Uzdāvina 250 tonnu
Brāļu kapu fonda valdes priekšsēdētāju Mirdzu Stirnu sastopam brīdī, kad viņas kabinetā Rīgas Latviešu biedrības namā uz galda starp kafijas tasītēm nolikta dolomīta plāksne un tiek apspriests, kā šādas plāksnes tiks izgatavotas un atvestas uz Rīgu no Jēkabpils. Akmeņus, kuru kopējo svaru lēš ap 250-300 tonnām, dāvinājusi ziedotāja Ilze Baldiņa, savukārt Jēkabpils uzņēmums SIA Kantiņi apņēmies par samērā zemu cenu izgatavot plāksnes un atvest uz Brāļu kapiem.
Tā gan ir tālāka nākotne, jo vispirms paredzēts atjaunot Mātes Latvijas tēlu un tos 30 Latgales un Vidzemes pilsētu ģerboņus, kas kopā ar karavīru tēliem rotā gala sienu. Šovasar Mātes Latvijas tēla restaurācija jau pavirzījusies krietni uz priekšu, restaurēti arī 29 Kurzemes un Zemgales pilsētu ģerboņi, finansiāli iesaistoties arī pašām pilsētām un novadiem. Tiesa, dažas pašvaldības solītos 1000 latus vēl neesot pārskaitījušas, savukārt ir arī tādas, kas ziedojušas vairāk, jo, piemēram, Jūrmalas teritorijā atrodas Ķemeri un Sloka, kas Brāļu kapu būvēšanas laikā bija pastāvīgas pilsētas, un to ģerboņi atrodas uz gala sienas. Tikai viena pašvaldība, kuras vārdu neatklāj, kategoriski atteikusies finansēt ģerboņa restaurāciju. Ģerboņu sarakstā ir arī Abrene, kas tagad atrodas Krievijas teritorijā, tāpēc tās vēsturisko ģerboni atjaunos par fonda līdzekļiem. Arhīvā saglabājusies ģenerāļa Jāņa Baloža vēstule, kurā viņš 1935. gadā mudinājis pašvaldības nekavēties ar maksājumiem - no katras tika prasīts 510 latu. Brāļu kapu ansambli atklāja 1936. gada 11. novembrī. Ģerboņi nav izgatavoti no šūnakmens kā ansamblis kopumā, bet no mazāk poraina un gaišāka materiāla - romāņu travertīna, no kura daļēji veidots arī Brīvības piemineklis.
Restaurācijas darbus šajā kapu daļā pilnībā organizē Brāļu kapu fonds, kas arī algo restauratorus. «Daļai ģerboņu noņēma augšējo daļu, nostiprināja mūri, izpildīja tukšumus un atjaunoja nosegumu, lai ūdens nefiltrē cauri,» stāsta Rīgas Pieminekļu aģentūras galvenais restaurācijas speciālists Ivo Graudums. Viņš atgādina, ka viena lieta ir ciļņu restaurēšana, otra - to uzturēšana, kam arī vajadzēs naudu, citādi ģerboņi dažos gados nomelnēs atkal. Diemžēl kapos aktuālas ir arī zādzības - samērā nesen nozagts 20 metru garš kapara zibensnovedējs, bet pērnajā ziemā nozagtas kapara nojumes no mūriem, kas tagad ir atjaunotas un tām pieslēgta signalizācija.
Par Rīgas naudu
Būtu nepareizi apgalvot, ka vienīgi Brāļu kapu fonds rūpējas par kapu atjaunošanu - šogad par Rīgas domes (RD) piešķirtajiem Ls 16 000 tika atjaunota Svētās uguns terase, kas līdz šim ne reizi nebija remontēta, tai bija izskalots pamats un izveidojies iesēdums. Pēdējos gados dome finansējusi arī saimniecības laukuma izveidi, kur tiek novietota tehnika, paveikti arī citi darbi, uzturēta zaļā zona. Brāļu kapu apsaimniekošanai RD šogad bija piešķīrusi Ls 110 000.
Pēdējos gados valsts nav finansējusi Brāļu kapu restaurāciju, un M. Stirna saka - vairs necenšoties to prasīt, jo zinot, ka naudu nedos. Aizsardzības ministrijas (AM) Preses nodaļas vadītāja Dace Ankipāne apstiprina, ka pēdējo reizi finansējums no ministrijas budžeta piešķirts no 2005. līdz 2007. gadam, kad pēc trīspusējā līguma noslēgšanas starp RD, AM un Kultūras ministriju AM piešķīrusi Brāļu kapiem kopumā Ls 265 520. Sākoties krīzei, kopš 2008. gada ministrijas budžets samazināts uz pusi, un tai vairs nav iespēju finansēt Brāļu kapu atjaunošanu.