Pirms spēles izteiktie paredzējumi, ka Jaroslavļas komanda spiedīsies uz rīdzinieku vārtiem un vajadzēs krietnu pacietības devu, lai izsekotu līdzi kombinacionālā stilā spēlējošajiem Lokomotiv hokejistiem, nepiepildījās ne pirmajā, ne otrajā un arī ne trešajā periodā. Iespējams, Juliuss Šuplers ar saviem palīgiem bija sagatavojis recepti, pēc kuras vajadzēja ripu novirzīt uz mājinieku zonu. Katrā ziņā rīdzinieki nesēdēja ierakumos, bet paši centās ik pa laikam iegriezt karuseli pretinieku zonā. Piegājiens visnotaļ apsveicams, tikai izrādījās, ka ripas kontrolē aiziet tik daudz enerģijas, ka atgriezties aizsardzībā vairs nav īsti spēka. No vienas puses, jāuzteic Broka Trotera maiņa, ka visilgāk kontrolēja ripu Lokomotiv zonā, taču iznākums ir tāds, ka iepretim leģionāram Troteram statistikas ailē izslēgšanas spēlēs tagad ir ne tikai 6 (3+3) rezultativitātes punkti, bet arī -8 plus mīnus koeficients.
Nekādā ziņā negribētos pārmest komandai, ka tā necīnījās. Tomēr, lai apspēlētu Lokomotiv, visas sērijas garumā jācīnās kā sestās spēles pagarinājumā ar Maskavas Dinamo, kad spēka rezerves jau gandrīz iztukšotas, bet kājas turpina kustēties. Visiem bez izņēmuma.
Būs interesanti pavērot, kādu taktisko risinājumu otrajā spēlē piedāvās Dinamo treneri. Skaidrs, ka Lokomotiv vēlreiz piedāvāt tik daudz vārtu gūšanas iespēju pretuzbrukumos nedrīkst. Arī aizsardzībā aizsēdēties nedrīkst. Jāmeklē optimālais risinājums. Šķiet, pirmajā spēlē pans Vujteks apspēlēja panu Šupleru. Gaidīsim Juliusa atbildes gājienu.