Situāciju saasina jaunākie novada domes lēmumi par vairākiem jautājumiem, kur Rojas un Mērsraga iedzīvotāju intereses saduras. Viens no Mērsragu pārstāvošā mazākuma domē, deputāts Lauris Karlsons (LPP/LC) uzsvēra, ka šāgada pašvaldības budžeta investīciju programmā Mērsragam atvēlēta līdzdalība tikai vienā Ls 20 tūkstošu projektā, bet Rojā īstenos projektus par pusmiljonu latu. Mērsraga ostas valdē no amata atcēla Mērsraga pārstāvi Albertu Neilandu (LPP/LC) un viņa vietā iecēla Rojas novada domes priekšsēdētāju Jāni Žoludu (ZZS). «Negribam pieņemt pārsteidzīgu lēmumu. Cilvēki nevar samierināties ar pastāvošo varu. Mēs jau neesam vainīgi, ka Rojas iedzīvotāju skaits dominē un Rojai ir deviņi deputāti no 15,» savu attieksmi skaidroja J.Žoluds. Viņaprāt, izmaksas, kas saistītas ar novadu atdalīšanu, jāsedz Mērsragam, un lēmuma projektā par novada sadalīšanu jābūt precīziem mehānismiem, kā tas notiks. Pagaidām šāda dokumenta nav.
Saeimā iesniegtie likuma grozījumi paredz divu novadu izveidi pēc 2013.gada pašvaldību vēlēšanām. Abu konfliktējošo pušu pārstāvji tik ilgu kopā dzīvošanu uzskata par neiespējamu. «Nav jāgaida līdz pašvaldību vēlēšanām, termiņam jābūt īsākam. Ar juristiem apspriedām iespēju vēlēšanas abos novados rīkot reizē ar Saeimas vēlēšanām, bet tad jāmaina vairāki likumi,» norādīja Saeimas deputāte Anna Seile (PS). Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija uzskata, ka nesaskaņas novadā izraisījusi politiskā cīņa, nevis pakalpojumu kvalitāte, par ko iepriekš nav saņemtas sūdzības, norādīja ministra Edgara Zalāna preses sekretāre Dace Kārkliņa.