Dubultpilsonības iespējas
Grozījumi Pilsonības likumā, kas stājās spēkā šā gada 1. oktobrī, paredz, ka Latvijas pilsonība ir saglabājama cilvēkiem, kuri papildus ir ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, NATO dalībvalsts, kā arī Austrālijas, Brazīlijas vai Jaunzēlandes pilsonību.
Izņēmumi dubultpilsonības liegumā Latvijas pilsoņiem ir tikai nedaudzi - kādas citas valsts pilsonība iegūta automātiski, apprecoties vai adopcijas dēļ, saistībā ar svarīgām valsts interesēm ir saņemta valdības atļauja saglabāt dubultpilsonību, vai arī ir iegūta tādas valsts pilsonība, ar kuru Latvija ir noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu (pašlaik neviens līgums gan nav noslēgts).
Tiesa, Latvijas pilsoņu bērniem dubultā pilsonība ir iespējama ar jebkuru valsti, taču šādā gadījumā Latvijas pilsonim, kuram līdz pilngadības sasniegšanai būs izveidojusies dubultā pilsonība ar kādu «neatļauto valsti» (izņemot trimdinieku pēctečus), pēc pilngadības sasniegšanas līdz 25 gadu vecumam būs jāizdara izvēle - saglabāt Latvijas vai «neatļautās valsts» pilsonību.
Formālās pārbaudes
Likuma normas ir stingras un skaidras, taču atklāts ir jautājums - kā tās tiek un vai vispār var tikt pietiekami stingri un konsekventi ievērotas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) skaidro, ka, veicot pārbaudi, vai kāda persona nav ieguvusi kādas «neatļautās valsts» pilsonību, tā noskaidro, kad persona ir ieguvusi Latvijas pilsonību, kuras valsts pilsonību persona ir ieguvusi un, ja iespējams, kad iegūta attiecīgās valsts pilsonība, kā arī iegūšanas pamatojumu. Tāpat tiek noskaidroti formālie jautājumi - vai cilvēks iesniedzis iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības vai varbūt saņēmis Ministru kabineta atļauju saglabāt citas valsts pilsonību.
PMLP nesniedz īsu un tiešu atbildi uz jautājumu, vai pārvaldei ir praktiskas iespējas noskaidrot - ir vai nav kādai personai kādas trešās valsts pilsonība. Tā vietā pārvalde skaidro - pastāvot vairāki veidi, kā PMLP iegūst informāciju par to, ka Latvijas pilsonis ir ieguvis Pilsonības likuma «neatļautās valsts» pilsonību.
Tā, piemēram, ar Krievijas «kompetentām institūcijām», kuras konkrēti netiek minētas, pastāvot «savstarpēja vienošanās» par informācijas sniegšanu, un, pamatojoties uz šo vienošanos, «regulāri tiek saņemta informācija par tiem Latvijas pilsoņiem, kuri ieguvuši Krievijas pilsonību».
«Tāpat Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde izveidojusi labu sadarbību ar citu valstu (piemēram, Baltkrievija, Ukraina, Azerbaidžāna) kompetentām institūcijām par informācijas apmaiņu pilsonības jautājumos; dubultpilsonības fakti tiek konstatēti, Latvijas pilsoņiem saņemot pakalpojumus Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē; tāpat dubultpilsonības faktu bieži vien konstatē Valsts robežsardze,» skaidro PMLP.
Cik pilsonību miljonāram?
Taču aprakstītie gadījumi faktiski attiecas tikai uz situācijām, kad vai nu cilvēks pats ir pietiekami likumpaklausīgs, lai saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likumu ziņotu valstij par iegūto citas valsts pilsonību, vai arī ziņas par viņa iegūto «neatļautās valsts» pilsonību līdz PMLP nonāk neuzmanības vai kādas informācijas noplūdes rezultātā.
Tieši šāda informācijas noplūde, iespējams, notikusi saistībā ar smagā finansiālā stāvoklī jau pērn nonākušā spirta, bioetanola un alkohola ražotāja SIA Jaunpagasts Plus kontrolpaketes īpašnieku Donātu Vaitaiti, kura vārds vairākus gadus ir ticis minēts Latvijas miljonāru sarakstā un kurš pirms trim gadiem publiski tika minēts kā viens no galvenajiem Einara Repšes biedrības Latvijas attīstībai finanšu atbalstītājiem.
Dienas rīcībā ir nonācis šāds kādā Maskavas tulku kompānijā oficiāli latviski iztulkots dienesta ziņojums, ko parakstījusi Krievijas Federālā migrācijas dienesta (FMD) Maskavas apgabala pārvaldes Pilsonības jautājumu nodaļas priekšniece, Iekšējā dienesta apakšpulkvede J. V. Kaļiņina: «Sakarā ar pieprasījumu par Vaitaiti Donātu, Pētera dēlu, dzimušu 1963. gada 27. jūnijā, informējam par sekojošo.
Pēc Krievijas Ārlietu ministrijas Konsulārā dienesta departamenta datiem, kas nodoti Maskavas apgabala Federālā Migrācijas dienesta pārvaldei, un saskaņā ar Krievijas Maskavas apgabala FMD pārvaldes reģistriem Vaitaitis Donāts, Pētera dēls, dzimis 1963. gada 27. jūnijā, ir ieguvis Krievijas Federācijas (KF) pilsonību saskaņā ar KF Federālā likuma 18. panta «g» punktu, pamatojoties uz KF vēstniecības Latvijā 1994. gada 28. septembra slēdzienu.
Nav vērsies Krievijas Maskavas apgabala FMD pārvaldē saistībā ar jautājumu par atteikšanos no Krievijas Federācijas pilsonības.»
PMLP sāk pārbaudi
Kā rāda Lursoft dati, vēl nesen Jaunpagasta Plus mazākumīpašnieku vidū bija arī «krieviskas izcelsmes» uzņēmēji - Anatolijs Basenko no Baltkrievijas un Aleksandrs Stoļins (formāli no Vācijas) -, taču nu situācija oficiāli ir mainījusies: D. Vaitaitim SIA Jaunpagasts Plus caur SIA Doncom pieder nepilni 65% kapitāldaļu, savukārt pārējie 35% kapitāldaļu pieder SIA BioAkcept, kuras formālais, kaut, iespējams, arī ne īstais, īpašnieks caur garu uzņēmumu virkni ir 1946. gadā dzimušais Modris Ozoliņš.
Pats D. Vaitaitis uz jautājumu, vai viņš tiešām ir deviņdesmitajos gados paslepus ticis pie «neatļautās» Krievijas Federācijas pilsonības, ilgstoši neatbild, bet pēc tam viņa preses pārstāve Una Ulme-Sila ļoti negribīgi atbild tikai uz vienu no uzdotajiem jautājumiem, turklāt apgalvo, ka «šī nav pirmā reize, kad uzdodat šo jautājumu, un jau vienreiz atbildējām noliedzoši».
To, vai ziņas par D. Vaitaiša Krievijas pilsonību atbilst patiesībai (jāņem vērā, ka Dienas rīcībā esošais dienesta ziņojums nav apzīmogots, turklāt pašlaik Maskavas apgabala Pilsonības jautājumu nodaļai jau ir cits priekšnieks), PMLP pašlaik noskaidro vai gatavojas noskaidrot oficiālā pārbaudē. PMLP priekšnieks Vilnis Jēkabsons apliecina, ka tāda notikšot, lai gan konkrētus termiņus nemin.
Specdienestu intereses
Šogad līdz novembrim PMLP ir sāktas kopumā 134 pārbaudes lietas par personām, kuras ieguvušas tādas valsts pilsonību, ar kuru nav pieļaujama dubultpilsonība, un Pilsonības likumā noteiktajā kārtībā nav atteikušās no Latvijas pilsonības.
Pēc dokumentu pārbaudes tiek pieņemts viens no diviem lēmumiem - vai nu atņemt Latvijas pilsonību, vai arī izbeigt pārbaudes lietu, ja pārbaudē nav konstatēti apstākļi, kas var būt iemesls Latvijas pilsonības atņemšanai, piemēram, persona iesniegusi kompetentas institūcijas izdotu dokumentu par citas valsts pilsonības zaudēšanu.
Apkopotie Iedzīvotāju reģistra statistikas dati par to, cik personām Latvijas pilsonība atņemta, gan nezināmu iemeslu dēļ būšot pieejami tikai nākamā gada sākumā. Taču nav nekādas garantijas ne par to, vai šajā statistikā būs pamats iekļaut arī miljonāru - alkohola ražotāju -, ne par to, cik objektīvas ziņas vispār pašlaik iespējams saņemt no, piemēram, Krievijas «kompetentajām institūcijām».
«Arī Latvijā PMLP pēdējā laikā ir demonstrējusi, ka vajadzības gadījumā bez ierunām pilda drošības iestāžu «lūgumus», pat dzēšot personas no Iedzīvotāju reģistra. Naivi būtu domāt, ka Krievijā ir citādi, līdz ar to tas, vai latviešu miljonāram tiks «atrasta» Krievijas pilsonība, ir tīrā veidā atkarīgs no Krievijas FSB - vai tās interesēs ir, lai tāda tiktu atrasta, vai arī turēt šādas pilsonības slēptos ieguvējus uz sava «āķa»,» Dienai skaidro kāds Ārlietu ministrijas darbinieks, kurš saprotamu iemeslu dēļ nevēlas, lai viņa vārds parādītos saistībā ar šo uzskatu.