Nedod roku
Ierasta situācija bērnudārzos ir sadošanās rokās, piemēram, ejot pastaigāties vai pusdienās, tomēr grupiņās ir arī tādi bērni, kuriem neviens negrib dot roku. Rezultātā bērns jūtas atstumts. Tāpat ir bērni, kurus apceļ sociālu iemeslu dēļ, piemēram, bērna drēbes ož pēc dūmiem, jo mājās ir malkas apkure. Gadās arī situācijas, kad grupiņā ir kāds agresīvs bērns, kurš meklē kādu vājāku, kam ņemt nost mantas, ķircināt un fiziski aizskart. Šādi izpaužas mobings jau pirmskolas vecumā, Dienai stāsta Ikšķiles bērnudārza Urdaviņa audzinātāja Irēna Frīdberga. Viņa ir viena no audzinātājām, kas atzīst, ka skolotājiem dažreiz trūkst zināšanu, lai laikus atpazītu šos riskus. Arī Latvijas Privāto pirmskolu biedrības valdes priekšsēdētāja Daina Kājiņa Dienai pastāstīja, ka ir saskārusies ar gadījumiem, kad audzinātāja nav pamanījusi, kas notiek grupiņā. Tā, piemēram, kādai no viņas paziņām bērnam dārziņā cits bērns nemitīgi draudējis. Šī bērna tēvs ir bijis policists, līdz ar to viņš ikreiz, kad vēlējies kaut ko panākt, sacījis, ka atnāks viņa tētis un ieliks otru cietumā. Rezultātā paziņu puika kļuvis agresīvāks un sācis draudēt arī saviem vecākiem ar ielikšanu cietumā. Tikai pēc laika atklājies agresivitātes iemesls.
Speciāla programma
Lai bērnudārzā audzinātāji spētu pamanīt šādus gadījumus un zinātu, kā rīkoties, nodibinājums Centrs Dardedze uzsācis darbu pie speciālas programmas izstrādes mobinga risku mazināšanai bērnudārzos. Dardedzes projektu vadītāja Zaiga Lasmane Dienai pastāstīja, ka pirmskolas vecuma bērni kā mērķauditorija izvēlēti tieši tāpēc, ka bērnudārzs ir pirmā vieta, kur bērns nonāk lielā grupā. Bērniem pirmo reizi jāmācās funkcionēt grupā, atrast savu vietu, jāmācās izdzīvot un draudzēties. Līdz ar to var rasties gadījumi, kad bērnu izstumj, neļauj rotaļāties kopā ar citiem, un šāda ilgstoša emocionālā vardarbība var radīt sekas, piemēram, agresīvu uzvedību vai noslēgšanos sevī. Lai gan nav zināms, cik bieži šādi gadījumi pirmskolas izglītības iestādēs ir sastopami, tomēr Dardedzes pieredze liecina, ka tie parādās aizvien jaunākās grupiņās.
Centra mērķis ir audzinātājiem palīdzēt, lai grupiņās veidotu draudzīgu vidi un novērstu mobinga iespējamību. Sadarbībā ar citu valstu pārstāvjiem līdz nākamā gada decembrim plānots izveidot speciālu programmu pirmskolas un sākumskolas vecuma bērniem. Tās izveidē piedalīsies arī bērnu vecāki un audzinātāji, piemēram, novērojot situāciju savā iestādē, bērnu laukumos, izstrādājot priekšlikumus un pārbaudot programmu reālās situācijās. Tomēr tas, vai programma veiksmīgi tiks ieviesta, būs atkarīgs no pašiem audzinātājiem un viņu vēlmes risināt nepatīkamās situācijas.
Citi risinājumi
Rīgas 11. pirmskolas izglītības iestādes vadītāja Ingūna Vaska Dienai pastāstīja, ka audzinātājiem ir pietiekamas zināšanas, lai spētu atpazīt mobinga situācijas, tomēr atsevišķos gadījumos lietderīgāk ir piesaistīt speciālistus, piemēram, psihologu. Pēc viņas domām, šādam speciālistam vajadzētu būt katrā izglītības iestādē. Savukārt D. Kājiņa norādīja, ka mobingu būtu vieglāk pamanīt, ja bērnudārzos būtu mazākas grupiņas. Viņa gan šādas programmas izstrādi vērtē atzinīgi.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) redzeslokā gadījumi par mobingu pirmskolas izglītības iestādēs neesot nonākuši, tomēr VBTAI priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa pieļauj, ka šāda problēma ir aktuāla arī šajā vecumā. Viņa Dienai pastāstīja, ka inspekcija vairāk ir saņēmusi sūdzības no vecākiem par konkrētiem vardarbības gadījumiem iestādēs, piemēram, grupiņā ir kāds agresīvs bērns, kurš sit citiem, spārdās, spļauj un izturas aizvainojoši. Tāpat sūdzības tiek saņemtas arī par bērnudārzu audzinātājām, kuras kliedz vai atstāj bērnus novārtā.