Es domāju, tas, kas notika Eiropadomes sēdē pagājušās nedēļas beigās, īstenībā ir grūti saprotams daudziem cilvēkiem, un ne tikai Latvijā, jo tie bija ļoti komplicēti jautājumi, diskusijas norisinājās cauru nakti, secinājumi parādījās piecos no rīta. Kā jau teicu - tie bija ļoti komplicēti, bet potenciāli arī ļoti svarīgi secinājumi. Tāpēc visu mūsu pienākums ir izskaidrot, kas tas īsti ir, par ko tika nolemts, un kāpēc valdības domā, ka tas ir to attiecīgajās interesēs - ieņemt tādas pozīcijas, kādas nu katra valsts izvēlējās ieņemt. Kā tas varētu palīdzēt eirozonas krīzei, jo par to jau ir tas stāsts, un kāds būs turpinājums.
Runājot par šo Eiropas Savienības samitu pagājušajā nedēļā, jums taisnība, arī mums līdz galam vēl nav saprotams, kas tad īsti tika nolemts. Ir ļoti pretrunīga informācija. Kāda ir jūsu interpretācija - kas ir šīs Eiropadomes sēdes galvenais priekšlikums.
Šīs tikšanās fundamentālais mērķis bija, ka 27 dalībvalstis izlemj, kādi soļi jāsper, lai stabilizētu eirozonu. Sākotnējais priekšlikums bija, ka tam jābūt sava veida līgumam vai arī grozījumiem pašreizējā līgumā, kas iespaidotu visas 27 dalībvalstis. Bet beigās pierādījās, ka tas nav iespējams. Mazākam skaitam valstu tagad jāraugās pēc iespējas atrast vienošanos savā starpā.
Kāpēc nebija iespējams panākt vienošanos starp visām 27 valstīm?
Nu… Apvienotā Karaliste iesaistījās šajās sarunās, un mēs vēlējāmies panākt vienošanos starp 27 valstīm, ja tas būtu iespējams. Bet priekšlikumi, kas bija uz galda, prasītu dažas izmaiņas Eiropas Savienības fundamentālajos aspektos. Viens no tiem ir vienotais tirgus. Vienotais tirgus ir ļoti svarīga Eiropas Savienības sastāvdaļa, jo tas rada milzīgu - 500 miljonu lielu - kopējo patērētāju ražotāju tirgu. Tas ir viens no galvenajiem Eiropas Savienības veiksmes stāstiem - šī brīvās preču, kapitāla, servisa un cilvēku plūsmas nodrošināšana. Tas ir galvenais Eiropas Savienības izaugsmes motors. Apvienotajai Karalistei bija viedoklis, ka mums jāpasargā dažas svarīgas intereses šajā kopējā tirgū.
Piemēram?
Viens specifisks piemērs ir finanšu servisa sektorā. Un iemesls, kāpēc tas ir ļoti svarīgi Lielbritānijai, ir, ka Londonas Sitija ir nesalīdzināmi lielākais finanšu centrs Eiropā. Tas ir daudz lielāks par jebkuru citu, un tas ir arī kvalitatīvi atšķirīgs. Tas tāpēc, ka Londonas Sitijā ir ļoti daudz starptautisku finanšu institūciju, kas ne obligāti sniedz servisu tieši Eiropas Savienībai, tās operē caur Londonu, bet sniedz globālus, visus pasaules reģionus aptverošus pakalpojumus. Mēs gribētu pasargāt veidu, kā šie finanšu servisa centri sniedz savus pakalpojumus.
Vai varat precizēt, kā 27 valstīm piedāvātā vienošanās, kurai Apvienotā Karaliste galu galā nepiekrita, apdraud jūsu minēto finanšu servisa centru darbību? Mūsu premjers, piemēram, skaidroja, ka vienošanās ir par fiskālo budžeta disciplīnu - kā tas varētu apdraudēt Londonas Sitiju?
...mēs gribētu, lai tiktu sasniegta vienošanos, kas stabilizētu eirozonu un ļautu eirozonai atrisināt tās finansiālās problēmas. Arī citas valstis, kas nav vēl eirozonā, ir gatavas atbalstīt šos centienus, un mēs vēlam tām veiksmi. Kas tām ir jādara, ir jāpanāk vienošanās, kas līdzētu atrisināt parādu problēmas, Grieķijas, Portugāles, citu eirozonas valstu problēmas. Tāpēc fiskālā komponente, par ko tika panākta vienošanās un par kuru runāja jūsu premjers, ir ļoti svarīga.
Bet kāpēc jūs nepiekritāt tam?
Tas nav tik daudz, ka mēs tam nepiekrītam, vienkārši Lielbritānija nav eirozonas dalībvalsts.
Bet mēs arī neesam..
Bet Latvija grib būt eirozonā. Arī Zviedrija var nolemt pievienoties eirozonai. Bet Apvienotajai Karalistei nav nemazāko nodomu pievienoties eirozonai.
Nekad?
Protams, parasti politikā nekad nesaka «nekad», bet šinī gadījumā... Vismaz šī parlamenta sastāva dzīves laikā tādu nodomu noteikti nebūs. Tāpēc es neredzu nekādu loģiku mūs sasaistīt ar visām šīm vienošanām. Tas ietekmē eirozonu un valstis, kas grib tai pievienoties. Mēs psiholoģiski atbalstām visus tos taupības mērus un tā tālāk, lai veicas, bet tās nav lietas, kas ietekmē Lielbritāniju tieši.
Tomēr atpakaļ pie Londonas Sitijas - ir versija, ka tieši šīs intereses ir britu rezervāciju pamatā.
Mūsu interese ir vienotajā tirgū. Mūsu galvenā rūpe ir stimulēt Eiropas ekonomiku. Un tas ir fundamentāls punkts, kas nav komunicēts pārāk labi, atspoguļojot šīs pagājušās nedēļas debates. Eiropa neatrisinās savas parādu problēmas un finanšu stabilitātes problēmas, ja Eiropas ekonomikā turpināsies recesija. Svarīgākais, kas ir jāpanāk, ir stimulēt izaugsmi, un šeit vienotais tirgus ir ļoti svarīgs, tikai ar tā attīstību Eiropas ekonomika kļūs konkurētspējīga, radīs jaunas darbvietas, pievilks investīcijas. Tas ir tas, uz ko mēs gribam fokusēties. Tas nozīmē, ka mēs negribam ieviest tādus soļus vai instrumentus, kas apdraudētu vienotā tirgus funkcionēšanu.
Es nesaprotu, jūs domājat, ka Eiropadomē piedāvātā 27 valstu vienošanās varēja apdraudēt Eiropas Savienības vienotā tirgus funkcionēšanu?
Mūsu bažas ir, ka tas tā var notikt finanšu servisa sfērā. Došu jums vienu piemēru. Runa ir par priekšlikumu par tā saucamo finanšu transakcijas nodokli, kas tiek pietiekami plaši apsvērts. Ir ideja, ka ar šādu nodokli varētu aplikt visas finanšu transakcijas Eiropas Savienībā. Lielbritānijai ir viedoklis, ka Eiropas Savienībai to izlemt vienai pašai nozīmētu mazināt Eiropas Savienības finanšu servisa konkurētspēju pasaulē, nostādīt to neizdevīgā situācijā iepretim finanšu centriem citur pasaulē. Ja amerikāņi, ķīnieši, indieši to nedara, tad finanšu servisi pārvietosies projām no Eiropas Savienības. Varbūt mums ir jāvienojas, kā tika debatēts G20 tikšanās reizē, ieviest šo nodokli globāli, tad mēs to varētu atbalstīt. Bet mēs neatbalstām, ka to dara viena pati Eiropa. Mēs nopietni apdraudam mums pašiem būtisku biznesa sfēru.
Arī mums Latvijā politiskajās aprindās sākušās debates par iespējamo, nu jau 26 valstu līgumu. Piemēram, mūsu valdībā esošā Nacionālā apvienība vērtēs, cik lielā mērā tas varētu aizskart Latvijas suverenitāti, uzteicot britus par to, kā viņi iestājas par savu suverenitāti. Arī partija Saskaņas centrs runā to pašu. Kā jūs to komentētu?
Es negribu neko daudz teikt par Latvijas politiku un Latvijas suverenitāti. Bet ir saprotami, ka par to ir jādomā. Patiešām, ja šī līguma jautājums attīstīsies tā, kā tas ir piedāvāts, valstis, kas to parakstīs, tajā pašā laikā principā piekritīs zināmā mērā uzdot daļu no to suverenitātes. Piemēram, tās piekritīs, ka Eiropas Komisija un varbūt Eiropas Tiesa daudz lielākā mērā iejauksies un vētīs valstu budžeta veidošanas procesu. Tas nav nekas, ja šo valstu parlamenti apzināti piekrīt to darīt un ir laimīgi par to. Bet Apvienotā Karaliste, mūsu premjerministrs, deklarēja ļoti nepārprotami - mēs to nedarīsim. Mēs negribam uzdot mūsu nacionālo suverenitāti. Mēs esam stipri pārliecināti, ka tam ir jābūt mūsu nacionālajam parlamentam, kam jālemj par mūsu valsts budžetu, par mūsu tēriņiem, mēs negribam to skaņot ar Eiropas Komisiju. Galu galā tam jābūt nacionālajam parlamentam un valdībai, kam par to jālemj.
Atgriežoties pie vienošanās 26 (tagad bez Lielbritānijas) valstu starpā. Kā jūs komentēsiet izteikumus, ka tā ir bijusi liela Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī uzvara, tāda, par kādu pat Napoleons nebūtu sapņojis. Daži pat to sauc par Vaterlo 2, tikai ar pretēju iznākumu.
Manuprāt, ir stipri par agru ko teikt par visa šī pasākuma rezultātiem. Kā mēs tikko diskutējam, līgumam, par ko vienojās Briselē, tagad jānonāk atpakaļ nacionālajās galvaspilsētās, tam jābūt izdiskutētam valdībās un nacionālajos parlamentos. Tad vēl būs sarunu process vairāku mēnešu garumā, lai saskaņotu šo starpvalstu līgumu. Un īstenībā līdz pat nākamā gada martam tā īsti vēl nevarēs pateikt, vai vispār to vienošanos varēs panākt un kāda tā izskatīsies.
Vai ir kāda iespēja, ka arī Lielbritānija varētu mainīt pozīciju? Mēs redzējām, cik karsti gāja jūsu premjerministram parlamentā, kur viņš ziņoja par ES samita rezultātiem un savu pozīciju. Ir arī ziņās, ka koalīcijas partneri nav vienisprātis ar premjeru.
Kas attiecas uz britu koalīcijas valdību, tā pilnībā atbalsta premjera lēmumus. Valdības vadītājs uzstājās parlamentā pirmdien un prezentēja savu pozīciju, ko atbalstīja vairākums. Arī koalīcijas partneri.
Un jums nav tādas sajūtas, ka, kā paziņoja leiboristu opozīcijas līderis parlamentā, jūsu valsts tagad zaudē vietu vilcienā, kas aiztraucas bez jums.
Nē. Ir gan bijis daudz sarunu par tā saukto divu ātrumu Eiropu.
Francijas prezidents Nikolā Sarkozī par to mīl runāt...
Bet, ja patiešām ir divu ātrumu Eiropa, mēs domājam - mēs vienalga esam ātrākajā vilcienā. Es domāju, ka mums ir svarīga loma un vieta lielākajā daļā jautājumu, kas svarīgi Eiropas Savienībai. Tie ir - Eiropas ekonomikas izaugsme, Eiropas konkurētspējas nodrošināšana, vienotā tirgus attīstība, jaunu darbvietu radīšana, mazā un vidējā biznesa iespēju radīšana, inovatīvo tehnoloģiju ieviešana. Ir arī citi jautājumi, piemēram, ES politika klimata izmaiņu jautājumā, kur mums ir nozīmīga lomu. Aizsardzības un drošības politikā Lielbritānija nešaubīgi ir līdera lomā. Tātad, ja ir divu ātrumu Eiropa, mēs esam ātrākajā daļā, piedalāmies būtisku Eiropas Savienības politiku veidošanā un pat stūrēšanā. Mēs piederam Eiropas Savienības sirdij gan ekonomiski, gan politiski un tur paliksim.
Jūs esat pārliecināts - Eiropa bez jums iztikt nevar?
Es domāju, ka mūsu ieguldījums ES ir pietiekami nozīmīgs. Bet šajā specifiskajā lauciņā - eirozona -, tur valstis var dzīvot bez Lielbritānijas.
Varbūt jūs domājat, ka tā jau no paša sākuma bija slikta ideja - ieviest vienotu valūtu? Tik dažādās valstīs kā, piemēram, Vācija un Grieķija, kad lēmums acīmredzot bijis vairāk politiski nekā ekonomiski pamatots.
Tas ir lielas pagātnes jautājums. Fakts ir - Lielbritānija izvēlējās nepievienoties eiro. Un esam ļoti skaidri likuši saprast, ka mums nav ne mazāko nodomu pievienoties eiro. No tā jūs varbūt zināmā mērā varat secināt, kāds ir mūsu viedoklis par eirozonas projektu kā tādu. Bet viena cita svarīga lieta, kas man jāpasaka, ir - šobrīd Lielbritānija grib, lai eirozona atrisinātu tās problēmas. Tas ir ļoti nopietni nepieciešams Eiropas ekonomikai, bet arī, protams, britu ekonomikai. Eirozonai jātiek stabilizētai. 40% no Lielbritānijas eksporta iet uz eirozonu, 50% no eksporta - uz Eiropas Savienības valstīm. Tātad tas ir britu ekonomiskajās interesēs, ka eirozona stabilizējas.
Nav jau problēma tikai eirozonā. Arī Amerikas Savienoto Valstu finansiālais stāvoklis ir biedējošs un var ietekmēt visus, noteikti arī Lielbritāniju. Mums jau ir slikta pieredze šajā sakarā.
Tā ir pilnīga taisnība, mēs dažreiz skatāmies uz lietām pārāk šauri, arī uz dažām no šīm Eiropas problēmām. Es jau minēju G20 valstu vadītāju tikšanos, tā bija ļoti svarīga tikšanās, jo tā ietver arī ASV, Ķīnu, Japānu, Brazīliju un Indiju. Un jāpiebilst, ka tieši šīs jaunās ekonomikas - Ķīna, Brazīlija - piedzīvo visstraujāko izaugsmi un varbūt tās divdesmit trīsdesmit gados kļūs galvenie pasaules ekonomikas izaugsmes un globālās tirdzniecības avoti. Jāskatās globāli, pasaule mainās.
Nobeigumā - daži vārdi par Lielbritānijas un Latvijas attiecībām.
Es domāju, ka šīs attiecības pašreiz ir ļoti labā formā. Man prieks, ka daudzi latvieši studē un strādā Apvienotajā Karalistē, tas veido arī mūsu valstu attiecību personālo bāzi un tas jau noticis visus pēdējos gadus. Mēs esam lepni par mūsu ļoti ciešo un produktīvo kooperāciju aizsardzības un drošības jomā. Mēs esam sabiedrotie NATO, mūsu vienības ir plecu pie pleca Afganistānā. Ja runājam par ārpolitiku, Latvija un Lielbritānija bieži akceptē vienādas pozīcijas dažādos jautājumos.
Ekonomiskās attiecības, britu investīcijas Latvijā?
Pamatproblēma šeit nav mūsu attiecībās, bet gan Eiropas ekonomikas stāvoklī. Par maz naudas ir visriņķī, tā ir tā fundamentālākā problēma. Neviens neinvestē daudz naudas nekur. Mēs nonākam atkal pie tā paša - mums jāģenerē pieaugums Eiropas ekonomikā, jāpārliecina bankas to finansēt, jāizkustina nauda. Bet tradicionāli Latvijā ir britu investīcijas, un, ja Eiropas ekonomika stabilizēsies, es neredzu iemeslu, kāpēc tās nevarētu augt.
Atgriežoties pie mūsu intervijas galvenās tēmas, acīmredzot jāgaida nākamā gada marts.
Jā, daudzas lietas vēl jākonkretizē. Un kā saka... velns ir detaļās.