Ministre pastāstīja, ka šogad no Kultūras ministrijai atvēlētajiem 100 miljoniem latu puse jeb 50 miljoni latu tiek tērēti Gaismaspils celtniecībai. 2013. gada valsts budžetā tiks paredzēts vēl apmēram viens miljons latu, lai nodrošinātu LNB pārcelšanos uz jauno ēku.
Jaunzeme-Grende arī atzina, ka vēl ir jārisina jautājums par LNB nepieciešamās infrastruktūras izbūvi, pagaidām nav zināms - ne kas to būvēs, ne cik tā maksās. Ņemot vērā, ka Gaismaspils būs galvenā ēka, kur atradīsies Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā galvenā mītne, ministre ir pārliecināta, ka līdzekļi ēkas pabeigšanai un iekārtošanai tiks atrasti.
Sēdes laikā tika prezentēta Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) jaunā stratēģija, lai iepazīstinātu deputātus ar galvenajiem fonda darbības virzieniem un sasniedzamajiem rezultātiem. VKKF direktors Edgars Vērpe deputātiem norādīja, ka fonda finansējums krīzes laikā tika samazināts par 74% un šā gada sākumā bija 2,1 miljons latu. Pēc 800 tūkstošu latu Latvijas valsts mežu ziedojuma un šā gada valsts budžeta grozījumiem VKKF finansējums šogad varētu sasniegt 3,7 miljonus latu. E. Vērpes vīzija, ka VKKF finansējums 2013. gadā varētu būt seši miljoni latu, 2014. gadā - astoņi miljoni latu un 2015. gadā - desmit miljoni latu, deputātos gan pārliecību neviesa.
E. Vērpe uzskata, ka kultūras nozarē būtu jāveic padziļināts audits, lai noskaidrotu, kādiem mērķiem un cik lieli līdzekļi tiek tērēti. Igaunijā VKKF radošā procesa finansējums uz vienu mājsaimniecību 2011. gadā bija 17,63 lati, bet Latvijā - tikai 2,71 lats, kas ļāvis kultūrai pastāvēt tikai izdzīvošanas režīmā. Kultūras ministrija apņēmusies atkārtoti vērst uzmanību uz to, ka, turpinoties valsts ekonomikas atlabšanai, jautājums par algu palielināšanu kultūras nozarē ir jārisina nekavējoties, solīja Ž. Jaunzeme-Grende. LETA