Iespējamās sankcijas patlaban kā Dāmokla zobens karājas virs Krievijas enerģētiskā sektora, jo, ja rietumvalstis tiešām īstenos tā dēvētās trešās pakāpes sankcijas, tas var apdraudēt virkni vērienīgu Krievijas naftas industrijas projektu.
Vēl 20-40 gadiem
Krievijas naftas ieguve ir atkarīga no tādām kompānijām kā Exxon Mobil, BP un Halliburton, jo bez šo kompāniju augstajām tehnoloģijām Maskava nekad nebūs spējīga apgūt naftas krājumus 8,2 triljonu ASV dolāru vērtībā pēc pašreizējām tirgus cenām, uzsver aģentūra Bloomberg. Turklāt Bloomberg uzskata, ka problēmas Krievijai draud, ja Ukrainas krīzes dēļ pret Maskavu tiešām tiks īstenoti tādi rietumvalstu pasākumi, kas paredz sankcijām pakļaut konkrētas nozares, tajā skaitā enerģētiku, nevis atsevišķus uzņēmumus vai cilvēkus, un ja šo sankciju ietvaros tiks noteikts tiešs vai pastarpināts aizliegums piegādāt Krievijai jaunākās naftas un gāzes ieguves tehnoloģijas.
Arī Krievijas analītiķi nenoliedz, ka valsts rīcībā nav netradicionālo naftas un gāzes atradņu apguves tehnoloģiju. Tāpēc naftas ieguve ir viena no jomām, kurā Krievijai Rietumu sankcijas var radīt nopietnas problēmas. Atšķirībā no gāzes ieguves, kur tradicionālo krājumu ar līdzšinējiem ieguves apjomiem Krievijā pietiek vēl vismaz 70 gadiem un tātad ir pietiekami laika izstrādāt savas netradicionālo atradņu apguves tehnoloģijas, naftas ieguvē situācija ir Maskavai mazāk iepriecinoša.
Krievijas teritorijā ir vismaz 18 miljardu tonnu lieli apstiprinātie tradicionālās naftas krājumi. Ja ņem vērā, ka Krievijā gadā iegūst nedaudz virs pusmiljarda tonnu naftas un gāzes kondensāta gadā (1. vieta pasaulē), šo krājumu vajadzētu pietikt vēl vismaz 40 gadiem.
Tomēr naftas gigants Rosņeftj, kas iegūst ap 40% Krievijas naftas, jau vairākkārt uzsvēris, ka ar apstiprinātajiem tradicionālās naftas krājumiem pietiek tikai 20 gadiem. Tiek lēsts, ka Krievijas naftas ieguves industrija savu augstāko punktu sasniegs 2020.-2022. gadā (vēl tiek minēts arī 2025. gads), bet pēc tam pakāpeniska tradicionālo naftas krājumu izsīkuma un aizvien grūtākas pieejamības dēļ sāksies ieguves kritums.
Laiks jaunām atradnēm
Krievijas naftas galvenais eksporta tirgus ir ES, kur nonāk 84% visa Krievijas naftas eksporta. Lai Krievija saglabātu pašreizējos naftas ieguves apjomus, jau šīs desmitgades beigās vai nākamās desmitgades sākumā tai būs jāpievēršas netradicionālajām atradnēm - slānekļa, dziļjūras, arktiskām un citām - un tātad arī tehnoloģijām, kādas pašlaik ir tikai nedaudzu Rietumu kompāniju rīcībā. Krievijā tām netika pievērsta uzmanība tā iemesla dēļ, ka XX gadsimtā, pilnībā dominējot tradicionālajai naftas ieguvei, šādas tehnoloģijas vienkārši nebija vajadzīgas. Savukārt pēdējos gados uzmanība šīm tehnoloģijām netiek veltīta, uzskatot, ka tās nopirkt ir vienkāršāk un lētāk, nekā veidot no nulles.
Ekonomisko sankciju piemērošanas gadījumā nepieciešamo tehnoloģiju izstrāde Krievijas pašas spēkiem gan nav nereāla, tomēr eksperti norāda, ka šis risinājums prasa vairāk laika, nekā Krievijai ir, jo laika zaudēšanu valsts nevar atļauties, ja vēlas saglabāt savu vietu naftas eksporta tirgū. Palīdzēt Maskavai nespēs arī Ķīna, jo Ķīnai nav atbilstošu tehnoloģiju.
Interneta izdevuma Gazeta.ru aptaujātie analītiķi uzskata, ka jau iesāktie projekti sankcijām, visticamāk, netiks pakļauti - tas radītu ievērojamus zaudējumus tajos iesaistītajām Rietumu kompānijām, tomēr aizliegumi var tikt attiecināti uz jaunām programmām netradicionālās, grūti apgūstamās naftas atradnēs - tādās kā Baženovas slānis Rietumsibīrijā vai atradnes Karas jūras šelfā. Piemēram, Baženovas slānis, t. i., ar augstas kvalitātes naftu piesātināts minerālu slānis divu un vairāk kilometru dziļumā, kas aizņem vairāk nekā miljonu kvadrātkilometru lielu platību Rietumsibīrijā, ir lielākās slānekļa naftas atradnes Krievijā, kuru krājumi tiek lēsti vismaz 1,24 triljonu barelu apmērā, liecina The Economist Intelligence Unit aprēķini.
Tikai Baženovas slāņa apgūšana vien jau līdz šīs desmitgades beigām Krievijai ļautu iegūt papildu vienu divus miljonus barelu naftas dienā, taču, lai tas notiktu, tām šīs valsts naftas kompānijām, kuras gatavojas atradnes apgūt, nepieciešamas Rietumu sadarbības partneru tehnoloģijas. Tieši tāpat Rietumu kompāniju tehnoloģijas Krievijai ir nepieciešamas, lai tā jau drīzā laikā, nevis kādā nenoteiktā nākotnē varētu sākt apgūt atradnes šelfā vai Arktikā.
Radīs konkurenci
Pret sankciju noteikšanu Krievijas enerģētikas nozarei cīnās nozares kompānijas gan ASV, gan Eiropā, bet Japāna, neraugoties uz valsts dalību G7, ir likusi skaidri saprast, ka šādas sankcijas atbalstīs tikai ārkārtas gadījumā. Tradicionāli Rietumu kompāniju ieinteresētība tiek skaidrota ar peļņas iespējām Krievijā un bailēm zaudēt Krievijas tirgu, tomēr eksperti norāda uz vēl vienu būtisku iemeslu, kas liek aizdomāties arī tālredzīgākajiem politiķiem. Proti, nosakot sankcijas, Rietumi rada labvēlīgu augsni vairāku nozaru attīstībai Krievijā un faktiski paši sev konkurentus.
Uzskatāms piemērs ir vēl viens enerģētikas sektors, pret kuru varētu tikt vērstas sankcijas, - katalizatoru pārdošana naftas pārstrādes rūpniecības vajadzībām. Šādu katalizatoru imports Krievijā sasniedz 55-70% no nozares pieprasījuma, un tam ir tendence palielināties. Rietumos valda viedoklis, ka katalizatoru eksporta aizliegums samazinās Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcu jau tāpat zemo efektivitāti, kuras uzlabošana nav iespējama bez Rietumu tehnoloģijām.
Savukārt Krievijas izdevums Expert norāda, ka šādas ekonomiskās sankcijas būtu pat ļoti vēlamas, jo dotu iespēju Krievijas katalizatoru ražotājiem izkļūt no apburtā loka, kurā tie nonākuši pagājušā gadsimta 90. gados. Katalizatoru eksporta aizliegums strauji palielinātu Krievijas uzņēmumu ražojumu noietu, izraisot ražošanas apjomu pieaugumu, kas savukārt ļautu samazināt pašizmaksu un pazemināt cenas, rezultātā padarot Krievijā ražotos katalizatorus konkurētspējīgus arī aiz valsts robežām. Viena sektora attīstība vilktu līdzi pārējos, un uzlabojumus piedzīvotu visa naftas pārstrādes joma.