Visi speciālisti ir vienisprātis, ka galvenais šādu pārmaiņu iemesls ir stipri pieaugušās apkures resursu cenas. Tā, piemēram, dabasgāzes izmaksas mēdz paaugstināties, cenas kāpj arī apkures dīzeļdegvielai, savukārt granulas kļuvušas par deficītu vēl pat pirms apkures sezonas sākuma. Malkas pagale ir un paliek pats lētākais kurināmais, ja vien neesam savu namu uzbūvējuši uz kāda slepena geizera vai nesildāmies ar personisko sirds siltumu vien.
Agris Vīgrants dzīvo Gulbenes pusē un jau vairākus desmitus gadu nodarbojas ar krāsns podiņu izgatavošanu, kopš 1994. gada viņam ir savs uzņēmums, kas veiksmīgi darbojas šajā jomā. «Gāzes apkure šobrīd ir ļoti dārga, turklāt brīžiem elektrība ir, brīžiem tās nav. Arī ar to pašu gāzi vēl nevar zināt, vai rītdien tā nemaksās tik daudz, ka katls būs jāslēdz ārā. Šobrīd ir daudz cilvēku, kas savā mājā paralēli centrālapkures sistēmai pasūta mūrniekam uzbūvēt arī podiņu krāsni,» stāsta pieredzējušais podnieks. Dzīvās uguns siltums, kas plūst caur mūrīti, esot daudz patīkamāks, turklāt uz malkas plīts gatavots ēdiens vai tēja garšojot daudzkārt labāk. Kārtīgus pīrāgus elektriskajā cepeškrāsnī nemaz nevarot izcept.
Ne visi meistari ir meistari
Par malkas plītīm daudz stāsta arī krāšņu meistars Māris Kupčs. Mūsdienās vairs nav jācīnās ar norūsējušām durtiņām, caurām plīts cepeškrāsnīm - visu šo furnitūru un apdares elementus iespējams izgatavot no nerūsošā tērauda, kas kalpošot tikpat ilgi, cik pati plīts, vai pat no misiņa, kas piešķirs jaunajam pavardam īpašu daili. Tiesa gan, jauna podiņu krāsns vai plīts ar mūrīti nav pārlieku lēts prieks. Cenas sākas no 1400 latiem par gatavu, uzmūrētu krāsni ar neglazēto podiņu apdari vai pat no 2100 latiem par glazēto podiņu krāsni. Agris Vīgrants stāsta, ka 600-1200 latu no šīs summas maksās krāšņu mūrnieka darbs, un te nu labāk izvēlēties pieredzējušu un atzītu mūrnieku, jo kļūdu labošana tad, kad atklāsies, ka, piemēram, nav vilkmes, būšot ļoti dārga.
«Bieži vien ir tā, ka laukos nav kārtīgu meistaru, un tad nu nāk kaimiņš, kas vienreiz redzējis, kā vēl kāds cits mūrējis plīti vai krāsni, un tik mūrē. Ir visādi brīnumi redzēti,» stāsta M. Kupčs. Tāpat nedrīkst pārcensties un krāsni pārkurināt. «Krāsnij pārkarstot, kieģeļi un podiņi izplešas, krāsns tā kā uzpūšas. Krāsns iekšienē var izkrist kāds ķieģelis, var izlīst uz āru podiņi. Tas ir, kā paveicas - krāsns pēc šāda negadījuma var būt bez defektiem, bet tikpat labi var būt nepieciešams remonts vai sākties ugunsgrēks, ja ir netīrs skurstenis,» aicina ņemt vērā Māris.
Labāk ar detektoru
Labai krāsnij, lai tā turētu siltumu, pietiek izkurināt vienu kurtuvi dienā. Tās ir astoņas līdz desmit pagales sausas malkas, un, kad oglēm vairs nav zilās liesmiņas, aizveram šīberi. Viss lielākais karstums slēpjas tieši oglēs, krāsnī nav jāmet malka, kamēr tā paliek karsta. Tomēr, ja pieredze ar krāsns kurināšanu nav pārāk liela, M. Kupčs iesaka šīberi ciet vērt tikai tad, kad ogles kurtuvē ir melnas. Tāpat no saindēšanās ar tvana gāzi palīdzēs izvairīties speciāls oglekļa monoksīda detektors, kas pēc izskata ir līdzīgs ugunsgrēka dūmu detektoram, tomēr pilda pavisam citu funkciju. Arī šīs iekārtas novietojums ir savādāks. Oglekļa monoksīda detektors jānostiprina ceļgalu augstumā netālu no guļvietas, jo tvana gāze ir bez smaržas un krāsas, tā sajaucas ar gaisu un, tieši esot miegā, ir vislielākais risks ar to saindēties un nosmakt. Drošības labad jāparūpējas, lai visus riskus novērstu.
Blīvais ziepjakmens
Salīdzinot ar podiņu krāsnīm, krāsnis, kas būvētas no ziepjakmens, Latvijā ir jaunums. Tomēr Skandināvijā ziepjakmens siltumu akumulējošās īpašības bija pazīstamas jau vikingu laikos, kad no šā minerāla tika gatavoti trauki.
Krāšņu ražotāja Tulikivi pārstāvis Vladimirs Kļimins stāsta, ka ziepjakmens ir ļoti blīvs minerāls, kubikmetrs šā materiāla sver trīs tonnas. Siltumvadītspēju uzlabo arī tā sastāvā esošais magnetīts, kā arī pati krāsns konstrukcija - krāsnī nav māla šuvju, kas klasiskajās podiņu krāsnīs veido tiltiņus starp ķieģeļiem un līdz ar to kavē krāsns uzsilšanu. «Tāpat mūsu krāsnīs skursteņa izvads atrodas krāsns pašā apakšā - karstais gaiss, ejot cauri cukām, uzsilda visu sildmūri līdz pat grīdai,» stāsta krāšņu tirgotājs.
Pateicoties ziepjakmenim, šo krāšņu siltumietilpība esot trīs reizes lielāka nekā māla podiņu krāsnīm, turklāt, tā kā ziepjakmens krāsni ir daudz grūtāk pārkurināt, kā kurināmo drīkst izmantot arī kokskaidu briketes, kas podiņu krāsnīm ir tabu. Tiesa gan, arī ziepjakmens krāšņu cena ir krietni augstāka - mazākā krāsniņa maksā 2300 latu, kamēr aptuveni divus metrus augsta modeļa cena jau tuvosies 4000 latiem. Šajās cenās iekļauta arī uzstādīšana, ja vien ir sagatavota piemērota virsma un skurstenis.
Lētāks risinājums
Lētākas ir lēnās degšanas krāsnis, kas izgatavotas no metāla. Uzņēmuma Kamīnkrāsnis speciālists Kaspars Grauze stāsta, ka šīs krāsnis neakumulē siltumu, bet gan, samazinot gaisa padevi kurtuvē, nodrošina ilgu un lēnu degšanu: «Viena kurtuve kursies aptuveni sešas stundas. Krāsni var mierīgi kurināt arī ar briketēm. Tiesa gan, šādam lēnajam degšanas procesam obligāts nosacījums ir skurstenis, kurā iebūvēta metāla čaula.»
K. Grauze stāsta, ka labākas būs krāsnis, kas izgatavotas no čuguna: «Tām, ko tirgojam mēs, ir dubults čuguna korpuss, dodam 10 gadu garantiju. Krāsnis, kas metinātas no tērauda loksnēm, nekalpo tik ilgi kā čuguna krāsnis, tās izdeg ātrāk.» Cenas Norvēģijā ražotajām krāsnīm sākas no 160 latiem par mazāko krāsniņu, kamēr 80 kvadrātmetriem piemērots modelis maksās aptuveni 250-300 latu.
Kamīns podiņos
Uzņēmuma Termomax pārstāvis Mareks Javorivskis atzīst, ka metāla taupības krāsniņu popularitāte palaban sarukusi. Firma nodarbojas ar apkures iekārtu ražošanu, uzņēmuma rūpnīcā Bauskā tiek metinātas gan metāla krāsnis un kamīnu kurtuves, gan arī tiek ražoti podiņu sildmūri. «Pēdējā laikā ir ļoti pieaugusi interese par sildmūriem, līdz ar to esam sākuši piedāvāt šādus risinājumus,» stāsta firmas pārstāvis un atzīst, ka metāla krāsnis šobrīd vairāk izvēlas saimniecības ēkām un citām nedzīvojamām telpām. «Tērauda krāsnij svarīgs ir kurtuves oderējums, kas ne tikai pasargā metālu no termiskām pārslodzēm, bet arī akumulē siltumu,» saka M. Javorivskis. Savukārt uzņēmuma ražotā siltumakumulācijas krāsns Tērvete apvieno sevī gan kamīnu, gan arī ziepjakmens sildmūri: «Tas ir mūsu populārākais modelis,» stāsta tirgotājs.