_Likteņdārzs_ pretendē uz Brīvības piemineklim līdzīga «tautas projekta» statusu - kopš marta ar 1246 ziedojumu zīmēm (nopērkamas _Latvijas pasta_ nodaļās) savākti 13 960 lati. Daudzi projektam ziedo arī noderīgas lietas, pilnveido to ar zināšanām, darbu un idejām. Svētdien, 23.augustā, _Likteņdārzā_ paredzētā talka, ko tiešraidēs rādīs Latvijas Televīzija, palīdzēšot popularizēt un skaidrot pērn sāktā projekta būtību.
«Koki aug nākotnei, un ēkas būvē nākotnei,» saka projekta stādījumu konsultants Jaunkalsnavas Meža pētīšanas stacijas direktors Edgars Šmaukstelis. Viņš precizējis starptautiskā konkursā uzvarējušo Japānas ainavu arhitekta Šunmio Masuno projektu, aizstājot dažas koku sugas, kas Latvijas klimatā neaugtu, ar līdzīgām, kas atbilst mūsu apstākļiem un projekta koncepcijai. Viņa vadībā Latvijas valsts mežu kokaudzētavās izlolos 11 tūkstošus stādu, ko pēc dažiem gadiem iedēstīt parkā. Pašlaik salā notiek sakopšanas darbi, izstrādāti projekti ceļiem un ēkām. Dārzs no Kokneses salas 33 hektāru kopplatības aizņems 22 ha.
Projekta īstenotāja Koknese fonda valdes locekle Valda Auziņa teica, ka garantija projekta nopietnajam nolūkam esot fonda dibinātāju un ziedotāju Māras un Viļa Vītolu darbība. Likteņdārzu iecerēts pabeigt līdz Latvijas simtgadei 2018.gadā. Tajā būs pagātnes daļa, kurā apkopos XX gadsimta karos, lielvaru represijās un padomju gados cietušo Latvijas iedzīvotāju vārdus, stāsta V.Auziņa. Tagadnes daļa, uzsverot saistību ar dabu, vedīs uz nākotni, kurai veltītajā teritorijā taps daudzfunkcionāla ēka ar bibliotēku, konferenču centru, muzeju un atpūtas vietām. Tās līdzautors arhitekts Raimonds Saulītis no biroja ARHIS stāsta, ka ēka būs moderna, ar maināmām funkcijām.
V.Auziņa aicina šosvētdien vairs cilvēkus Kokneses salas kopējiem nepievienoties, jo darbu apjoms un koordinācija neļaujot vairāk uzņemt. Tie, kur vēlas pielikt roku nākotnes dārza tapšanā, aicināti pieteikties citām talkas dienām (skatīties mājaslapu www.liktendarzs.lv).