«Mums nav tādu tiešu saistību, darījumu, kas ietekmētu Krājbanku,» Dienai teica Latvijas krājbankas prezidents Ivars Priedītis. Viņš atzina, tuvākajā laikā ir ieplānota tikšanās ar Snoras bankas lielāko akcionāru, Krievijas miljardieri Vladimiru Antonovu, ar kuru iecerēts apspriest situāciju Snoras bankā. Saskaņā ar neoficiālu informāciju V. Antonovs vakar vakarā ieradās Rīgā. Nekādu ieceru jebkādā veidā ierobežot Krājbankas darbu šobrīd neesot, vakar uzsvēra I. Priedītis.
«Notikumiem ar Snoras Lietuvā tiešā veidā nevajadzētu ietekmēt Latvijas krājbanku,» spriež arī investīciju baņķieris Ģirts Rungainis, norādot - nav pamata apšaubīt Latvijas krājbankas kapitāla pietiekamību. Tomēr viņš teic - tā kā Snoras ir Krājbankas lielākais akcionārs, nav skaidrs, kas būtu atbalsts gadījumā, ja problēmas rastos meitasbankai.
Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas biroja vadītāja Anna Dravniece situāciju trešdien komentēja: «Attiecībā par Latvijas krājbanku vēršam uzmanību, ka Krājbanka ir Latvijā licencēta banka, kuras uzraudzību veic Latvijas uzraudzības iestāde - FKTK neatkarīgi no Snoras bankas darbības Lietuvā.»
Kā raksta Lietuvas Rytas, Lietuvas finanšu ministre Ingrīda Šimonute izteikusi bažas, ka bankas aktīvi varētu būt mazāki par tās parādsaistībām. Valdība nolēmusi, ka Seimam vajadzētu lemt par izmaiņām likumdošanā, kas atļautu Snoras banku sadalīt divās daļās, «labajā» un «sliktajā», šādā gadījumā valstij nebūtu jākompensē Snoras klientu noguldījumi, jo «labā» banka turpinātu darboties. Lietuvas Bankas vadītājs Vitas Vasiļauskas medijiem atzinis, ka daļa no bankas aktīviem ir pazuduši, taču konkrētu summu nenosauca. Viņš tajā vaino bankas atbildīgās personas. «Pārbaudes laikā atklājām, ka trūkst vērtspapīru, kas tika uzglabāti ārzemēs. No ārvalstīm esam saņēmuši ziņas, ka vērtspapīri tur neatrodas. Tādēļ bankas vērtība ir būtiski kritusies, par to esam paziņojuši arī tiesībsargājošajām iestādēm,» V. Vasiļauskis teicis Lietuvos rytas. Lietuvas politiķi situāciju Snoras salīdzina ar Parex krahu Latvijā, taču atgādina, ka Snoras tirgus daļa ir gana maza, lai neciestu viss banku sektors.
Kāds Lietuvas augsta līmeņa banku speciālists, kurš vēlējās palikt anonīms, Dienai norādīja, ka viss, ko dara Lietuvas Centrālā banka un Lietuvas valdība, ir vērsts uz to, lai stabilizētu situāciju bankā un neciestu bankas klienti. Viņš arī teica, ka Centrālā banka nolēmusi par bankas pārņemšanu, jo Snoras nav ievērojusi iepriekš izteiktos norādījumus.
«Banka šobrīd ir ciet, bankomāti nestrādā,» stāstīja Lietuvas rytas žurnālists Marius Jokubaitis. Lietuvas mediji ziņo, ka slēgtas arī pieejas Snoras internetbankai, plānots, ka banka darbību atsāks pirmdien, 21. novembrī. Delfi.lt vakar ziņoja, ka pie Snoras filiālēm sākuši pulcēties cilvēki, kas raizējas gan par saviem noguldījumiem, gan par naudu šīs bankas kontos.
Par bankas iespējamo finanšu grūtību iemesliem sīkākas informācijas pagaidām nav, vēl pirms divām dienām Lietuvas Centrālā banka apliecinājusi, ka ar Snoras viss ir kārtībā. Neoficiāli avoti vēsta, ka bankas sarežģījumi varētu būt saistīti arī ar politiskiem motīviem, jo Snoras piederošais laikraksts Lietuvas rytas aktīvi kritizējis Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti. Šonedēļ Lietuvos rytas, atsaucoties uz anonīmu avotu sniegto informāciju, ziņoja, ka Lietuvas Ģenerālprokuratūra ir lūgusi tiesas atļauju veikt kratīšanu vienā no Lietuvas bankām ar vietējo kapitālu un šīs bankas augstākā ranga vadītāju dzīvesvietās, kā arī izdot orderi viņu aizturēšanai un piemērot apcietinājumu kā drošības līdzekli, vēsta BNS. Vakar mediji ziņoja, ka Lietuvas Ģenerālprokuratūra sākusi pirmstiesas izmeklēšanu par darbībām Snoras bankā.
Snoras bankas lielākā akcionāra V. Antonova (pieder 68% bankas akciju) vārds Latvijā izskanējis gan saistībā ar pastarpinātiem ieguldījumiem nacionālajā aviosabiedrībā airBaltic, gan arī saistībā ar laikrakstu Telegraf. Snoras pieder 67,9% Latvijas krājbankas akciju.