Tieši rudens un ziemas sezonā pieprasījums pēc Latvijas vīzām ir pieaudzis lavīnveidā - šā gada novembrī, salīdzinot ar pērnā gada novembri, par 83 procentiem, kopumā novembrī un decembra pirmajās desmit dienās pieprasītas 10 326 vīzas, no tām lielākā daļa arī izsniegtas, atteikumu skaits ir niecīgs - mazāk par pusprocentu. «Visus iepriekšējos gadus problēma bija tā, ka rinda palika uz nākamo dienu. Vienu dienu 40 cilvēku, nākamajā vēl 60, un tā šī rinda pieauga, un radās situācijas, ka dienām ilgi cilvēki netika klāt,» skaidro U. Simsons. Šā gada augustā ieradās septiņi papildu darbinieki, apkalpošana notiek raitāk, turklāt pārkārtota arī izsniegšanas kārtība - agrāk rinda bija viena, tagad vīzas izsniedz pēcpusdienā, un augstākais pusotrā stundā visi gaidītāji tiek apkalpoti. Kad Latvijas vēstniecībā viesojas Diena, novērojam, kā tas notiek - cilvēki sastājas rindā Čapligina ielā, kurā atrodas vēstniecība, tad rindas sākums ievijas vēstniecības teritorijā, aste gan vēl paliek ārpusē. «Cilvēki kopš padomju laikiem pieraduši - ja izsniedz no trijiem, jānāk pirms trijiem, lai gan vēlāk rinda būs mazāka,» komentē U. Simsons. Decembra beigās papildu darbinieki atgriezās Latvijā, jo janvārī pieprasījums pēc vīzām strauji krīt; atkal tas pieaug vasarā. Šogad līdz vasaras sezonas sākumam plānots ieviest elektronisko vīzu anketu, kuru cilvēki varēs aizpildīt datorā, un vēstniecībai šie dati nebūs jāaizpilda ar roku, turklāt ar šīs sistēmas palīdzību varētu veidot arī rindu, un stāvēšanas laiks saīsinātos. Izteikta tendence ir, ka cilvēki prasa tūristu vīzas, bet ceļo individuāli, neizmantojot firmu pakalpojumus. Bijis pat nedaudz kuriozs pieteikums, kurā cilvēks par apmešanās vietu Latvijā norādījis savas automašīnas treileru. Tā kā viņš varējis uzrādīt dokumentus, ka treilers ir piemērots dzīvošanai ziemas sezonā, vīza izsniegta. Iespēja iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, investējot vai pērkot nekustamo īpašumu Latvijā, nav izraisījusi īpašu bumu, jo cilvēki sapratuši, ka atļaujas iegūšanas procedūra ir visai sarežģīta, turklāt sākumā tik un tā tiek izsniegta uz gadu, vēlāk tā jāpagarina. Pie vīzas parastajā kārtībā tikt ir vieglāk.
Vaicāts par iemesliem, kāpēc tieši šoziem Latvija kļuvusi par tik iekārotu vietu Krievijas tūristiem, U. Simsons norāda, ka aptaujas nav veiktas, taču diez vai intereses pieaugums būtu saistāms ar Rīgas reklamēšanas kampaņu Live Riga, kam 2010. gadā galvaspilsētas dome bija atvēlējusi divus miljonus latu, šogad - pusotra miljona.
Sava loma varētu būt publikācijām presē un tūrisma firmu aktivitātei, taču bieži vien iemesls ir atjaunojušies sakari starp draugiem un paziņām Latvijā un Krievijā. Vasarā daudzi brauca uz Latviju, lai aizbēgtu no lielā karstuma un mežu ugunsgrēku izraisītā smoga.
Arī Latvijas Hosteļu asociācijas valdes priekšsēdētājs Armands Muižnieks uzskata, ka Live Riga kampaņas pirms svētkiem nav mērķtiecīgas, jo šajā laikā cilvēki brauc tāpat, bet, piemēram, janvāra sākumā, kad viesnīcās iestāsies klusais periods, nav arī kampaņu, kas tūristu plūsmu aktivizētu. «Ir mainījušies pirkšanas paradumi - agrāk cilvēki, pērkot ceļojumu, prasīja ekskursijas uz Siguldu un Rundāli, tagad maksimums ir kājnieku ekskursija pa Vecrīgu,» norāda A. Muižnieks. Viņš arī uzsver, ka tūristu pieplūduma laikā daudzviet pasliktinās pakalpojumu kvalitāte, jo tiek pieņemti mazāk profesionāli papildu darbinieki uz laiku.