Kad stājos amatā, tad, kā jau pavasarī, sastapāmies ar problēmu, ka daudzi Latvijas ceļi ir neizbraucami. Bija runa gan par Vecpiebalgas ceļu, gan par daudziem citiem. Tāda situācija izveidojusies, jo ilgstoši nav bijis pietiekami daudz finansējuma ceļu sakārtošanai. Kvalitāte un būvniecība, protams, ir saistīti jēdzieni, jo nevar būt tā, ka ieguldām naudu un būvējam, bet ceļi nekalpo tik ilgi, cik nepieciešams. Šinī jomā jau esam spēruši vairākus soļus uz priekšu. Pārbaužu skaits šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, dubultojies, notiek gan plānotas, gan neplānotas pārbaudes, ir arī izstrādāti Ministru kabineta noteikumi prasībām ceļu būves kvalitātei, lai nebūtu tā, ka ikviens pasūtītājs savā konkursā nosaka atšķirīgas prasības. Nepieciešami vienoti standarti un vienota kvalitāte ne tikai valsts autoceļiem, bet arī pašvaldību ielām, respektīvi, visam ceļu un ielu tīklam, lai nav tā, ka iela tikko izbūvēta, bet jau drūp apmales.
Nākamā gada valsts budžetā paredzēti ievērojami līdzekļi autoceļu atjaunošanai, kas dos iespēju uzlabot kvalitāti vairāk nekā 1000 km. Ir arī apstiprināta Autoceļu sakārtošanas programma no 2014. līdz 2020. gadam, un tajā ietverti konkrēti posmi, kurus plānots rekonstruēt jau nākamgad. Jebkura pašvaldība ar šo programmu var iepazīties. Šī sistēma ir ļoti caurspīdīga. Tāpēc man ir pilnīga pārliecība, ka, jau sākot ar nākamo gadu, autoceļu kvalitāte uzlabosies.
Prioritāte ir labot ceļus, kas ir vissliktākajā stāvoklī, vai arī tos, kam ir vislielākā noslodze?
Ceļa posmi izvēlēti, gan ņemot vērā to pašreizējo stāvokli, gan satiksmes intensitāti. Iespējams, ka programma tiks koriģēta, ja pēkšņi kāda ceļa posma kvalitāte strauji pasliktināsies. Saņemam arī diezgan daudz priekšlikumu gan no pašvaldībām, gan no iedzīvotājiem par tiem ceļu posmiem, kurus pēc priekšlikumu iesniedzēju domām vajadzētu rekonstruēt ātrāk. Bet mēs ne tikai finansiāli, bet arī praktiski nevaram īsā laikā atrisināt visa Latvijas ceļu un ielu tīkla problēmas. Ja sāksim vienu šoseju remontēt visā tās garumā, iedzīvotājiem nebūs iespējams pa to pārvietoties. Jāatceras, ka aizvadītajā vasarā cilvēki bija neapmierināti, jo ceļa remonta dēļ dažos posmos bija izvietoti luksofori, kas paildzināja nokļūšanu galamērķī. Tāpēc noteikti nevaram izvēlēties vienu ceļu, piemēram, Madona-Vecpiebalga, un visā tā garumā slēgt rekonstrukcijai.
Ceļu būves un rekonstrukcijas kvalitāte ir pietiekamā līmenī, vai arī pastāv bažas, ka ir būvfirmas, kas strādā paviršāk, nekā vajadzētu?
Ceļu kvalitāte atkarīga ne tikai no būvniecības, bet galvenokārt no projekta, no tā, ko īsti pasūtītājs definējis savā pasūtījumā. Bieži projekti ir nekvalitatīvi, un runa nav tikai par asfalta sastāvu, bet piemēram, nav autotransporta ieskriešanās joslas, nav bremzēšanas joslas. Tāpēc ceļu kvalitāte tiks uzlabota, jau sākot no projektēšanas. Konkursiem, kas turpmāk tiks sludināti, tiks veikta papildu kontrole jau projekta stadijā. Ceļu laboratorija īstenos projektu ekspertīzi, lai novērstu neprecizitātes. Attiecībā uz būvniecības kvalitāti bijuši atsevišķi gadījumi, kad kvalitāte nav atbilstoša, bet es ceru, ka būvnieki, ņemot vērā gan publiski izskanējušo informāciju, gan to, ka esam pastiprinājuši pārbaudes, ļoti stingri pieturēsies pie kvalitātes standartiem, kas jāievēro. Turpmāk problēmas ar būvniecības kvalitāti varētu būt ļoti retos gadījumos. Vismaz es tā ceru.
Starptautiskā mēroga aktualitāte ir Rail Baltica II projekts. Jūsuprāt, projekts virzīsies raiti vai ir iespējami klupšanas akmeņi?
Es uz šo projektu skatos optimistiski, tomēr, nevaru noliegt, pieredze liecina, ka viss tik raiti, kā mēs vēlētos, nemaz arī nerit. Projekts ir finansiāli ļoti ietilpīgs - Latvijas teritorijā vien divi miljardi eiro. Bet ceru, ka ar šo projektu tomēr veiksies, kā plānots. Nesen Rīgā notika darba grupas sanāksme, kurā tika diskutēts jau par ļoti konkrētiem projekta īstenošanas jautājumiem. Ceru, ka janvāra sākumā mums ar Lietuvas un Igaunijas pārstāvjiem izdosies vienoties par kopuzņēmuma izveidi un sākt mērķtiecīgu Rail Baltica II projekta īstenošanu. Ceru, ka Latvijā jau šajā plānošanas periodā - līdz 2020. gadam - tiks izbūvēts Rīgas centra savienojums ar starptautisko lidostu Rīga. Galvenās līnijas būvniecība varētu tikt sākta 2020. gadā, projektam vajadzētu būt pabeigtam 2025. gadā.
Nevienprātības Baltijas valstu vidū par šo projektu vairs nav?
Lietuvai ir atsevišķi jautājumi, par kuriem jādiskutē, bet ceru, kompromiss tiks atrasts.
Pieminējāt lidostu Rīga. Kā patlaban vērtējat lidostas darbu?
Lidostas darbs ir labs, protams, ir lietas, kas būtu uzlabojamas, bet kopumā man ir patiess gandarījums, ka vērienīgais lidostas rekonstrukcijas projekts sekmīgi virzās uz priekšu. Realizējot šo projektu, būs gan papildu kapacitāte lidostā, gan arī iespēja izmantot lidostu sliktākos laika apstākļos. Lidosta šobrīd arī attīsta pasažieriem paredzēto infrastruktūru, ceru, ka drīzumā tiks sākta arī jauna pasažieru termināļa būvniecība. Varam cerēt, ka lidostas pasažieru skaits vēl šajā plānošanas periodā sasniegs septiņus miljonus, kaut arī jāņem vērā, aviācija ir ļoti dinamiska joma, ko ietekmē gan degvielas cenas, gan vispārējā ekonomiskā situācija.
Iepriekšējam satiksmes ministram Aivim Ronim bija iebildumi pret agrāko lidostas Rīga valdes priekšsēdētāju Arni Luhsi. Tas, kas bija iebildumu pamatā, palicis pagātnē?
Galvenie iebildumi Roņa kungam pret Luhses kunga darbu, cik man zināms, bija saistīti ar to, ka tiek novilcināta lidostas infrastruktūras attīstīšanas projektu uzsākšana un īstenošana. Šobrīd lidostā viss notiek, cilvēki strādā un man personīgi nekādu iebildumu pret esošo lidostas valdes priekšsēdētāju Mūrnieka kungu nav. Protams, realizējot apjomīgus projektus, gadās nobīdes no termiņiem, bet tas ir normāli. Būtiskus trūkumus es neredzu.
Vēl viens pārmetums, kas tika adresēts iepriekšējam lidostas vadītājam, bija saistīts ar lidostas un nacionālās aviokompānijas airBaltic problemātiskajām attiecībām. Kā šobrīd vērtējat airBaltic situāciju?
AirBaltic šī gada deviņu mēnešu rezultāti ir pozitīvi, zaudējumu nav, un airBaltic vadītājs Martins Gauss spējis realizēt ieceres, kas bija paredzētas biznesa plānā un arī stratēģiskajos uzstādījumos.
Tomēr stratēģiskais investors, ko meklēja jau pirms gada, joprojām nav atrasts?
Jebkuram investoram svarīgi, vai uzņēmums spējīgs strādāt un attīstīties. AirBaltic šobrīd pierāda, ka ir. Problēma savukārt ir nebeidzamās tiesvedības, kurās šī aviokompānija iesaistīta. Jebkurš investors grib būt drošs, ka mēnesi vai divus pēc ieiešanas kompānijā pēkšņi nesaņems kādu rēķinu par veciem grēkiem. Ir ļoti būtiski strukturēt un restrukturizēt visas prasības tādā veidā, lai tās būtu pārskatāmas, lai varētu analizēt un saprast tos riskus, kuri ir šajās tiesvedībās. Cik es saprotu, ar bankām -Snoras banku un Latvijas krājbanku - vienošanās jau ir panākta.
Šobrīd tātad stratēģiskā investora airBaltic nav?
Ir sarunas vairākos virzienos par to, kā investoru piesaistīt. Ir arī konkrētas sarunas ar konkrētiem pretendentiem, kurus es šobrīd nenosaukšu, bet jautājumi, ko ikviens investors uzdod, ir saistīti ar biznesa izaugsmes iespējām, ko airBaltic aizvien labāk spēj pierādīt, un ar tiesvedībām. Jo ātrāk tiesveidību problēmas atrisinās, jo ātrāk būs investors.
Jautājums, kas interesē daudzus iedzīvotājus un arī saistīts ar Satiksmes ministrijas (SM) atbildības jomu, ir televīzija. Nesen LVT un TV3 paziņoja, ka neraidīs bezmaksas apraidē jau no 2014. gada 1. janvāra. Ko Latvijas iedzīvotāji turpmāk bezmaksas apraidē skatīsies?
Vispirms es gribu uzsvērt, gan TV3, gan LNT izmaksas par apraidi, ja šie abi kanāli kopā ar LTV1 un LTV7 nākamgad turpinātu raidīt kā līdz šim, būtu aptuveni trīs reizes mazākas, nekā TV3 un LNT maksā šogad. Tā ka runas par to, ka ir dārgi un neizdevīgi raidīt bezmaksas apraidē, nav pamatotas. Jautājums ir tikai par to, ir vai nav vēlme raidīt bezmaksas apraidē, un tas jau ir atkarīgs no katra komersanta stratēģijas.
Jums pašam bija pārsteigums TV3 un LNT paziņojums par aiziešanu no bezmaksas apraides jau no nākamā gada 1. janvāra?
Man tas nebija pārsteigums, jo katru gadu, kā pienāk rudens un nākamā gada kontraktu un maksu apspriešana, LNT un TV3 šādus paziņojumus izplata. Šis gads man bija pārsteigums tikai no tā viedokļa, ka šiem komersantiem aiziešana no bezmaksas apraides šķiet aktuāla arī tad, ja jāmaksā mazāk. SM jau nevar viņus piespiest palikt bezmaksas apraidē.
Bet TV skatītājiem es neredzu nekādu risku, ja arī TV3 un LNT no bezmaksas apraides aiziet. Jo gadījumā, ja LTV vienīgā paliek bezmaksas apraidē, tieši LTV paveras ļoti labas iespējas attīstīt, piemēram, reģionālo saturu, kam arī LTV nākamā gada budžetā paredzēti papildu līdzekļi. Virszemes televīziju pārsvarā skatās iedzīvotāji reģionos, Rīgā - ļoti maz, jo galvaspilsētās pieejams plašs kabeļtelevīziju piedāvājums. Ja LTV piedāvātu daudzveidīgāku reģionālo saturu, skatītāji būtu tikai ieguvēji.
SM mērķis ir, lai jebkurā lauku sētā ikvienam iedzīvotājam būtu pieejams nacionālais TV saturs, un es esmu pārliecināts, ka LTV var nodrošināt daudzveidīgu saturu dažādām iedzīvotāju grupām - gan bērnu raidījumus, gan kultūras raidījumus, gan informatīvos un analītiskos raidījumus. Turklāt cilvēki skatās pārraides, nevis TV kanālu, ja iedzīvotāji grib redzēt, piemēram, hokeju, tad viņiem ir pilnīgi vienalga, kāds kanāls hokeju pārraida.
Turklāt jāpiebilst, ja LTV vienīgā paliks bezmaksas apraidē, tai paveras ļoti plašas reklāmas piesaistes iespējas. Finansiāli LTV no šādas situācijas necietīs. Turklāt šogad LTV par divu kanālu apraidi bija jāmaksā vairāk nekā par piecu kanālu apraidi nākotnē. Jāņem arī vērā, ka nākotne ievērojami mainīs TV jomu. Tiklīdz visā Latvijā būs pieejams platjoslas internets, tā redzēsim, ka interaktīvā televīzija ir tas mērķis, uz kuru iet.
Cik gadu vajadzēs, lai visā Latvijā būtu nodrošināts platjoslas internets?
Es domāju, platjoslas interneta attīstība būs ļoti strauja un notiks dažu gadu laikā. Un tad jau mēs ar jums runāsim par pilnīgi citādu televīziju un atšķirīgiem risinājumiem, kā TV raidījumi tiek nodrošināti skatītājiem.
Rīt Saeima gatavojas balsot par nākamā gada valsts budžetu. Kā jūs šo budžetu vērtējat?
Nākamā gada valsts budžets pašreizējā variantā ir labākais iespējamais kompromiss. Vienmēr varam vēlēties kaut ko labāku, kaut ko vairāk, bet budžets ir ļoti sabalansēts, tajā ir visiem kaut kas, nevienam nav tik, cik vajag, un sabalansētība ir galvenais. Katrai mērķa grupai ir kādi uzlabojumi - sākot no māmiņalgām līdz autoceļiem. Tas, kas vēl būtu nepieciešams, saistās ar pašvaldību autoceļiem vajadzīgajiem līdzekļiem, jo turpmāk pašvaldību iespējas no Eiropas Savienības fondiem finansēt ceļu attīstību būs ļoti ierobežotas.
Finanšu ministrs Andris Vilks šogad aktualizēja jautājumu par atalgojumu valsts pārvaldē un Dienai sacīja, ka pašreizējais ministra atalgojums nemotivē ilgi strādāt šajā amatā. Kā jūs vērtējat ministra atalgojumu?
Es esmu vienisprātis ar finanšu ministru Vilka kungu - ministru atalgojums nedaudz vairāk par 1200 latiem uz rokas nav adekvāts milzīgajai atbildībai. Nav pareizi arī tas, ka citiem, zemāka ranga valsts ierēdņiem atalgojums ir augstāks nekā ministriem. Man pašam arī līdz ar kļūšanu par ministru ikmēneša ienākumi samazinājās.
Cik liela alga būtu jāsaņem ministram?
Man grūti pateikt summu, bet atalgojumam jābūt ievērojami lielākam. Ja runājam kopumā par valsts pārvaldi, tad sistēma, ka visiem strādājošajiem automātiski pieliek pie algas 10%, noteikti nebūtu tā labākā. Ierēdniecībai jau sāk atgriezties dažādi taupības gados apgrieztie bonusi, un arī to dēļ esmu pārliecināts, visai ierēdniecībai nevajag mehāniski palielināt algas. Tieši pretēji, ministriju valsts sekretāriem jādod iespējas daudz brīvāk rīkoties gan ar darbinieku skaitu, gan ar atalgojuma apmēru - ņemot vērā darbinieku noslodzi un sasniegumus. Var jau viens departamenta vadītājs daudzu gadu laikā nekādus vērā ņemamus rezultātus nesasniegt, bet cits ātri vien apliecināt ievērojamus profesionālos panākumus.