Šis dambis vietām ir noskalojies par 40%, «viļņi dienvidaustrumu virzienā to grauž arvien vairāk, un tā rekonstrukcija patiešām ir neatliekams pasākums», jo avārijas gadījumā sliktākajā variantā ciestu ap 4000 cilvēku, kā arī tiktu applūdinātas lielas platības, tostarp ceļi, infrastruktūra, Dienai paskaidroja Zemkopības ministrijas Meža departamenta Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja vietnieks Valdis Pētersons. 2012. gada Krīzes vadības padomes sēdes dokumentos minēts, ka varētu applūst līdz 60 000 ha zemes, kā arī vairākas apdzīvotās vietas, piemēram, Zvejsola, Nagļi, Bļodāni. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) norādījusi, ka avārijas gadījumā varētu ciest pat Pļaviņas un Jēkabpils.
Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi (ZMNĪ) ir veikuši dambja apsekojumu, apzinot bīstamākās vietas. Pašlaik projekts ir apstiprināšanas stadijā VARAM. Iespējams, rudenī varētu kaut kādus priekšdarbus uzsākt, pieļauj V. Pētersons, taču vienlaikus viņš izsaka šaubas, vai ir iespējams rekonstrukciju šogad arī pabeigt, jo tehniskā projekta izstrādei un apstiprināšanai vajadzīgs laiks. Saskaņā ar VARAM prognozēm būvdarbus varētu sākt tikai nākamajā gadā. Tāpēc, visticamāk, Lubānas ezera apkārtnē dzīvojošie arī nākampavasar var būt apdraudēti šī kritiskā stāvoklī esošā dambja dēļ. «Skumji, ka šī ārkārtas režīmā veicamā darba izpilde ir tā ieilgusi,» komentēja Rēzeknes novada pašvaldības vadītājs Monvīds Švarcs, taču labi vismaz, ka tam ir piešķirts finansējums. Viņš arī norāda, ka esošā situācija ir bīstama, jo dambja avārijas rezultātā applūstu lielas teritorijas, tāpēc jau šogad vajadzētu piebērt vismaz visvairāk izskalotās vietas. ZMNĪ valdes loceklis Sergejs Zikins sola, ka gadījumā, ja situācija kļūs kritiska, noteikti kaut kas tiks darīts.
Izmantojot piešķirtos līdzekļus, ir plānots atjaunot Lubāna Dienvidaustrumu dambi, tā nogāzes nostiprināt, salabojot, aizberot izskalotās vietas, veidojot jaunus dolomīta akmeņu krāvumus. Vienlaikus paredzēts arī atjaunot kādreizējo dambja augstumu vietās, kur tas nosēdies, pastāstīja E. Pētersons. Vietējiem iedzīvotājiem jārēķinās, ka darbu laikā uz ceļiem būs intensīvāka satiksme un, iespējams, kādu brīdi nebūs iespējams izmantot pa dambja augšu izbūvētos ceļus, tāpēc, piemēram, makšķerniekiem varētu būt apgrūtināta piekļuve ezeram.
Lai novērstu plūdu riskus šajā apvidū dzīvojošajiem, laikā no 1950. līdz 1980. gadam Lubāna ezers tika pilnībā iedambēts. Dambju kopējais garums ir 91,2 kilometri, pašlaik plānotie labošanas darbi aptver tikai nelielu daļu.