Saņem atteikumu
«Tā arī pateica - mums ir jācīnās par saviem audzēkņiem,» stāstot par pērn pieredzētu situāciju, Dienai sacīja Aizkraukles Profesionālās vidusskolas direktore Ruta Krūkle. Katru gadu skola organizē tikšanos ar 9. klašu skolēniem, lai stāstītu par profesionālo izglītību, tomēr dažreiz sastopas ar nepatīkamu pretreakciju - vispārējās izglītības skolu direktori nevēlas šādas tikšanās pieļaut. Iemesls gan visiem ir skaidrs - jānotur savā skolā pēc iespējas vairāk skolēnu. R. Krūkle atzīst, ka saprot šīs skolas, jo situāciju kropļo modelis «nauda seko skolēnam», tomēr uzskata, ka pirmajā vietā būtu jāliek skolēna intereses. Tāpat Ērgļu Profesionālās vidusskolas direktors Andris Spaile norāda, ka šādi gadījumi nav noslēpums. Tomēr pats nav saskāries ar situāciju, kad klaji netiek laists kādā no skolām.
Arī vispārējās izglītības vidusskolas Dienai atzīst - ņemot vērā, ka no skolēnu skaita ir atkarīga gan skolotāju alga, gan darba iespējas, tiek darīts viss iespējamais, lai skolēnus noturētu vidusskolā. Uz Dienas jautājumu, vai tiek veidota sadarbība ar profesionālajām skolām, Rēzeknes 5. vidusskolas direktore Vija Poikāne atbildēja, ka nevienu braukt uz skolu neaicina. «Mēs it kā ļaujam, un katru gadu kaut kas atbrauc un pastāsta, bet speciāli neaicinām un neko tādu nereklamējam,» sacīja V. Poikāne. Savukārt Iecavas vidusskolā Dienai pat atzina, ka skola nav ieinteresēta orientēt skolēnus uz profesionālajām izglītības iestādēm, jo par to saņem pārmetumus no vietējiem deputātiem.
Pusi vidusskolā
Pēc IZM datiem 2012. gadā 61% skolēnu vidējo izglītību apguva vispārējās izglītības iestādēs, kamēr profesionālajās vidusskolās - vien 39% skolēnu. Ministrijas mērķis ir panākt, lai 2020. gadā puse skolēnu izvēlētos profesionālās izglītības iestādes. Pašu skolu pārstāvji gan uzskata, ka virzība uz mērķi notiek pārāk lēni un šo rezultātu vajadzētu sasniegt pāris gadu laikā. Tomēr ministrijā Dienai norādīja, ka jāveic vēl virkne pasākumu, lai tas būtu iespējams. Piemēram, patlaban notiek aktīva darba devēju iesaiste mācību procesā, tiek gatavoti grozījumi normatīvajos aktos un celts kopējais profesionālo skolu prestižs. Savukārt praksi, ka vispārējās izglītības iestādes nevēlas sadarboties ar profesionālajām skolām, tādā veidā noturot skolēnus, ministrija vērtē negatīvi, atzīmējot, ka par skolu neracionālu darbību, liedzot skolēniem karjeras izglītības pasākumus, ir jāziņo atbildīgajām iestādēm. Turpretī kopējo situāciju varētu uzlabot pedagogu darba samaksas modeļa maiņa, pie kā patlaban strādā speciāla darba grupa.
Konsultantu nepietiek
Karjeras izglītības pasākumus skolās var nodrošināt arī karjeras konsultants, tomēr patlaban Latvijas skolās tādi ir tikai 84. Turklāt no tiem tikai dažiem ir karjeras konsultanta kvalifikācija. Pārējie ir kāda mācību priekšmeta skolotāji, kuri īslaicīgos kursos un semināros papildus apguvuši prasmes karjeras izglītības īstenošanā, Dienai paskaidroja Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Informācijas un karjeras atbalsta departamenta direktore Aleksandra Joma.
Piemēram, Jēkabpilī uz visām skolām pagaidām ir viens karjeras konsultants. Šāda situācija izveidojusies ierobežotā finansējuma dēļ, Dienai norādīja šīs pilsētas Izglītības nodaļas vadītāja Līga Kļaviņa.
Savukārt Rīgā lēmums par konsultanta nepieciešamību ir jāpieņem skolu direktoriem. Līdz ar to mazajās skolās visbiežāk tādu greznību nevar atļauties, Dienai skaidroja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Indra Vilde.
VIAA aprēķini gan liecina - pašreizējam skolēnu skaitam gan būtu nepieciešams apmēram 300 kvalificētu karjeras konsultantu. Līdz ar to patlaban karjeras izvēle tiek atstāta pašu skolēnu, vecāku vai jau tā noslogoto klases audzinātāju ziņā.