Eksperti, kuri atbalsta pieeju, ka jāļauj skolām pašām saimniekot un arī konkurēt, lai piesaistītu maksimāli daudz skolēnu, Dienai jau vairākkārt norādījuši, ka skolas pašas, nevis pašvaldības jāfinansē pēc skolēnu skaita tajās. Vienlaikus gan esot jāatceļ arī visi likumu ierobežojumi, lai skolas pašas varētu brīvi saimniekot un vienlaikus arī konkurēt par skolēnu piesaisti. Šāda sistēma jau ir, piemēram, Zviedrijā, kur vecākiem piešķir īpašu kvīti jeb vaučeru un šī nauda pienākas skolai, kurā mācās viņu atvase. Lauku skolu atbalsta grupa šādu finansēšanas modeļa maiņu minēja kā iespēju, kā glābt mazās lauku skoliņas, kas atsevišķos gadījumos netālredzīgu lēmumu dēļ ir apdraudētas. Arī pati T. Koķe atbalsta pieeju, ka skolām ar kvalitatīvāku programmu piedāvājumu ir jākonkurē par skolēnu piesaistīšanu, ko varētu veicināt modelis «nauda seko skolēnam līdz skolai», tāpēc viņa Dienai nenoliedz, ka to varētu ieviest. Izglītības un zinātnes ministrija neesot pret šo ideju, taču šogad ieviest to bijis pāragri. Kad tas tiks darīts? «Ļaujiet šo gadu mums pavingrināties, pastrādāt pašvaldībām. Tad varam uz nākamo gadu skatīties, kā to darīt,» saka T.Koķe.
Ministre: nākotnē nauda skolēniem sekos līdz pat skolai
No 1.septembra pedagogu algām paredzētais finansējums tiks piešķirts pēc skolēnu skaita pašvaldībās, un tās lemj par naudas sadali, taču izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) pieļauj, ka tas varētu tikt mainīts. Proti, varētu tikt pagarināts naudas ceļš - tā sekotu skolēnam līdz pat skolai.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.