«Pieļauju, ka nākamā pieturas vieta ir pašvaldība. Sociālais pabalsts skaidri un gaiši ir pašvaldības atbildība,» atbild labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība), jautāta, ko darīt mātei ar bērnu invalīdu, ja VDEĀVK atteikusi kopšanas pabalstu un pašvaldībā nav specializēta dārziņa. LM deklarējusi, ka atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti, tajā skaitā bērniem, ir viena no ministrijas prioritātēm.
Dauna sindroma biedrības vadītāja Līva Veiherte Dienai norāda uz neskaidrajiem principiem bērnu invalīdu kopšanas pabalsta piešķiršanā - tiklīdz komisija atklāj, ka bērnam ir kaut nelieli uzlabojumi, tā pabalstu noņem. «Sanāk - vecāki, kuri ar bērniem darbojas, ved bērnus un rehabilitāciju, kas, protams, maksā naudu, tiek apzināti sodīti - viņiem uzreiz liedz pabalstu. Taču vecāki, kuri nestrādā ar bērniem, to turpina saņemt,» saka L. Veiherte. Viņa gan arī norāda - protams, labi, ka valsts domā par jauniem atbalsta veidiem - asistenta pakalpojumiem dzīvesvietā.
Kā Dienai stāsta LM Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas speciālists Jevgeņijs Strebkovs, no nākamā gada janvāra cilvēku ar invaliditāti dzīves kvalitātes un sociālās integrācijas uzlabošanai tiek ieviests asistenta pakalpojums dzīvesvietā. Pakalpojumu varēs saņemt cilvēki ar pirmās vai otrās invaliditātes grupu un bērni un jaunieši no septiņu līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, kuriem VDEĀVK noteikusi asistenta pakalpojuma nepieciešamību. Valdība jau 3. jūlija sēdē atbalstīja līdzekļu piešķiršanu - 1,866 miljonus latu - šā pakalpojuma ieviešanai. LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme Dienai norāda - mūsu pamatuzstādījums ir dot iespēju visiem bērniem iekļauties sabiedrībā savu spēju robežās un vecākiem atgriezties darba tirgū. «Asistenta pakalpojums mums šajā ziņā, šķiet, ir ļoti labs atbalsts,» saka LM valsts sekretāre un piebilst - jebkuram pabalstam ir mērķis, un mums ļoti gribētos, lai bērns invalīds ar saviem vecākiem dotos ne tikai pie ārsta, bet gan drīzāk uz skolu un pulciņu un lai vecākiem būtu iespēja strādāt un uzkrāt savu apdrošināšanas kapitālu.