Fiziskās personas maksātnespējas procesu veido divi secīgi etapi - bankrota procedūra un saistību dzēšanas procedūra. Bankrota procedūras ietvaros tiek pārdota fiziskai personai piederoša manta. Saistību dzēšanas procedūrā tiek veikti maksājumi no personas ienākumiem, kurus tai saskaņā ar likumu ir pienākums gūt atbilstoši savām spējām. Ja persona godprātīgi piedalījusies abos maksātnespējas procesa etapos, tiek dzēstas atlikušās parādsaistības (ar dažiem izņēmumiem). Taču, ja bankrota procedūras vai saistību dzēšanas procedūras noteikumi tiek pārkāpti, fiziskās personas maksātnespējas process tiek izbeigts, nedzēšot parādu saistības, un kreditori turpina parādu piedziņu pilnā apmērā.
Parādnieki nereti savlaicīgi neizmanto maksātnespējas procesa sniegtās iespējas un, nonākot maksāšanas grūtībās, aktīvi nerīkojas, bet nogaida, kamēr manta tiek atsavināta. Rezultātā bankrota procedūrā līdzekļi netiek iegūti, un tas pagarina saistību dzēšanas procedūru. Cilvēkiem būtu jāapzinās, ka savlaicīga maksātnespējas procesa izmantošana gadījumā, kad objektīvu iemeslu dēļ vairs nav iespējama saistību izpilde, atbilst viņa paša interesēm un palielina iespējas atjaunot maksātspēju un neizpildīto saistību dzēšanu.
Diemžēl ir arī situācijas, kad maksātnespējas procesa sniegtās iespējas cilvēki izmanto negodprātīgi - parādnieks nevis nespēj, bet negrib segt savas parādsaistības, slēpj ienākumu avotus vai vispār izvairās no ienākumu gūšanas. Šādā situācijā kreditoru interešu aizsardzība nav iespējama. Turklāt administratora centieni meklēt slēptos ienākumus izraisa šādu personu neapmierinātību un neizpratni.
Tāpat praksē nereti ir pieredzētas arī situācijas, kad parādnieks pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas tiesai iesniedz pierādījumus par naudas līdzekļu esamību maksātnespējas procesa nodrošināšanai, bet laika posmā līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai šie līdzekļi tiek izlietoti citiem mērķiem. Pastāvot esošajam regulējumam, bieži vien visas maksātnespējas procesa izmaksas gulstas uz kreditoru pleciem, kas, protams, izraisa sūdzību lavīnu par parādnieka negodprātību un likumsakarīgu maksātnespējas procesa izbeigšanu, nesasniedzot tā mērķi.
Būtiski maksātnespējas procesa mērķu sasniegšanu apdraud arī izsoļu reiderisms, kas likuma nepilnību dēļ negodprātīgiem izsoļu dalībniekiem dod iespēju iegūt parādnieka mantu par nesamērīgi zemu cenu, reizēm pat par 10% no tās tirgus vērtības. Tā tiek aizskartas gan paša parādnieka intereses, gan arī netiek nodrošināta kreditoru interešu aizsardzība. Lai cīnītos ar izsoļu reiderismu, šobrīd Tieslietu ministrijā norisinās darbs saistībā ar elektronisko izsoļu ieviešanu.
*Zvērināts advokāts, Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs