Laika ziņas
Šodien
Migla

Lieldienās cep saldu jēru

Mollu ģimene Lieldienām sāk gatavoties jau rudenī dienā, kad tiek vākti sīpoli. Ražas novākšanas laiks viešot pārliecību, ka sīpoli radīti tam, lai no tiem ievāktu mizas Lieldienu olu krāsošanas tradīcijām, ne kam citam. Mollu ģimenē Lieldienu svinēšanas paradumi veidojošies, saplūstot vācu un latviešu tradīcijām. No vācu vecvecākiem mantota tradīcija gadu no gada Lieldienās cept saldu Lieldienu simbolu - upurēšanas jēru, savukārt no latviešu senčiem aizgūtas olu kaujas un olu ripināšanas izdarības.

Jēra cepšana

Sākumā ar Mollu ģimenes pavarda sargātāju Līgu esam norunājušas, ka Lieldienu upurēšanas jēru cepsim kopā ar bērniem Kasparu un Katrīnu, bet plāni jāatceļ, jo Katrīna apslimst. Dienā, kad ciemojamies pie ģimenes Mārupē, jau priekšnamā jūtama garda un apetīti rosinoša smarža - uzreiz bez jautājumiem skaidrs, ka svētku kūka jau atrodas krāsnī. Tā arī ir - esam ieradušies tieši laikā - ne ātrāk, ne vēlāk, bet gan brīdī, kad jērs no krāsns jāmāna ārā.

Tikko jērs no krāsns ir izņemts, sākas pats interesantākais. Lieldienu simbols jāizmāna no formas - glīti jāapgriež tam malas -, lai tas stāvētu savā vietā un nekristu uz sāniem. Savārgusī Katrīna atdzīvojas, arī viņas brālis Kaspars kļūst rosīgāks - kā nu ne! Nogrieztā maliņa ir vienīgā, ko drīkst apēst dienu pirms svētkiem, atzīst Līga. Arī man tiek gardums no kūkas - labs! Kad jēram apgriezta nelīdzenā maliņa un tas novietots goda vietā uz galda, Katrīna jēram kaklā uzkar zvaniņu. Tas ieskandina Lieldienas!

Līga stāsta, ka Lieldienu upurjēra cepšana ir tradīcija, ko ģimene aizguvusi no vīra Markusa dzimtenes Vācijas. «Man jēra upurēšanas formu uzdāvināja vīramāte, kopš tās dienas gadu no gada Klusās sestdienas rītā cepam svētku jēru.»

Vieno gliemeži

Līga ir latviete, vīru Markusu satika un iemīlēja Vācijā. Viņa atminas - tā bija ļoti romantiska iepazīšanās. Markuss pēc profesijas ir būvinženieris, bet viņa aizraušanās ir gliemežu pētniecība. Līga studēja bioloģiju, un viņas pētniecības objekts bijis gliemezis. «Doktorstudiju laikā Vācijā bija jādodas uz simpoziju, kur ierados kā pārstāve no Latvijas, savukārt mans topošais vīrs bija atnācis sava hobija dēļ. Tā saskatījāmies,» stāsta Līga.

Markuss atzīst, ka, lai arī mūsdienās dzīvot Latvijā daudziem šķiet nepopulārs lēmums - latvieši krīzes dēļ biežāk izvēlas braukt prom no savas dzimtenes nekā palikt, viņam nekad nav bijušas šaubas par to, vai izdarījis pareizo izvēli dzīvot Latvijā. «Iespējams, palikām sievas dzimtenē, jo te man vienmēr bijis darbs, nav mocījušas pretrunas,» viņš spriež. Markuss atzīst, ka Latvijā sākumā viss šķitis neierasts, jauns un interesants, tāpēc uzreiz neesot nemaz pamanījis, ka Latvijā Lieldienu un arī citu svētku svinēšanas tradīcijas atšķiras no vācu paražām. «Lai gan odi ir arī Vācijā, mēs Lieldienās nemēdzam šūpoties, lai tie nekostu,» viņš smej un piebilst: «Olas Vācijā krāsojam ar sintētiskajām krāsām. Man bija jaunums, ka ap tām var tīt zāles stiebriņus, izgrieztas papīra figūriņas un likt vārīties sīpolu mizās, lai tās kļūtu raibas. Arī olu ripināšanas un kaulēšanās tradīciju mums nav. Mēs vienkārši tās apēdam,» iesmejas Markuss un, uzminējis manu nākamo jautājumu, retoriski jautā: «Kādas tradīcijas mums ir?» Viņš ilgi domā, tad atbild: «Mēs Lieldienās ejam uz baznīcu. Un katru gadu svētkos cepām upurēšanas jēriņu - tās ir manas bērnības atmiņas.» Mollu ģimenes galva atzīst, ka Lieldienās Vācijā visi kurina ugunskurus. Ikdienā to kuršana ir aizliegta, bet Lieldienās tas ir atļauts. Kāpēc tā dara un ko simbolizē ugunskurs, Markuss nezina. Viņš nosmej, ka droši vien tam nav nekāda sakara ar Lieldienu gaismu un Jēzus augšāmcelšanos - cilvēki izmanto iespēju sadedzināt lapas un zariņus pēc pavasara darbiem dārzā.

Latviskā garā

Kasparam un Katrīnai Lieldienas saistās ar pavasara atnākšanu un vasaras tuvošanos. Katrīnai no papīra patīk griezt ornamentus, kuri tiek pietīti pie baltām olām. Tās tiek liktas zeķēs, gremdētas sīpolu mizu novārījumā un vārītas. «Olas Lieldienās ir smieklīgas. Tajās var saskatīt dažnedažādus tēlus,» stāsta Katrīna.

Līga teic, ka ievērot un kopt ģimenes svētku tradīcijas viņai ir ļoti svarīgi, jo tās vieno ģimeni. «Svētki ģimenē ir tik lieli, cik rūpīga un pārdomāta ir gatavošanās tiem. Par Lieldienu olu tradīcijām tiek domāts jau kopš rudens, bet īstie darbi sākas divas nedēļas pirms svētkiem. Mollu ģimene krāj izpūstu olu čaumalas. Lielās piektdienas rītā tās tiek rotātas - krāsotas, aplīmētas un citādi dekorētas, tad kārtas Lieldienu kokā. (Lieldienu koks ir parasts zars, kas gan izrotāts atbilstoši svētkiem.) Līga atzīst, ka mājās jau ir tik daudz izpūstu olu čaumalu, kas sakrautas kastēs, ka pietiktu vairākiem svētku kokiem.

Lieldienas Mollu ģimenei ir laiks, kad būt kopā ar ģimeni, radiem. Braucam svinēt uz laukiem pie maniem vecākiem, stāsta Līga. «Tur zaķis jau paslēpis gan šokolādes, gan raibi krāsotas olas,» stāsta Katrīna. Kasparam savukārt patīk olu ripināšanas rituāls. Tas, kurš olu aizripina tālāk par citiem, drīkst savākt tās, kuras apsteidzis, viņš pamāca. Mamma gan iesmejas, ka ar olu vākšanu neviens īpaši neaizraujas, jo olu ēšanas kapacitāte nav liela, bet svarīgākā ir uzvaras garša.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Svētku kalendārs Rīgā

6. aprīlī no plkst. 12 no Sv. Jēkaba katedrāles līdz Doma laukumam Ekumeniskais Krusta ceļa gājiens Via Crucis

6. aprīlī plkst. 13 Rīgas Mārtiņa baznīcā Mūzika Lielajā piektdienā

6. aprīlī plkst. 21 Rīgas Jaunajā Sv. Ģertrūdes baznīcā Johana Sebastiana Baha Lūkas Pasija

8. aprīlī no plkst. 12 Lieldienas Mežaparkā - rotaļas un citas Lieldienu tradīcijas

8. aprīlī plkst. 14 Rīgas Kultūras un atpūtas centrā «Imanta» Lieldienu gaviles - Lieldienu atrakcijas

8. aprīlī no plkst. 10 un 9. aprīlī no plkst. 12 Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā - amatniecības un našķu tirdziņš, šūpoles, olu krāsošana, senās koka spēles, dziesmas un rotaļas

8. aprīlī plkst. 16 Rīgas Sv. Pētera baznīcā Lieldienu koncerts

9. aprīlī no plkst. 12 Rīgas kultūras centra Iļģuciems pagalmā pasākums Saules aplī - darbnīcas un tautiskās tradīcijas

9. aprīlī plkst. 14 VEF Kultūras pilī pasākums Nāc, nāc, Lieldieniņa!

9. aprīlī plkst. 19 VEF Kultūras pilī labdarības pasākums cilvēkiem ar īpašām vajadzībām

10. aprīlī plkst. 19 Rīgas Sv. Pētera baznīcā Lieldienu koncerts

Līdz 13. aprīlim VEF Kultūras pils vestibilā Pavasara un Lieldienu izstāde

Avots: www. kultura.riga.lv

Recepte Upurēšanas jērs

Vajadzēs:
80 g sviesta
80 g cukura
1 paciņa vaniļas cukura
šķipsna sāls
2 olas
1 tējkarote ruma (Līga šo sastāvdaļu nepievieno, jo kūku ēd arī bērni)
80 g samaltu riekstu (jebkādi)
80 g miltu
80 g kartupeļu cietes
1 tējkarote cepampulvera
Pagatavošana:
Sastāvdaļas sajauc viendabīgā masā, lej formā un cep 180 grādu temperatūrā 40-45 minūtes.

Jēram nepieciešama speciāla forma. Mollu ģimenei to uzdāvinājuši Markusa vecāki. Līga teic, ka tā nopērkama arī lielveikalos Latvijā

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Apziņa nekad nemirst

Dvēseles pārdzimšana galu galā varētu būt realitāte, nevis tikai reliģiju propagandēts mīts cilvēku mierināšanai.








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?