Divās Līgatnes novada domes sēdēs pirms Lieldienām visu izšķīra viena balss, kuru vēlēšanās saņēma trešais domē pārstāvētais saraksts, no tā ievēlēta Baiba Pelse. Par vadības maiņu balsoja pieci deputāti, pret bija trīs, bet viens domnieks domes sēdēs nepiedalījās slimības dēļ.
Līgatnes novadā kandidātus varēja pieteikt arī vēlētāju apvienības, un partijas piederībai te nav tik lielas nozīmes kā teritorijai, no kuras deputāts ir ievēlēts. Ja A. Šteins pārstāvēja vairāk Lejaslīgatnes intereses, tad G. Pīpkalējs - Augšlīgatni, kas atrodas pie Vidzemes šosejas un kur bija pagasta centrs. Lejaslīgatnē ir Līgatnes pilsēta un papīrfabrika, kā arī tūristiem pievilcīgās dabas takas. Tieši vērienīgi ieguldījumi no ES fondiem tūrisma attīstībā iepriekšējā sasaukumā mudināja G. Pīpkalēja komandu atņemt varu A. Šteinam, kas arī izdevās.
Bija nepieciešami nepilni desmit mēneši, lai deputāti pārliecinātos, ka mazā novadā spēkošanās starp koalīciju un opozīciju nav racionāla. Pēc atgriešanās amatā A. Šteins Dienai atzina, ka aicinās visus deviņus deputātus strādāt kopā un parakstīt vienošanos par sadarbību, zem kuras tagad ir piecu deputāti paraksti. Tāpat viņš neplāno veikt nekādas personāliju un strukturālās izmaiņas, kas nenāktu par labu centieniem noskaņot visus domniekus sastrādāties.
Tam piekrīt arī G. Pīpkalējs, lai gan uz iespēju to praktiski īstenot raudzījās visai rezervēti. Viņš Dienai teica, ka neesot dzirdējis pamatotus savas atbrīvošanas iemeslus, nepieņemot pārmetumus par neprasmīgu domes darba organizēšanu. Lai pašvaldības vadītājam izteiktu neuzticību, nav jāsagaida, kad viņš izdara kādu pārkāpumu, jo tas ir politisks lēmums. Te sava nozīme bijusi pat tam, kurš deputāts pārstāvēja trešo sarakstu. Līgatnes novadā četri domnieki ievēlēti no Vienotības, bet četri - no apvienības Līgatne, kurā ir arī G. Pīpkalējs. Trešais - apvienības Mēs - Līgatnei - saraksts ieguva vienu vietu. Pēc vēlēšanām no šīs apvienības ievēlēja nevis B. Pelsi, kurai tagad piederēja izšķirošā balss, bet gan Egīlu Kurpnieku, kas ir G. Pīpkalēja komandas cilvēks. Taču viņš kļuva par izpilddirektoru un mandātu nolika.
A. Šteina ģimene dzīvo Līgatnē jau piektajā paaudzē. Līgatnes novadu izveidoja 2009. gadā. Līdz tam A. Šteins vadīja pilsētas pašvaldību, savukārt G. Pīpkalējs bija pagasta priekšsēdis, bet vēlāk kļuva domes izpilddirektors. Tas nozīmē, ka iepriekš abi jau spēja strādāt vienā komandā. Pretrunas Līgatnes novadā Diena konstatēja jau pērnā gada augustā. Toreiz A. Šteins uz iespēju kaut ko mainīt raudzījās neticīgāk. Pērn vņš pieļāva, ka varētu aiziet no politikas un arī vēlēšanās vairs nestartēt. Kad A. Šteins vadīja novadu, viņš bija arī viens no redzamākajiem Jaunā laika, vēlāk - Vienotības vietējiem līderiem.
Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars, līdzīgi kā iepriekš Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, Dienai norādīja, ka varas maiņa novados ir tikai vietējo deputātu kompetence. Domes sastāvs atspoguļo vēlētāju izvēli un tāda ir demokrātija, piebilda A. Kampars. Viņš atzīst, ka A. Šteins bija viens no aktīvākajiem pašvaldību vadītājiem partijā, tajā pašā laikā nesen Ādažu novada domes priekšsēža amatā ievēlēto partijas biedru Normundu Zviedri, iespējams, nezina pat visi valdes locekļi.