Šie pieci politiskie spēki kopā Eiroparlamenta vēlēšanās izcīnījuši 38 deputātu mandātus no 751. Lai izveidotu politisko grupu un varētu iegūt lielāku finansējumu un ietekmi parlamentā, ir jāvienojas partijām no septiņām dažādām valstīm, kurām kopā ir vismaz 25 Eiroparlamenta deputātu mandātu. Tas ir jāizdara līdz 24. jūnijam.
Nīderlandes Brīvības partijas līderis Gērts Vilderss, kura partijai gan nebija tik lielu panākumu, kā viņš bija cerējis, izteicies, ka jau tuvākajās nedēļās jaunveidojamā galēji labējo grupa paziņos par jaunu sabiedroto pievienošanos, ziņo BBC. «Mēs izveidosim tādu partiju politisko grupu, kuras cīnīsies par nācijvalstu suverenitāti,» teicis G. Vilderss.
BBC politiskais komentētājs Kriss Moriss tomēr saka, ka diez vai galēji labējiem un eiroskeptiķiem izdosies radīt nozīmīgu revolūciju Eiroparlamentā, jo viņu pārstāvniecība ir ļoti fragmentēta. Tā izpaudīsies biežos savstarpējos apvainojumos un ķīviņos. Tiesa, šīs partijas vienojot prasme «taisīt lielu troksni», tāpēc dzirdēt tās varēšot.
The Guardian norāda, ka M. Lepena preses konferencē uzsvērti atgādinājusi Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP) līderim Naidželam Farādžam, ka veidos politisko grupu bez viņa partijas, vienlaikus liekot noprast, ka varētu pārvilināt kādus no šīs eiroskeptiskās partijas potenciālajiem sabiedrotajiem.
N. Farādžs jau pirms vēlēšanām norobežojās no sadarbības ar Nacionālo fronti, sakot, ka tā ir antisemītiska un aizspriedumu varā.
Franču laikraksts Le Mond gan raksta, ka M. Lepenai būs «grūti noiet pa šauro naža asmeni, veidojot spēcīgu eiroskeptiķu bloku, bet vienlaikus nebrāļojoties ar ultraradikāliem un atklāti neonacistiskiem politiskajiem spēkiem». M. Lepena jau noraidījusi sadarbību ar Grieķijas Zelta rītausmu, Ungārijas Jobbik un Vācijas Nacionāldemokrātisko partiju. Savukārt Zviedru demokrāti, Dānijas Tautas partija un Somu partija pret sadarbību ar viņu jau izteikušies skeptiski.