Skumji raugoties pustukšajā pašvaldības makā un mēģinot pārdalīt izdevumus tā, lai izvilktu līdz gada beigām, pašvaldību un sociālo dienestu vadītāji kā uz glābiņu cer uz solīto valsts atbalstu no valsts budžeta segt pusi GMI un daļu dzīvokļu pabalsta, taču steidzamības kārtā izskatāmie likuma grozījumi iestrēguši Saeimā.
Krass pieaugums
«Ļaunākajos murgos nevarēju iedomāties, ka tik krasi pieaugs trūcīgo cilvēku skaits,» saka Alūksnes novada sociālā dienesta vadītāja Lolita Krūmiņa un skaita, ka pērn visa gada laikā trūcīgās personas statusu Alūksnē bija ieguvuši tikai nedaudz vairāk par 70 cilvēkiem, bet šogad septembrī vien no jauna tas piešķirts 60 personām. «Ja pagājušajā gadā, maksājot deviņu veidu pabalstus, mēnesī izlietojām ap 8000 latu, tad šogad tikai GMI līmeņa nodrošināšanai mēnesī izmaksājam vairāk nekā 9000 latu,» saka L.Krūmiņa un cer, ka Labklājības ministrijas (LM) sagatavotais likumprojekts tomēr tuvākajā laikā tiks apstiprināts un valsts savu pabalsta daļu, kā solīts - par laiku no 1.oktobra, pašvaldībām ieskaitīs. Tas alūksniešiem ļautu iztikt līdz gada beigām un izmaksāt arī dzīvokļu pabalstus.
Atšķirībā no lielajām Latvijas pilsētām, piemēram, Rīgas, Ventspils, Cēsīm, kur ar esošajiem sociālā budžeta līdzekļiem naudas pietiek ne tikai valstī noteiktajiem obligātajiem pabalstiem, bet arī citai palīdzībai, ir novadi, kur naudas trūkuma dēļ spiesti pieņemt galējus lēmumus - ierobežot pabalstu saņēmēju loku vai ņemt līdzekļus no citām budžeta sadaļām, tā apdraudot citu pašvaldības funkciju izpildi, pakalpojumu nodrošināšanu vai rēķinu apmaksu. Ja rīdzinieki var būt droši, ka ar 15 miljonu latu lielo sociālo budžetu nav apturēts vai samazināts neviens pabalsts un pēc pašreizējām prognozēm papildu līdzekļi šim mērķim nebūs jālūdz un arī Ventspilī joprojām nodrošina 33 dažādus pabalstu veidu izmaksu, tad mazajā Viļānu novadā Latgales pusē finanšu trūkuma dēļ šobrīd izmaksā tikai pusi no GMI noteiktā lieluma un tikai daudzbērnu ģimenēm. Sociālās palīdzības nodaļas vadītāja Daila Strupiša saka: «Viļānos ir viens no augstākajiem bezdarba līmeņiem valstī, trūcīgo skaits aug ar katru dienu, līdz ar to nauda, kas bija paredzēta GMI izmaksai, beidzās jau septembrī. Lai izmaksātu tikai GMI visiem, kuriem tas pienākas, mēnesī vajadzētu vismaz 10 000 latu, taču šobrīd summa, ko varam atļauties, ir desmit reižu mazāka.»
Atcelti ierobežojumi
LM apkopotā informācija, liecina, ka šā gada deviņos mēnešos GMI līmeņa nodrošināšanai jau izlietots par diviem miljoniem latu vairāk nekā visā 2008.gadā, arī līdz šim izmaksātā dzīvokļu pabalsta apjoms tuvojas visa pērnā gada apmēram. Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sociālajos jautājumos Silvija Šimfa norāda, ka abi obligāti izmaksājamie pabalsti veido vairāk nekā 50% no visiem sociālajiem pabalstiem plānotajiem līdzekļiem. Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa piebilst, ka šo situāciju veicinājusi vairāku valsts noteikto ierobežojumu atcelšana attiecībā uz pabalstu saņemšanu. Piemēram, GMI tagad var saņemt neierobežotu laiku, nevis tikai deviņus mēnešus kā agrāk, tāpat tas tagad piešķirams visiem ģimenes locekļiem, ne vairs rēķināms uz trijām personām. «Būšu skarba savos secinājumos, bet ģimenē ar vairākiem bērniem un vismaz vienu bezdarbnieku mēnesī šobrīd valsts un pašvaldību pabalstos iespējams saņemt ap 400-500 latu, un tas neveicina motivāciju meklēt darbu un gādāt par sevi pašiem,» novērojusi I.Bērziņa.
Pārdale uz citu rēķina
«Iespējams, ka būsim spiesti novada domei lūgt vēl, jo dzīvokļu pabalstiem naudas jau nav,» piebilst sociālā dienesta vadītāja Maruta Jautaiķe, kas izrēķinājusi, ka Kuldīgā gandrīz katrs sestais iedzīvotājs atzīstams par trūcīgu. Pašvaldības vadītāja I.Bērziņa domā, ka valstī noteiktajiem obligātajiem pabalstiem, pārdalot budžetu, gan jau kaut kur naudu atradīs, taču jāņem vērā, ka tas notiks uz citu izdevumu rēķina.
Lūgti prognozēt, kāda situācija šajā jomā varētu veidoties nākamajā gadā, Dienas uzrunātie pašvaldību un sociālo dienestu vadītāji dziļdomīgi nopūšas un atzīst, ka paredzēt nevar neko, jo nav zināms, kāds būs pašvaldības budžets, ne arī tas, cik naudas varēs atvēlēt sociālajai palīdzībai, tāpat arī attiecībās ar valsti un tās atbalstu pašvaldībām jautājumu ir vairāk nekā atbilžu.