«Protams, piedalīšos!» azarta pilns ir lugu, miniatūru, stāstu un eseju meistars Juris Zvirgzdiņš. «Pasākums domāts, lai tos, kuri lasa, rosinātu sekot līdzi prozas attīstībai Latvijā,» tā par jaunākās literatūras ikgadējo festivālu Prozas lasījumi domā rakstnieks. Festivāla atklāšana - jau trešdien, 4. decembrī, plkst. 19.00 Innovation Cafe, kad klausītājiem būs iespēja tikties ar literātiem Māri Bērziņu, Agnesi Gusarovu, Valdi Rūmnieku un Juri Zvirgzdiņu.
Festivāla programma ir plaša, un, iepazīstinot ar jaunāko pašmāju un ārvalstu literatūrā, kā arī ar nepublicētiem prozas darbiem, publiskie lasījumi notiks līdz pat 8.†decembrim dažādās Rīgas vietās. Festivāla dalībnieku darbus klausīsies un vērtēs profesionāla žūrija: rakstnieki Nora Ikstena un Pauls Bankovskis, literatūrzinātnieki Ieva Kalniņa, Pauls Daija, Jānis Ozoliņš. Sīkāk par festivāla norisēm un dalībniekiem - www.literature.lv.
Jura Zvirgzdiņa pūralādē ir dažādi stāsti bērniem - Tobiasa blēņu stāsti, Tobiass dodas pasaulē, Franklina cepure, Pēdējais Pūķis un Artūrs Uū!, Lāča Bruņa medības u. c. 2009. gadā viņš saņēmis starptautisko Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā un grāmatu mākslā. Autors atklāj, ka šogad savu daiļradi lasīs gan pieaugušajiem, gan gados jaunākiem lasītājiem. Bērnu auditorijai priekšā tiks likts garstāsts Pagaras lietas, kas grāmatas formātā dienasgaismu ieraudzīs nākamgad. Savukārt pieaugušajiem tiks «gabals ar fantastikas elementiem». «Ceru, ka tiem, kuri ieradīsies, būs interesanti,» rakstnieks nosaka.
Jautāts, vai, viņaprāt, šogad salīdzinājumā ar iepriekšējām reizēm festivālā gaidāms kas ļoti, ļoti interesants, J. Zvirgzdiņš atbild: «Man ir interesanti, ka piedalās jaunie autori. No savas paaudzes kolēģiem jau zinu, ko gaidīt, un, iespējams, ļoti liela pārsteiguma nav. Intrigai varu pateikt, šogad piedalīsies arī kāds jaunais rakstnieks, kurš speciāli uz šo notikumu būs atbraucis no vecās Eiropas, teiksim tā. Atnāciet, paši redzēsit, kurš tas būs!»
Prozas meistars izsaka sajūsmu par to, ka lasījumos piedalās daudz jaunu autoru. «Tas nozīmē, ka viņi māk lasīt un lasa, un lasīs arī turpmāk,» viņš saka. Vai tad nav tā, ka grāmatas aizstājuši datori? «Ir arī tā,» atbild J. Zvirgzdiņš, bet «šim pasākumam telpas vienmēr ir par mazu. Lasa!»
Vai, lai lasītu citiem priekšā, ir vajadzīga drosme? Rakstnieks teic, ka par citiem neizteiksies, bet pašam ir liela pieredze ar prozas lasījumiem ne tikai Latvijā, bet arī Čehijā, Vācijā, kur lasījis bērniem. «Tikšanās ar bērniem ir kā radošās darbnīcas. Radīšanas process ir jebkurā bērnā, pat tādā, kurš klasē cenšas noslēpties citam aiz muguras, lai viņu literatūras stundā neizsauc.»