Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Trešdiena, 25. decembris
Stella, Larisa

Medijiem raksturīgs paštaisnums

Putņa kungs, kas, jūsuprāt, ir politika?

(Smejas.) Man jau tagad ir profesionāla politologa grāds… primitīvā līmenī tā ir cīņa par varu. Tālāk seko procesi, kuri risina to pietiekami demokrātiskā veidā. Ja mēs runājam par ministrijas lomu, politikas veidošanā…

Jā, tad nākamais - kas ir mediju politika?

… tas, ko es redzu Mediju politikas nodaļas gadījumā, - būt vidutājam, mediatoram starp atšķirīgiem nozares spēlētājiem, starp politiskiem spēkiem. Protams, ļoti svarīgs faktors ir sabiedrības interešu nodrošināšana. Nepretstatīt, bet vest pie risinājuma. Ja mēs runājam konkrēti - kaut vai konflikts starp MTG grupu un Latvijas Televīziju (LTV). Tur acīmredzami iztrūkst kaut kādu posmu, kas spēj abu šo būtisko nozares spēlētāju intereses novadīt līdz vienam kopsaucējam.

Kas sabiedrībai no tā, ka divi mediju uzņēmumi strīdas? Lai strīdas!

Runājot par šo brīdi, 2015. gadu, tas ir ļoti bīstami. Jebkurš, neproduktīvi kasoties savā starpā stratēģiskās nozarēs, kad mēs faktiski atrodamies kara situācijā, kādu Eiropa nevarēja iedomāties vēl pirms gada, vājina visu nozari. Ir vajadzīgs darīt visu, lai šeit būtu veselīga, kooperatīva mediju vide, kas nodrošina Latvijas sabiedrībai vērtīgu, nozīmīgu saturu un kas neatver laukumu tam, lai mēs būtu vāji un ietekmējami no ārpuses.

Sēdīsieties pie viena galda ar MTG TV vadītāju Latvijā Zūzenas kundzi un LTV valdes priekšsēdētāju Beltes kungu?

Var arī pie atsevišķiem galdiem - runāt ar katru atsevišķi, mēģinot saprast, kur ir kopsaucēji.

Ar ko sāksit?

Ļoti būtisks priekšnoteikums, lai mums būtu spēcīgas, kvalitatīvas un pelnošas raidorganizācijas, ir sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus. Esmu par to pārliecināts personīgi un saprotu, ka šobrīd ir arī politisks konsenss par to, ka tas ir jādara. Nav vienprātības par to, kādā veidā to darīt un kā kompensēt zaudējumu sabiedriskām raidorganizācijām. Te risinājums pamatā jāatrod Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP).

Kāds ir viedoklis par plaši diskutēto LTV 3. kanālu krievu valodā?

Teiksim tā - vērtējot informāciju, kas ir manā rīcībā, nevaru ieteikt ministrei to atbalstīt. Argumentācija šobrīd ir vārga, un tāpēc tas arī pamatoti atdūries pret kritiskiem jautājumiem. Mana personīgā pozīcija būtu skeptiski atbalstoša.

Katrā ziņā lēmumā, kad sabiedriskie mediji iziet no reklāmas tirgus, es redzu pamatotu ievadu nozares sakārtošanai. Skaidrāk nošķirsies šo dažādo mediju funkcionalitāte sabiedrības izpratnē. Tad arī šī trešā kanāla izveide būtu ar lielāku informatīvo pamatotību.

Putņa prioritāte būšot Latvijas mediju vides aizsardzība. Tā LETA ziņoja drīz pēc jūsu uzvaras konkursā…

Katrā ziņā vismaz puse no darba jāvelta pašreizējai ģeopolitiskajai situācijai un tam, ka Latvijas iedzīvotāju ietekmēšana ar informatīviem ieročiem notiek, turklāt tas jāprognozē ilgtermiņā. Tā ir starptautiska sadarbība, izpratnes radīšana visā Eiropas Savienībā par Krievijas informatīvo karu.

Vai varētu teikt tā, ka viens no jūsu nodaļas uzdevumiem būtu vājināt Krievijas mediju ietekmi Latvijas informatīvajā telpā?

Es tā neteiktu. Mēs neesam Krievija. Mūsu spēks ir tas, ka mēs esam demokrātiska valsts. Tas, ko mēs gribētu vājināt, ir nevis Krievijas mediju saturs vispār, bet Krievijas propagandas saturs… Es teiktu, ka puse darba noteikti ir propagandas ietekmes mazināšana. Bet tas iet kopsolī ar Latvijas mediju stiprināšanu.

Kā stiprināsim Latvijas medijus? Naudu dosim?

Arī tas ir viens no ieteikumiem, ko definējusi jau izveidotā mediju politikas darba grupa. Ja mēs raugāmies kaut vai uz drukāto mediju situāciju, citādi nevarēs. Ieteikts veidot mediju fondu palīdzībai drukātajiem un reģionālajiem medijiem. Pirmām kārtām tieši satura kvalitātei. Ekspertu līmenī apspriests, ka arī pašvaldības līdzekļu daļu, ko iegulda sabiedrības informēšanai, varētu realizēt caur šo mediju fondu. Līdzīgi tas ir, runājot par drukāto mediju izplatīšanu reģionos.

Kas pēc savas būtības ir gatavāks priekšlikums - mediju fonda izveidošana vai sabiedriskā radio un TV iziešana no reklāmas tirgus?

Domāju, ka lēmums par iziešanu no reklāmas tirgus jau ir ļoti gatavā stadijā. Par mediju fondu pagaidām ir tikai ieteikumi, kuri nekādā veidā nav apstiprināti. Tas ir tikai izskanējis no darba grupas ekspertiem kā viens no variantiem. Iziešana no reklāmas tirgus varētu notikt jau 2016. gadā.

Par citu. Kur ir preses brīvības robeža?

Nav tādas robežas. Protams, katrā gadījumā var vērtēt atsevišķi, ja tas nonāk līdz tiesai.

Es to jautājumu turpināšu - ko darīt, lai pie mums nekad neatkārtotos Charlie Hedbo traģēdija?

Lai Dievs nedod! Bet es arī tādu risku neredzu, neredzu te šo fanātiķu bāzi. Drīzāk tas varētu būt risks no kādām noziedzīgām aprindām, tomēr neredzu tik nopietnu pētnieciskās žurnālistikas līmeni, ka būtu jādomā par šādiem riskiem.

…un kādu rītu ieraugāt avīzē uzzīmētu Muhamedu ar pliku dibenu. Jūsu reakcija?

Esmu priecīgs, ka Latvijā tā var būt, un esmu priecīgs arī, ka Latvijā neredzam pretreakciju tieša apdraudējuma formā. Tā ir fundamentāla lieta, ka neviens cilvēks šobrīd Latvijā nedrīkst mirt par to, ka viņam ir citāds viedoklis. Es, protams, aizstāvēšu arī jebkura cilvēka tiesības kritizēt šo viedokli publiskajā telpā.

Kā vērtējat mediju pašregulējošo organizāciju darbību Latvijā?

Prieks par šo jautājumu. Tā ir lieta, kur varu atļauties kritisku piezīmi. Latvijas mediju nozarei raksturīgs izteikts paštaisnums. Citiem vārdiem - tāds uzstādījums, ka visus citus drīkst kritizēt, bet medijus ne. Nav! Nav mums šai sektorā pašregulējošu mehānismu. Nesens piemērs - man zvana kāds kungs par publikāciju vienā no portāliem (par Krievijas hokejistu spēli PSRS formās). Tātad pilsonim nav īsti kam zvanīt un teikt - ir slikti, ka jūs šo publiskojat. Būtu lieliski, ja pastāvētu mediju ombuds vai mediju padome, kas vērtētu šīs lietas. Ne KM, ne es personīgi taču nevaram būt cenzori. Tas, ko es vēlētos, ir daudz aktīvāka Latvijas žurnālistu pozīcija, meklējot konsensu savu interešu aizstāvībā un atbildības apziņā.

Daži noslēdzoši jautājumi. Kurš no Latvijas medijiem pieder oligarhiem?

Kas to lai zina (smejas)? Un vai tas tiešām ir būtiski? Saturs, kas ir ļoti, loti partijiskās pozīcijās, - un tā ir bijusi Latvijas problēma, šis saturs uz auditoriju īsti nestrādā. Man šķiet, tāda tieša ietekme medijos ir ļoti samazinājusies.

Cik liela būs jūsu alga?

1800 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Paldies par sarunu!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?