Saeimā atbalsts Rojas novada sadalīšanai var nākt gan no pozīcijas, gan opozīcijas, jo koalīcijā esošā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) Mērsraga neatkarību atbalsta ļoti jūsmīgi, kaut arī šos centienus daudzējādā ziņā izraisījusi tieši tās biedra Rojas novada domes priekšsēdētāja Jāņa Žoluda darbība. Mērsraga neatkarības atbalstītāju priekšgalā ir arī vairāki LPP/LC pārstāvji, kas ļauj prognozēt, ka arī šīs partijas Saeimas deputāti varētu balsot par.
«Visi iedzīvotāji, kas atnāca uz sanāksmi, monolīti pauda, ka jūtas zaudētāji no tā, ka ir novadā kopā ar Roju,» norāda Rojas novada domes deputāts Lauris Karlsons (LPP/LC) un noliedz, ka atdalīšanās īstais iemesls būtu politiskā cīņa, jo mērsradznieki ar sešām balsīm no 15 domē ir mazākumā.
Ja iedzīvotāji sūdzas par slikto pakalpojumu kvalitāti Mērsragā, tad Rojas novada domes vadība nav izpratusi, kā jāsaimnieko pašvaldībā, norāda reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna (TP) preses sekretāre Dace Kārkliņa un noraida apgalvojumu, ka pirms pusotra gada novads izveidojies piespiedu kārtā: «Tas bija abu pagastu brīvprātīgs lēmums.» Viņa radušos situāciju saistīja ar Saeimas vēlēšanu tuvumu un pieļāva, ka šādi ZZS vēlas gūt popularitāti. To kategoriski noraida ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis: «Ar to bija jārēķinās, mēs brīdinājām, ka reforma ir aplama!»
«Jāpārrunā sekas, kas notiks ar tiem 200 000 latu, ko piešķīra apvienošanās laikā, jo nauda ir jau ieguldīta infrastruktūrā,» piesardzīgi izteicās J.Žoluds, kurš neizpauda, kā pats balsos ārkārtas domes sēdē, ja tāda tiks sasaukta. L.Karlsons gan uzskata, ka naudas lietai nevajadzētu būt problēmai, jo tā ieguldīta reālos projektos, par ko varot atskaitīties līdz pēdējam santīmam.