Pēc deviņdesmit gadu pārtraukuma Vaidelote atgriežas uz Valmieras teātra skatuves, kur ceturtdien, 24. martā, notiks tās pirmizrāde. Karaļa Oļģerda vienīgās meitas Mirdzas, karavadoņa Laimona un svētnīcas priesterienes Asjas attiecību trijstūri izspēlēs aktieri Inese Pudža, Kārlis Freimanis un Māra Mennika.
Mikriņi un vara
Izrādes režisore ir Inese Mičule, kurai šo Aspazijas lugu ir ieteikusi iepriekšējā Valmieras teātra literārās daļas vadītāja Edīte Tišheizere un kura savā daiļradē turpina latviešu autoru darbu iestudēšanu (šī gada janvārī Jaunajā Rīgas teātrī pirmizrādi piedzīvoja viņas uzvedums Pilna Māras istabiņa pēc dzejnieces un dramaturģes Māras Zālītes lugas motīviem). «Es viņu pazīstu kopš studiju laikiem,» par režisori saka vārdamāsa Inese Pudža, kurai šī ir jau otrā sadarbība ar Inesi Mičuli. Aktrise ir piedalījusies viņas veidotajā Valmieras teātra iestudējumā Eņģeļa kreisais spārns (2015) par paaudžu nesaprašanos.
Savā jaunākajā uzvedumā Vaidelote režisore ir likusi uzsvaru uz mīlestības un varas līdzāspastāvēšanas (ne)iespējamības tēmu, stāsta Inese Pudža. Satiekamies Rīgas centrā - īsi pirms gaidāmās pirmizrādes Valmieras teātrī (aktrises dzīve patlaban rit starp šīm divām pilsētām). «Es vēl tieši šodien kāpu ārā no mikriņa un domāju par varu, kuras galējās izpausmes ir ļoti ārdošas,» atklāj Inese Pudža. Arī savā profesijā viņa saskata vairāk vai mazāk izteiktas varas pazīmes aktiera un režisora savstarpējās attiecībās. «Es eksistēju sistēmā, kurā esmu pakļautā,» godīgi atzīst Inese Pudža.
Noķertais vārds
Sākotnēji bija paredzēts, ka Asju atveidos aktrise Ieva Puķe, taču viņas plānos korekcijas ir ieviesusi filmēšanās un svētnīcas priesterienes loma ir pārceļojusi pie Māras Mennikas. «Es viņu ļoti labi jūtu uz skatuves un zinu, ka man pados roku, ja aizķeršos,» savu kolēģi raksturo Inese Pudža, kura aktrisi vislabāk ir iepazinusi režisora Fēliksa Deiča iestudējumā Dzimta (2013) pēc Maksima Gorkija drāmas Vasa Žeļeznova motīviem.
«Vaidelotē mani ļoti saista poētiskā un senā valoda, esmu to atstājusi tādu, kādu Aspazija to ir radījusi,» interneta vietnē www.vdt.lv tiek citēta Inese Mičule, kuras izvēle likusi pamatīgi sasparoties aktieriem. Tikai paklausieties! «Kad man/Tas tevim jāteic, Asja, ai, es pati/To nezinu, tāds nemiers mani moka -/Viss manā būtē cenšas, steidz un trauc,/Un dīgst un briest man krūtīs jutekļi/Kā pumpuri, kas silta lietus gaida,/Lai uzplauktu,» sarunā ar svētnīcas priesterieni saka Mirdza. «Ja nojauc kaut vienu vārdu, sabrūk viss pārējais,» par Aspazijas piedāvāta ritma nežēlīgajiem noteikumiem stāsta Inese Pudža.
Īsts izkliedziens
Lugas Vaidelote galvenajā varonē Mirdzā Aspazija esot ierakstījusi pati sevi. «Tas bija viņas izkliedziens,» piekrīt aktrise. Pirms viņas šo lomu ir atveidojusi Vija Artmane Eduarda Smiļģa iestudējumā Dailes teātrī (1958), Indra Briķe Oļģerta Krodera versijā Liepājas teātrī (1981) un daudzas citas aktrises. Savukārt pārmaiņu laikā, 1989. gadā, Latvijas Nacionālajā teātrī šo darbu ir iestudējis režisors Edmunds Freibergs. Inese Pudža atklāj, ka ir lasījusi teātra zinātnieces Ritas Melnaces piezīmes par šīs izrādes tapšanu, par kuras galveno klupšanas tēmu ir kļuvusi Mirdzas pašnāvība.
«Manī bija miljoniem jautājumu,» par Aspazijas darba dramatisko finālu teic aktrise, kura atbildes uz tiem ir meklējusi gan psihoterapijas speciālistu tekstos, gan arī sarunās ar saviem Valmieras teātra kolēģiem, lai atrastu īsto veidu, kā to izdzīvot uz skatuves. «Staigāju pa gaiteņiem un veicu anketēšanu,» atzīst Inese Pudža, kuras Valmieras teātra izrādē spēlētā varone Mirdza, svētnīcā dzīvojošā sirdstīrā meitene, ārpus tās sienām dabū kārtīgi pa seju un sirdi un pieņem radikālu lēmumu - viņas stāsts liek domāt par brīvās gribas un nolemtības attiecībām cilvēka dzīvē.