Tas nozīmē, ka pirmo reizi kopš 1974. gada Lielbritānijā būs nepieciešams veidot koalīcijas valdību. Arī vēlēšanās zaudējušais līdzšinējais premjerministrs leiborists Gordons Brauns nav atmetis cerību saglabāt amatu. Šajā situācijā noteicošā loma būs liberāldemokrātu lēmumam par to, kurai no lielajām partijām pievienoties.
Šīs vēlēšanas bija iezīmīgas ar augsto aktivitāti. Tieši tās dēļ pie vairākiem vēlēšanu iecirkņiem izveidojās rindas, un tūkstošiem cilvēku līdz iecirkņu slēgšanai nepaspēja nobalsot.
Kamerons gatavs
Pagaidām liberāldemokrātu un viņu līdera Nika Klega simpātijas pieder konservatīvajiem. Viņš paziņoja, ka valdība jāveido partijai, kura ieguvusi lielāko balsu skaitu vēlēšanās.
D. Kamerons pateicās liberāldemokrātiem par atbalstu un paziņoja, ka ir gatavs uzņemties jaunās valdības veidošanu. «Mēs runāsim ar citām partijām, lai noskaidrotu darāmo. Viena no iespējām paredz ļaut konservatīvajiem vadīt mazākuma valdību bez pastāvīga riska, ka tā varētu krist,» sacīja D. Kamerons. «Tomēr es dotu priekšroku citām alternatīvām. Tādēļ vēlos izteikt lielu, atklātu un visaptverošu piedāvājumu liberāldemokrātiem strādāt kopā ar mums, lai risinātu valsts lielākās problēmas - budžeta deficītu, sociālās problēmas un bojāto politisko sistēmu.»
Ja konservatīvie un liberāldemokrāti vienotos par koalīcijas izveidi, tad viņiem būtu nodrošināts pārliecinošs vairākums 650 vietu lielajā parlamentā (ceturtdien vēlēšanas notika 649 vēlēšanu apgabalos, atlikusī vieta tiks noskaidrota balsošanā maija beigās). Minimālam vairākumam nepieciešamas 326 vietas. Tomēr abām partijām atrast kopsaucēju var traucēt liberāldemokrātu vēlme mainīt Lielbritānijas vēlēšanu sistēmu, jo līdzšinējā esot netaisnīga pret mazajām partijām.
Pašreizējais premjerministrs G. Brauns izteica sapratni par liberāldemokrātu lēmumu sadarboties ar konservatīvajiem, tomēr paziņoja par gatavību runāt ar liberāldemokrātiem, ja izgāzīsies viņu sarunas ar konservatīvajiem. Tomēr leiboristu un liberāldemokrātu savienības gadījumā parlamentā netiktu savākts vairākumam nepieciešamais 326 balsu skaits, tādēļ būtu nepieciešams iegūt vairāku mazo partiju atbalstu.
Piņķerīgā kārtība
Pašlaik izskatās, ka G. Brauns nevēlas demisionēt, jo Lielbritānijas konstitūcija nosaka, ka gadījumā, ja neviena partija neiegūst vairākumu parlamentā, priekšroka valdības veidošanā ir līdzšinējam premjeram. Tas nozīmē, ka viņam būtu jāmēģina izveidot koalīcijas valdību vai jānoslēdz vienošanās ar konkurentiem, ka viņi atbalsta mazākuma valdību un neizgāž balsojumus par svarīgiem jautājumiem.
Ja neviens no minētajiem variantiem neizdodas, tad, visticamāk, G. Brauns tiktu gāzts 18. maijā paredzētajā jaunā parlamenta pirmajā sēdē.
Tad valdības veidošana būtu jāuztic vēlēšanās visvairāk balsu ieguvušās partijas līderim, šajā gadījumā D. Kameronam, kurš var veidot koalīcijas vai mazākuma valdību. Mazākuma valdību viņš varētu vadīt sešus līdz 12 mēnešus, bet pēc tam aicinātu izsludināt jaunas vēlēšanas, lai iegūtu vairākumu parlamentā.