A/s Augstsprieguma tīkls mājaslapā lasāms teksts, ka «projektēšanas un būvniecības darbus plānots sākt tikai pēc augsti kvalificētas inženiertehniskās izpētes un visi darbi tiks veikti dabai maksimāli draudzīgā veidā, ņemot vērā faktu, ka elektropārvades līnija šķērsos Ķemeru Nacionālo parku un aizsargājamas dabas teritorijas». Tāpat uzsvērts, ka piedāvātos elektropārvades līnijas būvniecības risinājumus Ķemeru Nacionālā parka teritorijā ar virkni papildu nosacījumiem ir jau akceptējusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā esošā Dabas aizsardzības pārvalde un savu atzinumu projektam ir devis arī Vides pārraudzības valsts birojs. Projekta pretinieki joprojām pauž bažas, ka vērienīgo darbu rezultātā var tikt nodarīts ļaunums videi un tām vērtībām, kuru dēļ Ķemeru Nacionālais parks vispār izveidots.
Ar Eiropas finansējumu
Vērienīgā triju posmu projekta kopējās izmaksas tiek lēstas 127 miljonu eiro apmērā, no kurām 45% ir piešķirtais Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansējums. Projekta trešā posma Tume-Rīga rekonstrukcijas un jaunbūves ietvaros dažviet ir atrastas alternatīvas, piemēram, tiks būvēta jauna 330 kV elektropārvades līnijas trase, kas metīs loku ap Tukumu aptuveni astoņu kilometru garumā. Savukārt, šķērsojot Ķemeru Nacionālā parka teritoriju, izraudzīta tā dēvētā pirmā alternatīva, kas paredz jaudīgas līnijas izbūvi esošās vietā. Ir bijuši arī citi varianti, kas paredzētu parku apiet, taču šie risinājumi kā salīdzinoši dārgāki ir noraidīti. Ministru kabineta lēmums paver ceļu tieši tam risinājumam, pret kuru bija savākti 502 iedzīvotāju paraksti. Iesniegums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai datēts ar šā gada 23. martu, taču tas neietekmēja valdības lēmuma pieņemšanu. Ķemeru Nacionālā parka administrācija atbalsta jaunas augstsprieguma līnijas izbūvi parka teritorijā, aģentūrai LETA maijā apliecināja Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas direktors Andris Širovs.
Triju gadu cīņa
Sarakste ar dažādām valsts institūcijām notiek kopš 2012. gada rudens, Dienai stāsta juriste Inga Peimane, kura kā Jūrmalas iedzīvotāja šopavasar vērsās Administratīvajā rajona tiesā, prasot atcelt Ministru kabineta lēmumu atļaut būvēt jaunu augstsprieguma līniju Ķemeru Nacionālā parka teritorijā. «2012. gada oktobrī a/s Latvijas elektriskie tīkli (LRT) iesniedza Vides pārraudzības valsts birojam (VPVB) ietekmes uz vidi novērtējumu. Pēc iedzīvotāju iesnieguma VPVB konstatēja, ka būtiski ir pārkāptas iedzīvotāju tiesības izteikt savu viedokli, un uzdeva rīkot atkārtotas sabiedriskās apspriedes. Tai pašā laikā Babītes novada pašvaldība vēl neakceptētu 1. alternatīvu iezīmēja Babītes novada teritorijas plānojuma 3. redakcijā, arī būtiski pārkāpjot iedzīvotāju tiesības izteikt viedokli. Tā tika paredzēta tieši virs dzīvojamām mājām un tuvāk par 100 metriem no Salas sākumskolas. Ilgākā laika posmā tika panākts, ka Babītes novada teritorijas plānojumā alternatīva nav attēlota, un Babītes novada dome, tomēr akceptējot LET piedāvāto 1. alternatīvu, noteica LET īstenot projektu gar Salas sākumskolu un vairākos Babītes novada ciemos pazemes kabeļa veidā. Visās sabiedriskajās apspriedēs, kuru protokoliem jābūt IVN ziņojumā, iedzīvotāji tika pārliecināti par 330 kV augstsprieguma līnijas elektromagnētiskā lauka nekaitīgumu cilvēku, arī bērnu, veselībai. Taču starptautiskie pētījumi liecina par pretējo,» norāda I. Peimane. Vienlaikus, analizējot ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu un tā pārstrādātos variantus, ticis secināts, ka 1. alternatīva šķērso arī Ķemeru Nacionālo parku. IVN ziņojumā un VPVB atzinumā ir sniegta informācija, ka trasi nepaplašinās, taču uz vietas dabā var pārliecināties, ka līniju fiziski nav iespējams uzbūvēt, nepaplašinot trasi, uzsver juriste. Tāpat kopš 2011. gada nav veikts pienācīgs pētījums par ietekmi uz sērūdeņiem (pazemes ūdeņiem, kas satur sulfīdus), kura veidošanās procesi ir īpaši jutīgi pret ūdens līmeņa svārstībām un gaisa piekļuvi. «Par sērūdeņraža minerālūdeņiem vispār, šķiet, bija aizmirsts,» pieļauj I. Peimane.
Pēc I. Peimanes iesnieguma ir ierosināta administratīvā lieta, taču saistībā ar blakus sūdzību izskatīšanu dažādās instancēs patlaban nevar prognozēt, cik ātri lieta virzīsies. Tikmēr projekts apturēts netiek, un tiesvedības dēļ nav kavēta projektēšana apstrīdētajā līnijas trasē. Tiesa gan, tiesvedībā grasās iesaistīties vēl viens dalībnieks.
Iesaistīsies dome
Jau īsi pirms Jāņiem Jūrmalas dome nāca klajā ar paziņojumu, ka pašvaldība kā līdzprasītāja pievienosies jūrmalnieces Ingas Peimanes tiesvedībai Administratīvajā rajona tiesā, lai juridiskā ceļā aizstāvētu pērn pieņemto domes lēmumu, vienbalsīgi neatbalstot elektropārvades līnijas rekonstrukciju Ķemeru parkā. Kā Diena noskaidroja, pagaidām tas vēl nav izdarīts, taču Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS) apliecināja, ka prasība tiks iesniegta. G. Truksnis uzskata, ka jāatbalsta otrais variants, kas gan ir par 16 miljoniem eiro dārgāks un prasītu meža izciršanu, tomēr neapdraudētu Nacionālā parka teritoriju, par kuru ir bažas, ka varētu tikt negatīvi ietekmēti sērūdeņraža avoti. Arī iepriekš Jūrmalas pašvaldība ir norādījusi - Ietekmes uz vidi novērtējumā ir atzīts, ka patlaban ir nepietiekama ģeoloģiskā, hidroģeoloģiskā un hidroķīmiskā informācija tiešā šķērsojuma profilā un tam pieguļošajās teritorijās, tāpēc ir risks neatgriezeniski ietekmēt sulfīdu saturošo pazemes ūdeņu atradnes. Gan Eiropas Savienības Padomes direktīva, gan likums «Par īpaši aizsargātajām dabas teritorijām» noteic, ka šādu būvniecību varētu veikt tikai tādā gadījumā, ja tas ir vienīgais iespējamais risinājums un nav citu alternatīvu sabiedrībai nozīmīgu interešu apmierināšanai. Ķemeru gadījumā alternatīvas ir, uzsver Jūrmalas dome.
Arī Vides aizsardzības kluba viceprezidente Elita Kalniņa uzskata, ka Ķemeru Nacionālais parks ir tik nozīmīgs, ka trasi var būvēt arī tam apkārt. «Ietekmes uz vidi novērtējumā mēs lasām, ka nav garantijas par to, ka sērūdeņu atradnes neiznīks. Ķemeru parks ir unikāla teritorija, citas tādas Pierīgā nav. Ir sajūta, ka katru projektu, kas skar parka teritoriju, vērtē atsevišķi, bet neanalizē kopumā. Piemēram, nesen parādījās informācija, ka parka teritorijā Ragaciemā plānots ierīkot kapus. Un tā pa gabaliņam vien parka teritorija tiek «nograuzta», bet vērtējot situāciju, netiek analizēta ietekme uz vidi plašākā mērogā,» uzskata E. Kalniņa.