No Latvijas amatpersonu puses mēģinājumi bakstīt ar pirkstu Īrijas, Lielbritānijas un Grieķijas virzienā izskatītos aplam nepārliecinoši. Jā, Latvijai pērno gadu izdevās beigt ar budžeta deficītu aptuveni 9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr kādreizējā ķeltu tīģera - Īrijas budžeta izdevumu pārsvars pār ieņēmumiem sasniedza 14,6% no IKP.
Vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem - Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un Eiropas Komisiju (EK) - Latvijai šogad pieļauj sasniegt budžeta deficītu 8,5%, bet nākamgad - 6% apmērā no IKP. Tomēr pagājušās nedēļas beigās izskanējušais SVF brīdinājums par samilzušās valdības parādu nastas potenciāli negatīvo ietekmi uz ekonomikas atveseļošanos ir jāliek aiz auss arī Latvijas politiķiem. Tiem pašiem, kas priekšvēlēšanu laikā visādi cenšas izvairīties no konkrētām atbildēm uz jautājumu par iecerētajiem 2011. gada budžeta konsolidācijas pasākumiem un labprāt teoretizē par iespējām vienoties ar aizdevējiem par augstāku pieļaujamā deficīta līmeni. Kungi un dāmas! Lai cik netīkama būtu apziņa, ka tuvākajos gados atrašanās pie varas nebūt nesola vieglas dienas un iespēju ar dāsnu roku dalīt budžeta papildu piešķīrumus, ir pienācis laiks atzīt, ka kaut kā tie ieņēmumu gali ar izdevumu galiem kopā būs jāsavelk.
Kaut arī dižķibeles smagi skartā Latvijas tautsaimniecība pamazām atgriežas uz izaugsmes ceļa, tomēr nav nekāda pamata uzskatīt, ka atgūšanās turpmākajos gados būs tik strauja, ka vajadzība pēc budžeta izdevumu pārskatīšanas samazināšanas virzienā izzudīs, neko nedarot. Tāpat šobrīd nav pamata apgalvot, ka noturīgu ekonomikas izaugsmi iespējams panākt, pastiprināti sildot ekonomiku. Drīzāk šobrīd ir pamats bažām par to, kas notiks ne tik daudz ar Latvijas, cik dažu citu valstu uzņēmējiem brīdī, kad šo valstu valdības, īstenojot pieteiktās izdevumu samazināšanas programmas, sāks atņemt nodokļu maksātāju finansētās «stutes», tas ir, samazināt izdevumus ekonomikas sildīšanai. Īstermiņā pieaugoši sabiedriskā sektora tēriņi, protams, spēj vismaz daļēji kompensēt privātā patēriņa sarukumu, tomēr tā nav uzskatāma par ilgtspējīgu stratēģiju. Daudzu valstu valdības ir parādos līdz ausu galiem un vienkārši nevarēs to atļauties.
Nemaz tik tālu vairs nav brīdis, kad Latvijai būs atkal jāmācās tikt galā pašas spēkiem, tajā skaitā piesaistīt resursus gan budžeta deficīta finansēšanai, gan, visticamāk, arī no SVF un EK ņemto kredītu refinansēšanai. Saprātīgi būtu jau savlaicīgi sākt tam gatavoties.