«Tirgū kaut kas ir ļoti lēts, ja ir liels piedāvājums, un nauda pašreiz ir ļoti lēta tāpēc, ka pasaulē ir uzkrājumu pārpalikums. Skaidrojumi ir vairāki: attīstītajās valstīs sabiedrība noveco, līdz ar to pieaugošs skaits cilvēku vēlas pārdot dzīves laikā krātos finanšu aktīvus, bet tirgū ienākošās paaudzes, kas tikai sāk veidot uzkrājumus, ir samērā nelielas. Šajās valstīs arī uzņēmumi ir ļoti piesardzīgi naudas ieguldīšanā. Tāpat ir valstis, kuru eksporta ienākumi ir ļoti svārstīgi, tāpēc tās izveidojušas ļoti lielus uzkrājumus (Krievija, Saūda Arābija), tā rīkojušās arī jaunattīstības valstis, kuras nevēlas piedzīvot 1997.-1998. gada krīzei līdzīgus notikumus.»
Eksperts norāda, ka parasti cilvēki iespēju patērēt šobrīd vērtē augstāk nekā iespēju tērēt nākotnē. Tāpēc likmes vēsturiski ir bijušas virs nulles un dažkārt - diezgan tālu. «Šobrīd izskatās, ka šie laiki, vismaz eirozonā, vēl dažus gadus neatgriezīsies, jo to cilvēku, kuri vēlas patēriņu atlikt uz nākotni, ir daudz vai pat vairāk nekā to, kuri vēlas pretējo.» P. Strautiņš pieļauj, ka pēc dažiem gadiem vairākās Ziemeļeiropas valstīs, arī Latvijā, ekonomika augs diezgan strauji un tajā draudēs pārkaršana. «Taču vairākās citās valstīs, īpaši Itālijā, tā joprojām darbosies zem potenciāla. Tā būs sarežģīta dilemma ECB. Ir viegli pateikt, kas var izraisīt procentu likmju paaugstināšanu - strauja un pietiekami visaptveroša izaugsme. Taču, kad tā pienāks, kas to lai zina.»