Līgums par vērienīgo darījumu jau noslēgts, bet to aizēno bažas par procedūru, kādā izvēlēts reklāmas un sponsorēšanas pakalpojuma ieguvējs, jo LTV formāla iemesla dēļ noraidīja citus potenciālos pakalpojuma pircējus. Tāpat ir šaubas, vai ar reklāmām Kontinentālās hokeja līgas (KHL) translācijās vispār izdosies nopelnīt miljonu eiro.
Izbrīna LTV rīcība
LTV ģenerāldirektors Edgars Kots joprojām neatklāj, kāda ir licences maksa par tiesībām translēt Rīgas Dinamo un HK Rīga spēles. Taču iepriekš viņš presē izteicās, ka tā ir lielāka par pusmiljonu eiro, kā arī solīja, ka valsts budžeta naudu šim projektam LTV netērēs. E. Kots apstiprina, ka LTV noslēgusi līgumu ar uzņēmumu Reklāmas aģentūra Persona (RAP), kas visu LTV reklāmas un sponsorēšanas piedāvājumu iegādājās par miljonu eiro (bez pievienotās vērtības nodokļa). Tātad būtībā RAP iegādājas tiesības tirgot reklāmas laiku līgas spēļu translācijās.
Šajā darījumā aizdomas raisa procedūra, kā izvēlēts uzņēmums, kam nonāks vērienīgā reklāmas un sponsorēšanas pakete. Proti, LTV savu piedāvājumu izsūtīja virknei mediju aģentūru, no kurām atsaucās vien RAP. Interesi par piedāvājumu izrādīja arī SIA Baltijas Media Simbols un Igaunijas uzņēmums Telereklaami Oￃﾜ, kuri nebija LTV vēstules adresātu sarakstā, bet kuru vadība par piedāvājumu uzzinājusi nejauši. Abiem uzņēmumiem LTV atbildēja, ka viņi nav piedāvājuma adresāti, tāpēc to vēstules netiks izskatītas. Gan Baltijas Media Simbols juridiskais konsultants Aleksandrs Šļapins, gan Telereklaami Oￃﾜ direktors Marguss Merima Dienai norāda, ka LTV piedāvājums šķitis interesants, ņemot vērā hokeja popularitāti. Taču abus izbrīnījis gan tas, ka netika rīkots konkurss, gan tas, ka LTV pretendentiem pat nepieprasīja bankas garantijas, kas apliecinātu to gatavību uzņemties saistības par miljonu eiro.
Dienas rīcībā nonākušajā LTV vēstulē, kas bija adresēta reklāmas aģentūrām, bija norādīts - ja vēlmi iegādāties reklāmas un sponsorēšanas paketi izteiks vairāki uzņēmumi, LTV rīkos izsoli. Tas teorētiski nozīmē, ka LTV ieguvums varētu būt arī lielāks par sākotnējo cenu jeb miljonu eiro. Taču, mehāniski izslēdzot abus uzņēmumus, atlika tikai viens pretendents, tāpēc izsole nebija jārīko. E. Kots norāda, ka LTV esot izteikusi piedāvājumu iegādāties reklāmas laiku tikai tās sadarbības partneriem. «Šis projekts ir liels, saistības ir pietiekami lielas, un man ir jābūt vismaz minimālai pārliecībai, ka partneris jau ir sevi pierādījis sadarbībā ar televīziju,» saka E. Kots. Uz jautājumu, vai nepastāv iespēja, ka LTV par šo piedāvājumu varētu saņemt vairāk, ja tiktu rīkota izsole, kurā piedalītos visi gribētāji, E. Kots atbild: «Esmu pārliecināts, ka ne.»
Bažījas, ka nāksies dotēt
Tiesa, pašlaik publiski pieejamā informācija par RAP nerada pārliecību par uzņēmuma spēju nosegt vērienīgās saistības. Proti, uzņēmuma 2009. gada darbības pārskats liecina, ka RAP neto apgrozījums pērn bija tikai 120 tūkstoši latu, aktīvi gada beigās - 17 337 lati un tīrā peļņa - 1710 latu. Uzrunātie finanšu speciālisti norāda, ka tie ar kompāniju, kam būtu šādi darbības rādītāji, līgumu par minēto summu neslēgtu. Savukārt, «ja pazītu kompānijas īpašniekus, būtu uzticība kompānijas vadībai, tad ielaistos tālākās sarunās».
Latvijas Reklāmas asociācijas prezidents Ģirts Ozols stāsta, ka uzņēmums reklāmas tirgū par redzamāku spēlētāju kļuva tikai šogad, kad ieguva tiesības pārdot reklāmas raidlaiku arī pasaules čempionāta futbolā translācijām LTV7. RAP valdes locekle Tatjana Horoševa stāsta, ka uzņēmums neņemšot kredītu saistību segšanai. Ar LTV tas norēķināšoties pa posmiem, pēdējā maksājuma termiņš esot mēnesis pēc pēdējās spēles, tas nozīmē, ka pilnībā uzņēmumam ar LTV ir jānorēķinās pavasarī. E. Kots uzsver, ka LTV «līgumā ir paredzējusi riskus».
Savukārt Ģ. Ozols norāda - viņam ir bažas, ka miljons eiro ir «virtuāla summa» un «valstij tieši vai pastarpināti tomēr nāksies dotēt KHL spēļu translācijas». Analizējot reklāmas tirgu un LTV7 rādītājus, pat neraugoties uz hokeja translāciju popularitāti, neesot izslēgts, ka miljonu eiro par reklāmām varētu neieņemt, norāda Ģ. Ozols. Lielās aģentūras šādā projektā, pēc viņa teiktā, neiesaistoties, jo tas esot ne tikai dārgs, bet «šaurs» pasākums, turklāt tās nenodarbojoties ar risku vadīšanu. «Protams, tas ir sarežģīti,» nenoliedz T. Horoševa, tomēr viņa ir optimistiska un uzsver, ka cerot uz peļņu, tikai pagaidām nevarot prognozēt, cik lielu. Viņasprāt, RAP pluss esot tās labā sadarbība ar lielajām aģentūrām, kas uzņēmumu neuztverot kā konkurentu.
Par darījumu ieinteresējies arī LTV kurators Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) Sergejs Kārītis. Viņš saņēmis uzņēmuma Baltijas Media Simbols sūdzību par procedūru, taču pagaidām viņš par šo procesu esot dzirdējis tikai baumas. Tāpēc no LTV pieprasīta nepieciešamā dokumentācija, lai saprastu, vai nav pieļauti pārkāpumi.