Tā dēvētā Nākotnes nama skici arhitekts Gunārs Birkerts muzejam uzdāvināja jau 2001. gadā. Šobrīd turpinās diskusija, kuras vienā pusē ir muzeja vēlme iespējami ātrāk tikt atjaunotās un paplašinātās telpās, bet otrā - divdesmit arhitektu vēstule, kurā ieteikts muzeja ēku saglabāt esošajā veidolā.
Atzinums jau sniegts
Būvvaldes preses sekretāre Ilze Žūka skaidro, ka saskaņošana notiek kā jaunai iecerei, jo iepriekš izsniegtā Plānošanas un arhitektūras uzdevuma termiņš beidzās 5. aprīlī, bet būvniecības iesniegums, kam pievienots būvprojekts ar lūgumu izsniegt būvatļauju ar projektēšanas nosacījumiem, iesniegts 11. maijā. Tieši tāpēc skiču projektu izskata un arī atzinumus prasa no jauna. Paredzēts arī lūgt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai (VKPAI) noteikt Okupācijas muzeja ēkas kultūrvēsturiskās vērtības līmeni. VKPAI vadītājs Juris Dambis Dienai gan atklāj, ka tas ir izvērtēts jau 2001. gadā un visi dokumenti ir pieejami. «Diskusija par Okupācijas muzeja ēkas vērtību ilgst jau kopš 2000. gada, kad pilsēta vēlējās ēku nojaukt. Inspekcija iestājās pret. Toreiz pieci eksperti konstatēja, ka ēka ir vērtīga, bet ne tik, lai saglabātu visus interjerus,» atceras J. Dambis, kurš pats arī bijis starp ekspertiem. Ekspertu atzinums nav izslēdzis iespējamu ēkas pārbūvi, tikai ieteikts saglabāt tās raksturīgo apšuvumu. J. Dambis uzsver - ja būvvalde uzskata, ka vajadzīgs jauns atzinums, VKPAI ir gatava sasaukt citu ekspertu sastāvu un novērtēt ēku vēlreiz.
Būvvaldes padome lūgs arī galvaspilsētas arhitekta Gvido Prinča viedokli. G. Princis Dienai apliecināja, ka vēl nav saņēmis oficiālu lūgumu sniegt atzinumu, bet pērn decembrī Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijā ir izskatīta visa Strēlnieku laukuma turpmākā attīstība.
Būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs iepriekš noraidījis pieņēmumu, ka saskaņojumi būvvaldē aizkavējušies, jo pret pārbūves ieceri iestājušies 20 pazīstami Latvijas arhitekti, aicinot ēku atstāt kā modernisma arhitektūras pieminekli. Zaiga Gaile šo jautājumu risinājusi pat ar UNESCO ģenerāldirektori Irinu Bokovu, kad viņa maija sākumā viesojās Latvijā. Savukārt kultūras ministre Dace Melbārde (NA) publiski izteica sašutumu, ka arhitekti, kuri aicina neatbalstīt muzeja rekonstrukciju, esot snieguši UNESCO sagrozītu informāciju. Atbildot uz Z. Gailes publiski pausto, ka viņai ir bijusi tikšanās ar būvvaldes vadītāju, I. Vircavs paziņojis, ka ar Z. Gaili «nekādā veidā nav komunicējis aptuveni pēdējos trīs gadus un šādas informācijas izplatīšana ir sabiedrības maldināšana».
Bez ādas nevar
Okupācijas muzejs, sastopoties ar pretestību ēkas pārbūvēšanai, nolēmis skaidrot sabiedrībai tās nozīmi, sarīkojot izstādi par to, kas būs Nākotnes nams, Dienai pastāstīja muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Strazda. Tā būs viena no divām izstādēm, kas šovasar būs apskatāma muzeja vēl nerekonstruētajā ēkā Strēlnieku laukumā, no kuras pastāvīgā ekspozīcija ir pārvietota. «Māja ir mūsu āda, saturs ir miesa un kauli. Ja noplēš ādu, miesa un kauli nevar izdzīvot,» izteicās L. Strazda.
Nesen, tiekoties ar muzeja biedrību, tā darbiniekiem, kā arī Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētāju Gunāru Resno, premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) apliecināja, ka valdība neplāno mainīt plānus par Okupācijas muzeja Nākotnes nama celtniecību. Paziņojumā presei teikts, ka L. Straujuma ir tikusies arī ar arhitektiem, kas izteikuši kritiku, tomēr sarunā norādījusi, ka jebkādas izmaiņas varētu veikt tikai gadījumā, ja to vēlētos pats Okupācijas muzejs, tā biedrība un represētie. Tā kā sarunas dalībnieki nevēlas neko mainīt, tad ar tā realizēšanu nedrīkst kavēties, izteikusies premjere.
Dienas rīcībā ir Gunāra Birkerta viedoklis, kurā pausts pārsteigums, ka «sāpe par Okupācijas muzeja nākotni un veidolu atsevišķos cilvēkos ir tik ilgi rūgusi». «Ir pagājuši 12 gadi, kopš pieņemts lēmums par muzeja piebūvi, un šo gadu laikā bija iespēja runāt, diskutēt, mainīt. Taču kāpēc tieši tagad? Man šķiet profesionāli bezatbildīgi izteikt jebkādus kategoriskus spriedumus un vērtējumus šobrīd, jo gluži vienkārši - pasaules profesionālajā arhitektu cunftē tā nedara,» uzskata G. Birkerts. Viens no viņa oponentiem arhitekts Andis Sīlis Dienai norādīja, ka iebildumi pret ieceri izteikti jau agrāk, bet projekta autori tos nav uzklausījuši. «Savulaik pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē gan es, gan citi kolēģi izteicās, ka šis projekts pārkāpj rekonstrukcijas principus un ir pretrunā vēsturiskā centra apbūves principiem. Iestājoties krīzei, jautājums pazuda no redzesloka, bet tad publiskajā telpā parādījās ziņa, ka projekts iesniegts būvvaldē,» jautājuma aktualizēšanu pamato A. Sīlis. Viņaprāt, piedāvātais variants nepieļaujami sapludina veco ēku ar jauno apjomu, radot priekšstatu, ka visa ēka ir jauna. «Jau tagad tā ir nepareizība, bet 70. gadu nepareizība. Vēlāk tā ēka izskatīsies muļķīgi un neviens nesapratīs, kas tas par veidojumu uzbūvēts 2018. gadā,» uzsver A. Sīlis. Viņaprāt, Okupācijas muzejs varētu atrasties šobrīd neizmantotajā Stūra mājā, nevis uz viena no dārgākajiem zemesgabaliem Rīgā.