Kāds, iespējams, gaidīja, ka valsts pārstāvji brīvostas valdē vismaz mēģinās L. Loginovu atstādināt vai atlaist, jo savulaik to jau mēģinājuši iniciēt, taču vakar nekas tāds nenotika. Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš L. Loginova palikšanu amatā argumentēja pat sparīgāk par Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju, Rīgas vicemēru Andri Ameriku (GKR).
Jau ziņots, ka 12. oktobrī tika nolemts sākt kriminālvajāšanu pret Rīgas brīvostas pārvaldnieku L. Loginovu un viņa vietnieku A. Pečaku par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Valde bija prasījusi prokuratūrai skaidrot situāciju un saņēmusi vēstuli, kuru vakar apsprieda apmēram stundu. Jau iepriekš A. Ameriks bija izteicies - un to atkārtoja arī pēc valdes sēdes -, ka neizslēdz iespēju L. Loginovu atlaist vai atstādināt, tomēr «lēmumiem, ko pieņem par cilvēka likteni, jābūt juridiski korektiem».
«Ir ļoti liela vēlme pieņemt lēmumus uz revolucionārās sirdsapziņas pamata. Ja viņš tiks attaisnots - kurš maksās algu?» vaicāja A. Ameriks. Politiskie aspekti valdes sēdē neesot izskatīti.
«Jāzina, kādā veidā un kādi pārkāpumi bijuši, jo, izlasot tikai konkrēto minēto pantu, to pateikt nevar,» uzskata K. Ozoliņš. Pēc viņa teiktā, Darba likums nosaka konkrētu procedūru disciplinārlietas ierosināšanai vai atstādināšanai. Turklāt L. Loginova atstādināšana neesot pašmērķis. No publiski izskanējušās valdes locekļu nostājas var secināt, ka lēmumu par viņa atcelšanu valde būtu gatava pieņemt tikai pēc notiesājoša sprieduma stāšanās spēkā. K. Ozoliņš arī atzina, ka Rīgas brīvosta krimināllietā varētu tikt atzīta par cietušo, bet esot jāsaprot, «kas ir ciests».
A. Ameriks, iznākot žurnālistu priekšā, divas reizes atgādināja, ka Rīgas brīvostas valdē ir arī bijusī tieslietu ministre Baiba Broka (NA), acīmredzot uzsvērdams, ka lēmums pieņemts tiesiski un atbilstoši likumiem. Diena sazinājās ar B. Broku. «Es esmu juriste un nevaru pieņemt lēmumu tikai no tā, ka presē izskan kādas iespējamības. Informācija no Ģenerālprokuratūras ir nepietiekama un neprasa šādu drošības līdzekli [atstādināšanu]. Ja vēsturiski paskatāmies, līdzīgas lietas, piemēram, pret Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Arni Cimdaru, ir izbeigtas. Ja mēs būtu pārsteidzīgi kādu atstādinājuši, vēlāk varētu nākties maksāt atlīdzību pēc atjaunošanas darbā,» norādīja B. Broka. Viņa arī izteicās, ka novērtējot ostas profesionālo vadību un neesot iemesla tai kaut ko pārmest.
Savukārt bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība) vakar intervijā Latvijas Radio 4, kurā piedalījās arī Diena, tikai atgādināja, ka divas reizes valsts pārstāvji ir nesekmīgi mēģinājuši L. Loginovu nomainīt. «Ja tagad valsts pārstāvji viņam uzticas, tad viss ir kārtībā,» atturīgi izteicās A. Matīss, ļaujot gan noprast, ka vismaz SM pārstāvja balsojums varētu būt bijis citāds, ja nu jau bijušais ministrs vēl būtu amatā. Oktobrī A. Matīss raidījumā Rīta panorāma izteica cerību, ka tad, ja informācija par kriminālvajāšanas sākšanu izrādīsies patiesa, valde būs vienota, jo pretējā gadījumā izskatīšoties, ka «kāds kādu piesedz».
Ar brīvostu saistīti avoti aģentūru LETA iepriekš informējuši, ka lieta ierosināta par prēmiju izmaksu brīvostā pirms vairākiem gadiem - ostas valde savulaik nolēmusi, ka atkarībā no brīvostas darba rezultātiem ostas pārvaldes darbiniekiem tiks izmaksātas prēmijas. Taču reālā prēmiju izmaksa notikusi brīdī, kad valdība nolēmusi, ka prēmijas maksāt nedrīkst. Ostas valdes lēmums savukārt bijis pieņemts vēl pirms valdības lēmuma.
Pēc revīzijas Rīgas brīvostas pārvaldē Valsts kontrole (VK) pirms vairākiem gadiem tiesībsargājošajās iestādēs vērsās par vairākiem pārkāpumiem brīvostas darbībā. VK norādījusi, ka nelietderīgu pārvaldes lēmumu rezultātā ir radušies zaudējumi vismaz 573 314 eiro apmērā, un informējusi, ka ir nepamatoti izlietoti 538 214 eiro. Savukārt Latvijas Televīzija iepriekš informēja, ka pret L. Loginovu sāktā kriminālvajāšana ir saistīta ne tikai ar prēmiju izmaksu, bet vēl divām epizodēm, kuru rezultātā radīts materiāls kaitējums lielā apmērā. Pamatojoties uz L. Loginova noslēgtajiem līgumiem ar Liepājas Jūrniecības koledžu, brīvosta no 2009. līdz 2013. gadam pārskaitījusi 190 000 latu (270 345 eiro), kas ir uzskatāmi par ziedojumiem. Savukārt 2009. gadā, pamatojoties uz L. Loginova rīkojumu, Starptautiskās Ostu asociācijas kontā ieskaitīts ziedojums cunami cietušajām ostām Japānā - 10 000 ASV dolāru (9041 eiro). Izmeklēšanas gaitā gūti pierādījumi, ka L. Loginovs, pārkāpjot likumu, kas paredz iespēju ziedot vienīgi valstij, četru gadu laikā patvaļīgi rīkojies ar brīvostas pārvaldei piederošajiem līdzekļiem vairāk nekā 277 000 eiro apmērā.