Lai veicinātu pieaugumu sagurušajā eirozonas tautsaimniecībā, Eiropas Centrālā banka (ECB) pēdējā laikā piekopj aizvien agresīvāku politiku, kas izpaužas gan kā valūtas zonas dalībvalstu parāda vērtspapīru uzpirkšana, gan tās jurisdikcijā esošo procentu likmju samazināšana. Šo ECB īstenoto pasākumu mērķis ir veicināt aizdevumu procentu likmju kritumu un kreditēšanas apjomu palielināšanos, kā rezultātā palielinātos ekonomiskā aktivitāte. Taču vienlaikus līdz ar aizdevuma procentu krišanos sarucis arī banku depozītu ienesīgums, kurš patlaban nokļuvis nulles līmenī, līdz ar to, lai kaut ko nopelnītu, ieguldītājiem nākas meklēt jaunas iespējas. Turklāt saistībā ar pašreizējo Centrālās bankas politiku nav gandrīz nekādu cerību, ka tuvākajā laikā termiņnoguldījuma likmes varētu būtiski pieaugt.
Vairāk novirza pensijām
Atsaucoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem, Swedbank Pensiju un investīciju atbalsta daļas produktu līnijas vadītājs Kristaps Kopštāls teic, ka pēdējos divos gados Latvijas iedzīvotāju naudas līdzekļi bankas kontos, krājkontos un depozītos palielinājušies par 16% - no 4,7 miljardiem eiro (2013. gada beigās) līdz 5,4 miljardiem eiro (2015. gada beigās), sasniedzot vēsturiski lielāko apjomu. «Zemo procentu likmju dēļ samazinās termiņdepozītu izmantošana un iedzīvotāju izvēlē dominē īstermiņa depozīti ar termiņu līdz vienam gadam vai mazāk. Tie šobrīd veido aptuveni 90% no visiem privātpersonu termiņdepozītiem Swedbank. Iedzīvotāji aizvien vairāk savus naudas līdzekļus glabā norēķinu kontā vai krājkontā,» izmaiņas ieskicē Swedbank speciālists.
SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis zina teikt, ka šā gada februāra beigās termiņnoguldījumu īpatsvars kopējos mājsaimniecību noguldījumos komercbankās bija samazinājies līdz 16%. Pirms diviem gadiem termiņnoguldījumu īpatsvars bija 26%, savukārt 2012. gada sākumā tie veidoja 46% no mājsaimniecību noguldījumiem komercbankās. Savukārt krājkonti veido ap 13% no kopējā noguldījumu apjoma, pirms pāris gadiem to īpatsvars bija ap 9%.
Zemās termiņnoguldījuma likmes veicinājušas arī no pašreizējā skatpunkta šķietamas pozitīvās tendences, proti, radījušas auglīgu vidi uzkrājumiem pensiju trešajā līmenī. E. Rudzītis stāsta, ka iedzīvotāju uzkrātais privātās pensijas kapitāls divos gados palielinājies par 40%. Gada laikā veiktās iemaksas pensiju trešajā līmenī pērn bija par 31% lielākas nekā 2014. gadā un par 64% lielākas nekā 2013. gadā. Tāpat aptuveni par 30% divu gadu laikā palielinājies uzkrāto līdzekļu apjoms uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā. «Tas izskaidrojams gan ar labvēlīgo nodokļu politiku ilgtermiņa uzkrājumiem, jo iespējams atgūt iedzīvotāju ienākuma nodokli par veiktajām iemaksām pensiju trešajā līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, gan ar salīdzinoši labajiem pensiju plānu rezultātiem, gan ar pakāpenisku iedzīvotāju uztveres maiņu, ka pašiem vairāk jādomā par nodrošinājumu vecumdienās un naudas krāšanu pensijas gadiem,» situāciju vērtē SEB bankas eksperts. Runājot par termiņnoguldījumu alternatīvām, E. Rudzītis teic, ka konservatīvajiem ieguldītājiem pieejamas arī obligācijas, tomēr to ienesīgums ir ļoti mazs. Piemēram, piecu gadu dzēšanas termiņa Latvijas valsts krājobligācijas tiek piedāvātas ar 0,4% lielu gada ienesīgumu.
Obligāciju fondi
Attiecībā uz obligācijām daudz lielākas iespējas ieguldītājiem sniedz ārvalstu tirgi, kuros gan uz savu roku, gan ar vietējo banku un ieguldījuma sabiedrību vērtspapīru tirgus starpnieku palīdzību ir iespēja darboties arī Latvijas iedzīvotājiem, turklāt process var nebūt tik sarežģīts, kā sākotnēji šķiet. CBL Asset Management Portfeļu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Zigurds Vaikulis teic, ka, neraugoties uz zemajām likmēm, arī patlaban ir iespēja ieguldīt konservatīvos finanšu instrumentos ar samērā labu atdeves procentu. Proti, runa ir par investīciju reitinga attīstības valstu obligācijām. Šiem parāda vērtspapīriem vidējā termiņā gada ienesīgums var sasniegt 4-5%, bet ilgtermiņā pat 7% un vairāk. Viss atkarīgs no tā, cik liels ir konkrētās valsts investīciju risks. Piemēram, Indijai valsts obligāciju ar dzēšanas termiņu desmit gadi ienesīgums ir ap 7%, savukārt Brazīlijai, kur ekonomikai neveicas, šis skaitlis sasniedz pat 13%. Tomēr, kā stāsta Z. Vaikulis, kādas vienas valsts atlase obligāciju pirkšanai ir grūta un šādā gadījumā vajag samērā ietilpīgu investīciju portfeli, lai visus nepieciešamos riskus varētu diversificēt. «Katrai attīstības valstij ir savi riski, pat tad, ja tās ekonomika ir augšupejoša. Kādu ļoti pozitīvi ietekmē tāds faktors kā naftas cenu kāpums, savukārt citas iegūst tad, ja naftas cena samazinās, un šādu nianšu ir ļoti daudz, tāpēc ieteicamāka ir risku sadalīšana,» stāsta CBL eksperts.
Pēc viņa teiktā šajā ziņā ieguldītājiem ļoti labs palīgs ir dažādi investīciju fondi, kuri orientēti uz ieguldījumiem plašākā dažādu valstu obligāciju klāstā, tādējādi sadalot arī investīciju riskus. Daļa no šo fondu vērtspapīriem nopērkami arī biržās, un ieguldījumu atdeve rodas no fonda daļas vērtības izmaiņām, kas rodas kā starpība starp cenu pirkšanas un pārdošanas brīdī. Piemēram, 12. aprīlī CBL Austrumeiropas obligāciju fonda daļas vērtība gada laikā bija pieaugusi par 9%, savukārt kopš šā gada sākuma - par 2%. Tajā pašā laikā fonda portfelī esošo obligāciju ienesīgums sasniedza vidēji 6,3% gadā, bet vidējais šo parāda vērtspapīru dzēšanas termiņš bija trīs gadi.
Kļūst komplicētāki
Kā viena no alternatīvām tradicionālajiem banku termiņnoguldījumiem ir tā dēvētie specializētie depozīti. Tajos tiek piedāvāts noguldīt naudu, piesaistot to kāda finanšu aktīva, piemēram, kāda uzņēmumu akciju kopuma vai kādas izejvielas, vai valūtas vērtības izmaiņām. Galvenā priekšrocība ir tā, ka gadījumā, ja specializētā depozīta līguma noteiktajā termiņā finanšu aktīvu vērtību izmaiņa bijusi negatīva, investoram tiek atdota noguldījuma pamatsumma. Tiesa gan, šo depozītu noteikumi sāk kļūt aizvien komplicētāki un noteikumu izmaiņu virzība ne vienmēr ir izdevīga klientam.
Saistībā ar pašreizējo piedāvājumu K. Kopštāls min Swedbank dinamisko depozītu ASV interneta industrijas līderi ar ieguldījuma termiņu viens gads. Tas piesaistīts trīs interneta uzņēmumu - Netflix, Amazon.com un Facebook - akciju cenu izmaiņām biržā. Par šo dinamisko depozītu noguldītājiem tiks maksāti peļņas procenti, ja depozīta termiņa beigās visu trīs akciju cenas būs kāpušas par vismaz 5% no sākotnējā līmeņa. Tiesa, ja kāda no akcijām minēto pieauguma mērķi nesasniegs, ieguldītājs paliks bez ienesīguma procentiem.
Apkopojot ekspertu norādes, var secināt - tā kā inflācija patlaban izpaliek un vērojama pat cenu samazināšanās, nav pamata satraukumam, ka termiņnoguldījumos izvietotā nauda zaudē pirktspēju.