11% Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka politiskā vide ir mainījusies uz pozitīvo pusi, savukārt 14 procenti norāda, ka politiskā vide kopš šī referenduma ir mainījusies uz negatīvo pusi. 6% iedzīvotāju nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā. Dienas aptaujātajiem Latvijas politiķiem un ekspertiem šāds rezultāts nav pārsteigums.
Notikumi rada šaubas
«Es ietilpstu šajos 69 procentos,» saka politologs Ivars Ījabs. Viņš pēc sarunām ar politiķiem un dažādiem cilvēkiem nonācis pie pārliecības, ka 10. Saeima, kuru atlaida toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers, sastāva ziņā bija labāka nekā turpmākās. Viņš atzīst, ka Andris Šķēle un Ainārs Šlesers (PLL), kuri bija 10. Saeimā, neesot briesmīgākais, kas ar mūsu parlamentu var notikt. «Esmu runājis ar Valdi Zatleru - viņam ir argumenti, ka ir atcelta lokomotīvju sistēma vēlēšanās utt. Taču esam ieguvuši Saeimas ar apšaubāmas kvalitātes deputātiem. Ja mērķis bija dabūt ārā no Saeimas Šķēli un Šleseru, vietā ieguvām veselu baru ar nekompetentiem populistiem,» skarbs ir I. Ījabs. Tomēr viņš nepiekrīt aptaujas dalībnieku dotajam zemajam 12. Saeimas darba vērtējumam - 3,8 punkti skalā no viens līdz desmit. Izglītības sistēmā šāds vērtējums nozīmē nesekmību.
Politologs Juris Rozenvalds arī atzīst, ka Saeimas prestižs ir zems, kaut arī kopš 10. Saeimas laikiem tas esot paaugstinājies. Aptaujas datus par politisko vidi viņš komentē vispārīgi: «Ne tikai Latvijā, bet Latvijā īpaši, ir tradīcija neuzticēties politiskajai varai. Ir spēcīga tendence, cerība, ka atnāks kārtīgs līderis un visu atrisinās. Ar to saistās arī cerības uz visas tautas vēlētu prezidentu.» Uzticību politiķiem nevairo arī pēdējā laika notikumi, piemēram, stīvēšanās ap KNAB. No vienas puses, cilvēki labprāt izmanto demokrātiskās sabiedrības priekšrocības - iespēju paust savu viedokli -, bet vienlaikus iedzīvotājiem ir zema uzticēšanās tam, ka viņu viedoklis tiek uzklausīts.
Latvijas sabiedrībai spēcīgs dzinulis bija iestāšanās ES un NATO, bet pēc 2004. gada notika atslābums. «Cilvēkiem ir pamats kritiski izturēties, to pierāda gan problēmas ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), gan skandalozais piemērs ar Salacgrīvu, kur apspriež dzelzceļa maršrutu, kas vēlāk izrādās pretrunā ar normatīvajiem aktiem. Tā nav speciāla muļķošana, bet kāds ierēdnis nav paskatījies vajadzīgajos dokumentos,» norāda J. Rozenvalds.
Pierod pie labām lietām
«Cilvēki gaidīja vairāk,» atzīst V. Zatlers un piebilst, ka neviens gan neuzdod jautājumu, kā būtu, ja Saeima toreiz nebūtu atlaista. «Pie labām lietām ātri pierod, un rodas jaunas problēmas. Pie tās likumu paketes, kas tika pieņemta, lai uzlabotu sabiedrību, tagad ir pierasts un to atbalsta arī tie, kas toreiz bija pret pārmaiņām,» viņš uzskata. Problēma ir, ka šobrīd pārmaiņas nenotiek, par ko liecina, piemēram, VID ģenerāldirektora meklēšanas gaita. Politiķi ir aizmirsuši par taisnīgumu un tiesiskumu, par ko jārūpējas nepārtraukti, atgādina V. Zatlers.
Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere (Vienotība) bija V. Zatlera komandā, kad viņš izlēma atlaist Saeimu. Viņasprāt, potenciāls, kas bija tolaik, netika izmantots, un politika nav kļuvusi iedzīvotājiem saprotamāka, tāpēc viņi nav apmierināti nedz ar Saeimas, nedz valdības darbu. Tomēr savu darbu Saeimā viņa vērtē kā sekmīgu. «Tajās jomās, kurās man ir zināšanas un pieredze, esmu centusies darīt visu iespējamo, bet ne vienmēr apkārt ir komanda, un vērtējumu visi saņem solidāri,» saka politiķe, komentējot zemo atzīmi parlamenta darbam. Viņa arī atzīst, ka politikā jaunu cilvēku ienākšana notiek viļņveidīgi un šobrīd šis process ir apsīcis: «Ticība, degsme aiziet no citām nozarēm uz politiku ir saplakusi. Politika saistās ar kaut ko, iespējams, netīru un ar izolētu vidi,» neslēpj I. Lībiņa-Egnere.
Pēc 10. Saeimas atlaišanas Zaļo un Zemnieku savienība 11. Saeimā ieguva mazāku deputātu skaitu un kādu laiku atradās opozīcijā. Tagad ZZS pārstāvis vada valdību. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis atkārto jau agrāk teikto, ka V. Zatlers Saeimu atlaidis, savtīgu nodomu vadīts, lai celtu popularitāti un pagarinātu savu politisko karjeru. Taču A. Brigmanis uzskata, ka ir labi, ka vienreiz Saeima tika atlaista, jo pierādījās, ka tas nav brīnumlīdzeklis, ar ko atrisināt visas problēmas. Viņaprāt, Saeimas darbs nekad netiks vērtēts pozitīvi, jo publiskajā telpā vajadzīgs kāds peramais zēns. Par katru amatpersonu vēl pirms stāšanās amatā tiek savākts negatīvas informācijas apjoms, un daudzi negrib iet tam cauri, tāpēc atsakās no darba valsts pārvaldē. A. Brigmanis atturējās vērtēt Saeimas darbu ar atzīmi, norādot, ka viņa darba vērtējumu sabiedrība sniedz vēlēšanās reizi četros gados. «Mēs bieži demonizējam politiskos līderus vai cilvēkus, kas pietuvināti politiskajiem spēkiem, pārspīlējam viņu ietekmi uz procesiem,» uzskata politiķis.