Izceldamies ar pieticību ēšanā, tomēr piedalījušies virtuves attīstībā, ievedot jaunus produktus no savām citvalstu misijām vai iemācot jaunus gatavošanas veidus. Tītarus no Amerikas uz Franciju atveda tieši šis ordenis - Ziemassvētku tītaru Francijā arī tagad dēvē par jezuītu. Portugāļu jezuīti Japānai iemācīja fritēšanas metodi, tā radusies tempura un citi fritētie japāņu ēdieni.
Reinis savā disertācijā aplūko arī jezuītu darbību Latvijā, viņš urbjas caur bibliotēkām Vatikānā, Polijā, Lietuvā un Latvijā un, meklējot avotus, man pārrakstījis daļiņu no Kaunatas jezuītu misijas inventāra saraksta, kas attiecas uz 18. gadsimta 50.-60. gadiem. Tai misijai pietika citzemju sastāvdaļu ēdieniem: rīsi, saldās mandeles, vīģes, kaltētas plūmes, lielās un mazās rozīnes, kanēlis, krustnagliņas, ingvers, kafija, tēja, pipari, pomeranču un citronu miziņas, lavandas ziedi, rozmarīns, Kalabrini manna, Vīnes ķimenes, kandiscukurs... Nekā pārmērīga -viena veida pipari, nav safrāna un tā tālāk. Raudene, pētersīļi, salvija, dilles, baziliks, ķiploki acīmredzot jau bijuši dārzā, bet medu, olas, pienu un sieru, gaļu un zivis ik dienas piegādāja svaigus. Tagad to visu lietojam gan mēs, gan citi eiropieši.
Pāvests, kā Lieldienas rādīja, ir jauks un vienkāršs cilvēks. No Argentīnas atgriezies senču zemē, viņš dzīvos Vatikānā, ko iekļauj Itālija, kur reti kurš ievēro kādreizējās 162 gavēņa dienas gadā. Un pāvestam ēdienu gatavos īpašs pavārs, kurš droši vien pielietos septiņu pāvestu pavāra Bartolomeo Skapi harmonijas principu un tam atbilstošās receptes no 1570. gadā publicētās grāmatas Darbs par gatavošanas mākslu.
Zivis, protams, vairs retajam saistās ar Lielā gavēņa un piektdienas maltītēm. Gaetā, vecā pilsētiņā Tirēnu jūras līcī, kopā ar Gaetas olīvām zivis un jūreņi ir labākā ikdienas maltīte - vai tie būtu fritēti anšovi vai kalmāru tiella - slēgts, sulīgs pīrāgs, vai jebkuras ceptas vai grilētas zivis. Ne velti Skapi rakstīja, ka garšīgākās zivis ēd zvejnieki, jo tikko tās saķēruši. Gaetā viss ir tikko saķerts - vecīti ar šņori un kalmāru kuļķenē sastapu turpat krasta promenādē, zvejnieku laivas nāca ostā ik dienas. Savukārt Roma Lieldienas sagaidīja ar artišokiem gan romiešu, gan jūdu gaumē, fantastiskiem spageti ar pekorīno sieru un svaigi maltiem melnajiem pipariem, citiem makaroniem - pāvesta gaumē, kur mērce ar olām, vītinātu šķiņķi, parmedžano sieru, sīpoliem un saldo krējumu, puntarelle - garlapu cigoriņu dzinumu salātiem, vainagojoties ar piena sivēna un jēra cepešiem piknikā Fraskati. Un Fraskati vīnu Fraskati pakalnā, ar skatu uz Romu.