Garais gaļas ceļš
Nedēļas nogalē no lielveikalu saldētavām Lielbritānijā, Francijā un Zviedrijā tika izņemti miljoniem sasaldētu pārtikas produktu, uz kuru iepakojumiem bija rakstīts, ka tie satur liellopa gaļu. Tas tika darīts pēc tam, kad laboratoriskās analīzēs atklājās, ka lazaņja, burgeri un citi izstrādājumi saturēja tikai zirga gaļu.
Pie šīm pārbaudēm nonāca pēc tam, kad janvāra vidū Īrijas pārtikas kvalitātes uzraugi paziņoja, ka uzgājuši zirga gaļu burgeros, kas pārdoti britu mazumtirdzniecības tīklu Tesco, Iceland un Lidl veikalos. Neilgi pēc tam zirga gaļu atklāja arī ātro uzkodu restorānu ķēdes Burger King ēdienos.
Atsevišķi produkti, kuri saturēja zirga gaļu, līdz Lielbritānijas lielveikaliem bija nonākuši caur pieciem dažādiem piegādātājiem no četrām Eiropas valstīm. Piemēram, saldēto pārtikas izstrādājumu zīmola Findus lazaņja tika izgatavota Francijas uzņēmumā Comigel, kas gaļu iepirka no Kiprā bāzēta pārdevēja, kurš to bija iegādājies no Nīderlandes uzņēmuma, kas savukārt gaļu bija ieguvis no divām lopkautuvēm Rumānijā.
Comigel izgatavoja dažādus saldētos pārtikas produktus ne vien visā kontinentā pazīstamajam Findus, bet arī pārtikas veikalu tīkliem Lielbritānijā, Francijā, Zviedrijā un vēl 13 ES dalībvalstīs.
Citos gadījumos gaļa no divām lopkautuvēm Polijā arī caur neskaitāmiem starpniekiem nonāca līdz pārstrādātājiem Francijā un Luksemburgā, bet pēc tam nokļuva veikalos Lielbritānijā un Īrijā, raksta The Globe and Mail.
Francijas un Lielbritānijas valdība ir solījusi veikt operatīvu izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai mazumtirgotāji un zirga gaļu saturējušo produktu ražotāji nav apzināti maldinājuši patērētājus. Tirgotāji un ražotāji dievojas, ka ir tikuši maldināti par gaļas izcelsmi un saturu.
Līdz šim pārbaudītā «viltus» gaļa nav atzīta par cilvēkiem kaitīgu, tomēr pastāv bažas, ka jaunas pārbaudes nesīs nepatīkamākas ziņas, jo, iespējams, gaļa var saturēt veterināro medikamentu fenilbutazonu, kas ir bīstams cilvēkam.
Vilto milzu apmēros
Šis skandāls, visticamāk, raisīs visaugstākā līmeņa diskusijas par to, kā ES efektīvāk uzraudzīt pārtikas pārstrādātājus un pārtikas piegādi patērētājiem.
Pārtikas eksperti apgalvo, ka globalizācija ļauj patērētājiem saņemt viņiem nepieciešamos pārtikas produktus visu gadu, bet tajā pašā laikā tā ir radījusi tik kompleksu pārtikas piegādes sistēmu, ka ir dramatiski pieaudzis pārtikas viltošanas risks. «Pārtika ir viltota tik ilgi, cik vien tā ir gatavota - tūkstošiem gadu,» profesors Kriss Eliots no Kvīnsas Universitātes Belfāstā stāsta aģentūrai Reuters. «Tomēr pašreiz mēs atrodamies stadijā, kad pārtikas viltošana notiek ļoti milzīgos apmēros, un tā ir ārkārtīgi labi organizēta.»
Eiropā kopš deviņdesmitajiem gadiem spēkā ir stingri noteikumi, lai varētu noteikt, no kurienes ir cēlusies svaigā gaļa. Diemžēl šāda kārtība neattiecas uz gaļu, kas ir iestrādāta gatavos pārtikas produktos, tādēļ patērētāji nevar būt simtprocentīgi droši, ka viņi ēd to, kas ir norādīts uz iepakojuma.
Arī pārtikas kvalitātes uzraugi nav diez ko naski uz desu vai pīrādziņu pārbaudi. Piemēram, Lielbritānijas Pārtikas standartu aģentūra nupat atzinās, ka vismaz desmit gadus nav veikusi DNS analīzes, lai pārbaudītu, vai liellopu gaļa nesatur zirga gaļas piejaukumu.
Institūcijas vadītājai Ketrīnai Braunai negribīgi nācies atzīt, ka briti, ļoti iespējams, jau vairākus gadus ir ēduši zirga gaļas burgerus, paši par to neko nenojaušot.