Grieķijas centriski labējā valdība, kas ir paziņojusi, ka vēlas izsvēpēt «nacistu pēcteču» partiju, tiek kritizēta par vēršanos pret Zelta rītausmu tikai tagad, neskatoties uz to, ka jau iepriekš ir notikuši incidenti, kuru laikā partijas atbalstītāji vardarbīgi vērsušies pret imigrantiem un politiskajiem konkurentiem.
Sola turpināt cīņu
Pēc 18 stundu ilgas pirmstiesas noklausīšanās trešdienas rītā Atēnu tiesa no apcietinājuma atbrīvoja Zelta rītausmas runasvīru Ili Kasidiari, kuram vajadzēja samaksāt 50 tūkstošus eiro (35 tūkstoši latu) lielu drošības naudu, un vēl divus likumdevējus - Niku Miku un Ili Panagiotaru. Vēl vienu parlamentārieti - Janni Lagu - paturēja apcietinājumā līdz brīdim, kad sāksies pilnā tiesas prāva.
Pēc atbrīvošanas trijotne sasveicinājās ar tiesas nama priekšā sanākušajiem Zelta rītausmas atbalstītājiem. «Mēs neatkāpsimies. Mūs var apturēt tikai ar lodēm. Mēs piecelsimies arī no kapa,» kliedza N. Miks pirms iekāpšanas taksometrā.
Savukārt partijas interneta vietne trešdien vēstīja: «Zelta rītausma vēl stiprāka un daudz apņēmīgāka nekā jebkad turpinās likumīgu politisko cīņu, lai atbrīvotu mūsu zemi no starptautiskajiem izspiedējiem [aizdevējiem] un viņu vietējiem pakalpiņiem.»
Vēl trešdien vēlu pēcpusdienā tiesa nebija pieņēmusi lēmumu par partijas vadītāja N. Mihaloliaka likteni. Tuvākajās dienās tiesas priekšā jāstājas arī viņa vietniekam Kristam Papam. Viņiem, tāpat kā pārējiem nedēļas nogalē aizturētajiem biedriem, izvirzīta virkne nopietnu apsūdzību, tajā skaitā slepkavībā un naudas atmazgāšanā.
Tiesībsargājošās iestādes apgalvo, ka to rīcībā ir pierādījumi, kas apstiprinot galēji labējās partijas saistību ar 18. septembrī notikušo repera Pavla Fisasa noduršanu, kas izraisīja plašus protestus visā Grieķijā, un gada sākumā notikušo nāvējošo uzbrukumu kādam imigrantam.
Izmeklētāji arī apgalvo, ka Zelta rītausmas paspārnē ir darbojušies nelikumīgi paramilitāri grupējumi, kuru apmācība notikusi slepenās nometnēs. Savukārt aizturēto deputātu dzīvesvietās esot atrasti nereģistrēti ieroči, munīcija un liels daudzums skaidras naudas, vēsta BBC.
Tomēr I. Kasidiara, N. Mika un I. Panagiotara atbrīvošana daudzos ir raisījusi jautājumu, cik pamatota ir vēršanās pret Zelta rītausmas politiķiem.
Tur aizdomās valdību
1985. gadā dibinātā Zelta rītausma daudzus gadus bija margināla partija, kas iestājās pret imigrantiem un koķetēja ar nacistu idejām. 2009. gadā notikušajās Grieķijas parlamenta vēlēšanās tā ieguva 0,3% balsu.
Partijas popularitāte nepieredzētos augstumos uzšāvās pēdējos gados, kad ekonomiskās krīzes iespaidā daudzi grieķi ir zaudējuši ticību tradicionālajām partijām. Pērn notikušajās ārkārtas parlamenta vēlēšanās Zelta rītausma saņēma nepilnus 7%balsu, kas tai deva 18 vietu likumdevējā.
Pēdējos gados arī citās krīzes skartās Eiropas valstīs panākumus ir guvuši galēji labējie spēki, pārsvarā tie savas idejas ir aizstāvējuši ar politiskiem līdzekļiem. Zelta rītausma nav vairījusies izmantot arī dūru spēku.
Grieķijas ombudsmena birojs 2012. gadā reģistrēja 253 ksenofobiski un rasistiski motivētus uzbrukumus, no kuriem 220 notika pēc tam, kad Zelta rītausma bija iekļuvusi parlamentā, raksta Time. Partijas panākumi tās sekotājiem, visticamāk, bija radījuši visatļautības un nesodāmības sajūtu. To vēl vairāk pastiprināja varasiestāžu nespēja adekvāti reaģēt.
Tieši tāpēc daļai grieķu nav saprotams, kādēļ tikai pēc pazīstama mūziķa slepkavības varasiestādes ar tādu bardzību ir vērsušās pret Zelta rītausmu, raisot aizdomas par konservatīvās valdības centieniem politiski izrēķināties ar partiju, par kuru pēdējās vēlēšanās nobalsoja gandrīz pusmiljons grieķu.