Tas norāda, ka darba devējiem vēl ir daudz mājasdarbu gan personālvadībā, gan savas reputācijas spodrināšanā, taču tajā pašā laikā šāda kopaina signalizē arī par cilvēku vispārējo neapmierinātību ar valsti un tās virzību, neticību tai. Tas vēl vairāk saasina aizvien sarūkošā darbaspēka problēmu, par ko raizējas daudzi uzņēmumi.
Cīnās visā pasaulē
ĀIPL paspārnē izveidota darba grupa, kas strādā ar darbaspēka jautājumiem un savus ierosinājumus rudenī plāno iesniegt valdībai, jo problēmas ir acīmredzamas: iedzīvotāju skaits Latvijā strauji rūk, strādājošie noveco vai aizbrauc, prasmju piedāvājums darba tirgū neatbilst pieprasījumam, darba likumdošanā nepieciešami grozījumi, visbeidzot - valstij trūkst vienota stratēģiskā virziena, pēc kā vadīties gan jauniešiem, izvēloties profesiju, gan uzņēmējiem un visai ekonomikai kopumā. Cīņa par darbarokām ir arī visas pasaules darba devēju realitāte - vairāk nekā trešdaļa piedzīvo grūtības atrast darbiniekus ar vajadzīgajām prasmēm. Nākamo 20 gadu laikā Eiropas Savienībai tāpēc var nākties rekrutēt ap 20 miljoniem darbinieku no trešajām valstīm, nākotnes izredzes iezīmē Amrop pētījums, kas sīkāk pievēršas darba ņēmēju attieksmei pret darba devējiem.
Šī aptauja tika veikta pirms gada, vairāk nekā 7000 dažādu līmeņu darbiniekiem no dažādām nozarēm visās trijās Baltijas valstīs tika uzdots jautājums: kādās kompānijās jūs ieteiktu cilvēkiem strādāt? Rezultāti pārsteidz. Latvijā tikai trīs uzņēmumi aptaujā ieguvuši nelielu plusa zīmi, pārējiem - lielāku vai mazāku mīnusu vērtējumi. No slikta imidža darba ņēmēju acīs visvairāk cieš mazumtirdzniecības, būvniecības un apdrošināšanas nozare.
Faktori, kas darbavietā cilvēkiem šķiet svarīgi, dažādās grupās atšķiras. Sievietēm būtiskāka nekā vīriešiem liekas ērta darbavietas atrašanās vieta un darba drošības jautājumi, tāpat šie faktori svarīgāki ir ierindas darbiniekiem nekā speciālistiem un vadītājiem, kuriem savukārt būtiskāka liekas iespēja strādāt no mājām. Darba drošība nozīmīgāka ir arī pirmspensijas vecuma darbiniekiem. Viņiem arī būtiskāka nekā jauniešiem ir iespēja darbā izmantot savu kvalifikāciju, saņemt apmācības, strādāt no mājām un būt autonomiem uzdevumu izpildē. Tomēr pētījuma rezultātu kopējais vēstījums ir: darba devēju tēls ir ārkārtīgi būtisks, un pie tā jāstrādā nepārtraukti, komentē Z. Čulkstēna. Tāpat viss liecina, ka uzņēmumiem šodien ir jāspēj pielāgot un «pārdot» savas vakances atbilstoši dažādām mērķauditorijām darba tirgū, arvien vairāk ņemot vērā cilvēku individuālās un atšķirīgās vērtības, ambīcijas un vajadzības.
«Seksīga» vieta darbam
Visās trijās Baltijas valstīs strādājošajiem ir vienlīdz svarīgi, lai darba devējs ir finansiāli stabils uzņēmums un piedāvā labas kvalitātes produktus vai pakalpojumus, rāda pētījums. Atšķirīgais: Igaunijā cilvēkiem ir izteikti būtiski, lai attiecīgajā uzņēmumā strādāt būtu prestiži, Lietuvā - lai uzņēmums ir augošs un veiksmīgs, savukārt Latvijā - lai ir labi darba apstākļi un vide. Latvijā kā mazā valstī darba devēju tēlu sabiedrības acīs ļoti ietekmē arī uzņēmumā jau strādājošo darbinieku apmierinātība. Aptaujā iezīmējas lietas, kas tai bieži kaitē, - neieinteresēta, augstprātīga vai neuzticības pilna darba devēja attieksme pret saviem darbiniekiem. Kopumā strādājošie Latvijā ir visai atvērti jauniem darba piedāvājumiem, tostarp ārzemēs. Pētījuma autori norāda, ka, lai konkurētu par darbaspēku, uzņēmumiem ir gan jāsakārto «higiēnas» faktori (atalgojuma vienlīdzība, veicot vienas funkcijas, darba drošība, darba apstākļi), gan jāpievērš vairāk uzmanības darbinieku motivēšanai, kā arī komunikācijai.
«Taču arī valstij būtu kaut kas jādara,» teic Z. Čulkstēna un kā labu piemēru min videorullīšus Work in Estonia, ko jau gadiem taisa Igaunija, popularizējot valsti ne vien kā tūrisma galamērķi, bet arī kā lielisku vietu, kur strādāt - gan pašu cilvēkiem, gan ārzemniekiem. «Skaidrojums sliktajiem Latvijas uzņēmumu rezultātiem Amrop aptaujā var būt tāds, ka tajā, iespējams, parādās negatīvisms un ticības trūkums ne tik daudz pret darba devējiem, cik pret daudz ko citu kopumā - valsti, sabiedrību. Tāpēc Igaunijas pūliņi parādīt valsti kā «seksīgu» strādāšanas galamērķi ir tik simpātiski,» saka Z. Čulkstēna.
Jāattīsta soft prasmes
Darba ņēmēju kritiskā attieksme sarežģī to piesaisti, turklāt uzņēmumi, vērtējot pieejamo darbaspēku, saskata arī citas problēmas. Enerģētikas uzņēmuma Fortum Jelgava personāla vadītāja Ilona Goluboviča ĀIPL sēdē norādīja - pat ja uzņēmumam ir laba reputācija, nav viegli atrast atbilstošus darbiniekus. Lielākais izaicinājums ir zems augstskolu beidzēju praktisko prasmju līmenis, tāpēc uzņēmumam ikviens jauns darbinieks pamatīgi jāapmāca. Tāpat nākas attīstīt strādājošo soft prasmes, jo tās ikvienā amatā kļūst arvien svarīgākas, - analītiskā domāšana, māka strādāt komandā u. tml. «Arvien svarīgāk kļūst, kā tu kaut ko dari, nevis - ko,» skaidro I. Goluboviča. Tikpat nepieciešama produktīvam darbam ir prasmju daudzpusība, ne vairs šaura specializācija, kā arī svešvalodu - vismaz angļu un krievu - zināšanas visos amatu līmeņos. Fortum pārstāve uzsver, ka izglītības sistēma jātuvina aktuālajām uzņēmumu vajadzībām, studiju vide ciešāk jāsajūdz kopā ar reālo darba vidi un koledžās jāattīsta plašākas, praktiskākas un elastīgākas mācību programmas. Jauniešus jau no pamatskolas jācenšas ieinteresēt inženierzinātnēs, savukārt darba devējus ar nodokļu atlaidēm jārosina būt atsaucīgākiem pret praktikantiem.
Savi novērojumi ir arī Statoil Fuel & Retail Latvia personāla direktorei Zandai Šmatei. Uzņēmums darba tirgū gribētu redzēt cilvēkus, kas spēj uzņemties pilnu atbildību par savu karjeru un tās attīstību. «Ja cilvēkam nav uz karjeras izaugsmi vērsta domāšanas veida (kas man patīk, interesē, ko gribu un varu utt.), viņš arī nesaredz tās karjeras iespējas, kas viņam apkārt jau ir,» Z. Šmate saka. Tāpat jebkuras nozares darba ņēmējiem būtu vērts fokusēties uz svešvalodu (tostarp skandināvu) apguvi, kā arī intensīvi izkopt tādas XXI gs. prasmes kā māku mācīties, strādāt komandā, gramatiski pareizi rakstīt, arī efektīvi komunicēt, ieklausīties, būt emocionāli inteliģentiem.