Laika ziņas
Šodien
Migla
Ceturtdiena, 26. decembris
Megija, Dainuvīte, Gija

Nāksies sīvi konkurēt jaunos tirgos

Divdesmit dienu laikā, kopš 7. augusta, kad stājās spēkā Krievijas atbildes sankcijas pret valstīm, kuras noteikušas ekonomiskās sankcijas pret Maskavu Ukrainas krīzes dēļ, jautājums par atbildes sankcijām kļuvis par vienu no aktuālākajiem Eiropas Savienībā (ES), jo Maskavas atbildes sitiens skāris vienu no ES jutīgākajiem punktiem - lauksaimniecību.

Jāatgādina, ka pretsankciju ietvaros Krievijā uz gadu aizliegts ievest virkni ES dalībvalstīs, Norvēģijā, ASV, Kanādā un Austrālijā ražotu pārtikas produktu, tajā skaitā liellopu gaļu, cūkgaļu, putnu gaļu, augļus un dārzeņus, zivis un to produktus, kā arī pienu, sieru un atsevišķus piena produktus. Sankcijām sākotnēji pakļauto produktu eksporta uz Krieviju no ES valstīm vērtība 2013. gadā bija 4,75 miljardi eiro, no Norvēģijas - gandrīz 0,9 miljardi eiro, no ASV - 616 miljoni eiro, no Kanādas - 273 miljoni, bet no Austrālijas - 133 miljoni eiro. (Šobrīd skaitļi var nedaudz atšķirties, jo vēlāk Krievija atcēla importa aizliegumu dažām precēm, kas gan kopainu būtiski nemaina.)

Ir vērts norādīt, ka lielos starptautiskos koncernus, tādus kā, piemēram, Danone, kuri savus izstrādājums ražo Krievijas rūpnīcās, turklāt galvenokārt no vietējām izejvielām, embargo ietekmēs vienīgi gadījumos, ja aizliegto produktu sarakstos atradīsies kāda ražošanas procesam būtiska izejviela, kas tiek importēta un kurai nav iespējams atrast vietējos analogus, lai gan šādas situācijas pagaidām nav fiksētas.

Eiropas Komisija (EK) pagaidām nav paziņojusi precīzus un detalizētus oficiālos zaudējumu no Krievijas pretsankcijām apmērus, tomēr eksperti tiešos zaudējumus lēš piecu - septiņu miljardu eiro apmērā. Piemēram, Nīderlandes finanšu konglomerāts ING Groep NV aprēķināja, ka ES valstu zaudējumi gada laikā var sasniegt 6,7 miljardus eiro, jo cietīs ne tikai lauksaimnieki, bet arī citas nozares, tāpat var nākties likvidēt ap 130 tūkstošiem darba vietu. Savukārt ES vēstnieks Maskavā, Lietuvas diplomāts Vigauds Ušackis izteicās, ka kopējie ES valstu zaudējumi var sasniegt pat 12 miljardus eiro.

Nopietnas sekas Polijā

Kā liecina ING aprēķini, naudas izteiksmē lielākās zaudētājas no Krievijas pretsankcijām būs ASV - ap 950 miljoniem eiro, kas gan līdzinās tikai 0,01% no to iekšzemes kopprodukta (IKP), turklāt ASV bez darba var palikt 12 tūkstoši cilvēku. Tikai nedaudz mazāki varētu būt prognozētie Vācijas zaudējumi - nedaudz vairāk par 912 miljoniem eiro, turklāt Vācijā bez darba var palikt 21 tūkstotis cilvēku.

Tomēr lielākā zaudētāja faktiski būs Polija, kura 2013. gadā piegādāja Krievijai pārtikas preces vairāk nekā miljarda eiro vērtībā, turklāt Krievija Polijai bija ceturtais lielākais eksporta tirgus pēc Vācijas, Lielbritānijas un Francijas. Visvairāk no embargo cietīs Polijas ābolu audzētāji, kuri uz lielo kaimiņvalsti nosūta aptuveni pusi ražas. Atbilstoši Polijas Uzņēmēju asociāciju aprēķiniem zaudējumi valsts ekonomikai pārsniegs 800 miljonus eiro (ING versijā pārsniegs 300 miljonus eiro, bet bez darba var palikt 23 tūkstoši cilvēku, kas ir lielākais darba vietu skaita samazinājums starp visām valstīm, kuras ietekmēs Krievijas pretsankcijas). Būtiskus zaudējumus cietīs arī Somija, jo, piemēram, tikai šīs valsts piena pārstrādes uzņēmums Valio pērn eksportēja uz Krieviju produkciju 250 miljonu eiro vērtībā, bet kopumā sankciju dēļ ražotāji zaudēs ap 400 miljoniem eiro.

Tikmēr Lietuvas valdība aprēķinājusi, ka Krievijas embargo dēļ šīs valsts gaļas audzētāji un pārstrādātāji zaudēs ap 73 miljoniem eiro, piensaimnieki - 58, augļu un dārzeņu audzētāji - vairāk par astoņiem, bet zivsaimnieki - vairāk par 1,5 miljoniem eiro. Atbilstoši ING aprēķiniem Lietuva arī būs lielākā zaudētāja procentuāli - embargo dēļ tās IKP samazināsies par 0,4%, kamēr Igaunijas - par 0,35%. Atbilstoši Igaunijas valdības aprēķiniem tiešie zaudējumi no embargo būs ap 75 miljoniem eiro, tomēr aptaujas liecina, ka Krievijas embargo ietekmē katru piekto Igaunijas uzņēmēju, bet gandrīz divas trešdaļas uzņēmēju baidās par sankciju ietekmi uz savu biznesu. Jāatgādina, ka Latvijas IKP embargo rezultātā, pēc ING aprēķiniem, samazināsies par 0,2%.

Aizstājēju netrūkst

Par zaudējumiem no pārtikas embargo pašai Krievijai šajā valstī politisku iemeslu dēļ runā nelabprāt, tāpat ievērojama daļa tās tirdzniecības atrodas ekonomikas pelēkajā sektorā, kamdēļ aprēķini ir aptuveni, tomēr atsevišķi kaimiņvalsts eksperti norāda, ka uzņēmumiem - pārtikas importētājiem - varētu rasties zaudējumi kopumā līdz 220 miljoniem eiro mēnesī. Šī summa veidojas no zaudējumiem par sadarbības ar ES piegādātājiem pārtraukšanu, kā arī no izdevumiem par jaunu piegāžu maršrutu veidošanu, līgumu slēgšanu un tamlīdzīgi. Izskanējušas arī prognozes, ka embargo rezultātā Krievija gada laikā zaudēs 2-3 miljardus eiro.

Vienlaikus analītiķu vairākums norāda, ka vismaz Krievijas pārtikas importētāji zaudējumus cietīs ne ilgāk par 2-3 mēnešiem, bet pēc tam tie strauji samazināsies. Aptuveni šāds laiks nepieciešams, lai pilnībā aizstātu pārtikas produktus, kuriem noteikts embargo, ar produktiem no Latīņamerikas valstīm, Ķīnas, Indijas, Turcijas, Ēģiptes un citām valstīm. Arī embargo atcelšana pēc šā termiņa beigām nenozīmēs tūlītēju un masveidīgu ES ražojumu atgriešanos Krievijā.

EK amatpersonas gan izteikušās, ka centīsies ar diplomātiskām metodēm pārliecināt tā dēvētās trešās valstis neieņemt apvienotās Eiropas vietu Krievijas tirgū, tomēr pagaidām šķiet, ka mēģinājumi ar panākumiem var vainagoties vienīgi tādās valstīs kā, piemēram, Serbija, kura cer nākotnē pievienoties ES. Pārējā pasaulē, tajā skaitā arī par ES kandidātvalsti uzskatītajā Turcijā, ES diplomātu centieni nerod atsaucību, tostarp arī tādēļ, ka vadošās attīstības valstis attieksmē pret Ukrainas krīzi saglabā galvenokārt neitrālu nostāju.

Gaida atbalstu

ES dalībvalstis, protams, cer uz zaudējumu atlīdzināšanu no ES kopējiem līdzekļiem, tomēr EK pagaidām pieņēmusi lēmumu piešķirt palīdzību ātri bojājošos augļu un dārzeņu ražotājiem 125 miljonu eiro apmērā. (2013. gadā ES valstis pārdeva Krievijas augļus 1,26 miljardu eiro un dārzeņus 729 miljonu eiro vērtībā.) Palīdzības pakete būs spēkā līdz novembrim un tiks finansēta no vairāk nekā 420 miljonu eiro rezerves fonda krīzes pārvarēšanai lauksaimniecības produkcijas tirgos.

Tāpat ES amatpersonas sola no embargo cietušajiem ražotājiem palīdzēt atrast jaunus noieta tirgus, kas gan ir samērā grūts uzdevums, jo daudzos eksporta tirgos Eiropas ražotāji būs spiesti savstarpēji konkurēt.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?