Baraks Obama, šķiet, tomēr nolēmis neatbildēt uz Vladimira Putina izaicinošo komentāru, kurš nesen parādījās The New York Times mājaslapā. Tajā Krievijas prezidents amerikāņiem cita starpā pārmeta ANO Drošības padomes apiešanu Sīrijas jautājumā, tādējādi radot nopietnu apdraudējumu starptautiskajam mieram. Savu porciju sarkasma saņēma Obamas pasludinātais amerikāņu izredzētas nācijas statuss. «Mēs visi esam dažādi, bet, kad lūdzam Tā Kunga svētību, mēs nedrīkstam aizmirst, ka Dievs mūs visus radīja vienādus,» tā savu komentāru bija noslēdzis Putins.
Kamēr Obama ir nolēmis pieklājīgi paklusēt, savu iespēju garām nav laidis senators Džons Makeins, kurš reiz bija Obamas sīvākais sāncensis uz Savienoto Valstu prezidenta amatu. Pārliecināto republikāni, Vjetnamas kara veterānu esot uzrunājis Krievijas laikraksta Pravda galvenais redaktors Dmitrijs Sudakovs, kurš aicinājis Makeinu kā vienu no redzamākajiem pretkrieviski noskaņotajiem politiķiem paust arī savu viedokli. Un tā tapa viņa atbilde «Krievija ir pelnījusi ko labāku kā Putins».
Sava komentāra ievadā Makeins secina, ka šī noteikti nav pirmā reize, kad Krievijas iedzīvotājiem viņš tiekot raksturots kā pretinieks. «Es neesmu pretkrievisks. Es esmu prokrievisks, visādā ziņā prokrieviskāks nekā tas režīms, kas pār jums neprasmīgi valda,» iesāk amerikāņu politiķis un turpinājumā neaizmirst arī Putinam sniegt savu ticības mācības privātstundu: «Jūsu pārvaldībai būtu jābalstās uz skaidri formulētām tiesību normām, kuras tiek konsekventi un bezpartijiski īstenotas un ir taisnīgas. Es izvirzu šādu apgalvojumu, jo ticu, ka mūsu Radītājs krievu tautu ne mazākā mērā kā amerikāņus ir apveltījis ar neatņemamām tiesībām uz dzīvību, brīvību un savas laimes īstenošanu.»
Līdzīgi kā Putins, arī Makeins savā komentārā personīgi vēršas pie apmuļķotās un apspiestās pretējās puses tautas, padarot sevi par tās sabiedroto. Ja Putina rakstā paijāšana taktiski mijās ar dūrieniem, tad Makeina atbilde ir viena vienīga sitienu krusa. Senators atgādināja krievu tautai Magņicka lietu, regulārās žurnālistu slepkavības, apspiestos medijus, vajātos opozicionārus, ierobežotās ārvalstu NVO, apklusinātās seksuālās minoritātes, izzagto valsti, viltotās vēlēšanas, ieslodzīto Pussy Riot un tiesas paraugprāvas, kas atgādinot Staļina ēru. Neraugoties uz daudzajiem pārmetumiem, Makeinam visu ir izdevies ietērpt solīdā literārajā apvalkā.
Lai arī rietumu uztverē tie varētu izklausīties pietiekami spēcīgi argumenti, norūdīto krievu dvēseli tie varētu arī diezko neuzjundīt. ASV un Krievijas politiķu publiskā sarakste atklāj šķietami nepārvaramu savstarpējās uztveres plaisu. Redzot, ko puses viena otrai pārmet, laikam jāpriecājas, ka dzīvojam garlaicīgajā ES. Vai ne tā?