Dimants apstiprināja, ka pēc pilnvaru beigām valdes locekļi šajā ziņā ir sociāli neaizsargāti, un viņiem nav paredzētas kompensācijas, kādas bija agrāk, kad Radio un Latvijas Televīziju (LTV) vadīja ģenerāldirektori.
Jaunas redakcijas
Kad NEPLP nolēma mainīt Radio vadību, to pamatoja ar vismaz diviem iemesliem. Viens no tiem bija saistīts ar plāniem veidot vienotu Latvijas Sabiedrisko mediju, pret ko J. Siksnis izturējās rezervēti. Taču A. Pauliņš to bija minējis kā vienu no galvenajiem uzdevumiem. Tāpat NEPLP vadība uzsvēra, ka cer sagaidīt drīzas pārmaiņas šajā medijā un izraudzītā komanda, pēc padomes domām, tās varētu veikt vislabāk. Tagad A. Pauliņš atzīst, ka Latvijas Sabiedriskā medija izveide, kas nozīmētu Radio un LTV apvienošanu, pašlaik nav darba kārtībā. Tiesa, šai idejai šobrīd nav arī politiskā atbalsta un politiķi nav gatavi paredzēt šim mērķim finansējumu. U. Lavrinovičs Radio darbību turpmākajos gados redz Doma laukumā, kur tas atrodas pašlaik. Taču no sarunas ar valdes priekšsēdētāju jūtams, ka savu nostāju par vienotā medija nepieciešamību viņš nav mainījis, vairākkārt atgādinot, ka mūsdienās auditorija dzīvo digitālajā vidē.
Tas, ka Radio un LTV ir divas juridiskas personas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā bija minēts arī kā iemesls, kāpēc Latvijas Radio 5 programmai Pieci.lv nav izdevies izbūvēt studiju LTV ēkā Zaķusalā, lai veidotu kopīgu audiovizuālo produktu. Saeimas komisija izvērtēja uz jauniešu auditoriju orientētā Pieci.lv darbību aizvadītājā gadā, kam valsts bija atvēlējusi 763 883 eiro. Šogad paredzētais finansējums ir mazāks - 568 950 eiro. Revīzijā bija konstatēts, ka būtu vēlams pilnveidot atlīdzības sistēmu, nosakot skaidrākus kritērijus.
Pērn Saeima atteica finansējumu Radio studijas izveidei Latgalē, taču no tās jaunā vadība neplāno atteikties un gatavojas nosūtīt Finanšu ministrijai jaunu budžeta pieprasījumu. Vadība noskaņota jau šogad meklēt iespējas, lai vismaz korespondenta līmenī varētu «nosegt Latgali».
Par gaidāmajām pārmaiņām A. Pauliņš vēl runā neskaidri, solot likt uzsvaru uz analītisko funkciju. Pēc iztaujāšanas varēja noprast, ka runa ir par raidījumu vērtēšanu, kurai var sekot izmaiņas. S. Kirilka teica, ka «ir plānots aktivizēt sadarbību starp kanāliem horizontālā līmenī». Tas varētu nozīmēt jaunu redakciju veidošanu, līdzīgi kā notika LTV pēc vadības maiņas. Kā piemēru viņa minēja Kultūras raidījumu redakciju, kas gatavotu raidījumus visiem kanāliem, ieskaitot daļā auditorijas populārajam Radio 2. Taču jaunā vadība sola, ka runa ir tikai par pienākumu pārdali, nevis atteikšanos no kanālu direktoru amatiem. Tiesa, šāda koncepcija bija arī J. Sikšņa piedāvājumā, un, viņam, iespējams, nebūtu vajadzīgs laiks, lai iepazītos ar situāciju pirms reformu uzsākšanas.