Vācu mūzikā kā mājās
Brāmsa Vācu rekviēms ir viens no saviļņojošākajiem, skaistākajiem un dziļākajiem romantisma laika vokāli simfoniskajiem šedevriem. Tajā ir visa cilvēka dzīve no mīlestības līdz mūžībai, jo skaņdarba tapšana ir saistīta ar Brāmsa tuva drauga komponista Roberta Šūmaņa nāvi (1856) un vēlāk arī paša mātes aiziešanu viņsaulē (1865)
«Brāmsa Rekviēmā dziedāšu pirmo reizi. Brīnišķīga mūzika, un jums ir lielisks orķestris un koris! Man ir brīnišķīga sajūta,» mēģinājuma starpbrīdī priecājās daudzu starptautisku konkursu laureāte Džeklīna Vāgnere. Amerikāņu dziedātāja vācu mūzikā jūtas kā mājās. Viņu augstu vērtē gan vācu publika, gan kritiķi: kā slavējis Berliner Morgenpost, viņai piemīt «nepārspējami valdzinoša vokālā elegance». Patlaban dziedātāja atveido Mimī lomu Pučīni Bohēmas izrādēs Ķelnē, pirms kāda laika vienā no Bēthovena 9. simfonijas atskaņojumiem Berlīnē solistu kvartetā muzicējusi kopā ar Latvijas basbaritonu Egilu Siliņu. Nākamais projekts, kurp jādodas jau nākamnedēļ, būs Riharda Vāgnera opera Dievu mijkrēslis Barselonas Liceu teātrī.
«Man ļoti patīk vācu mūzika, valoda un kultūra. Tas bija galvenais iemesls, kādēļ uzsāku karjeru Vācijā,» atklāj Džeklīna Vāgnere, kuras ceļš uz atskaņotājmākslas virsotnēm ir kā ceļojums starp diviem kontinentiem. Detroitas ziemeļos uzaugušajai Vāgnerei pēc studijām Manhetenas mūzikas skolā Ņujorkā iespēju studēt Vācijā deva Fulbraita stipendija. Par mākslinieces «firmas zīmi» tiek uzskatīts spožais, krāsām bagātais titullomas atveidojums vācu komponista Riharda Štrausa operā Arabella. Viņai arī pašai šī esot visiemīļotākā loma: «Es identificējos ar Arabellas tēlu, viņa ir fascinējoša sieviete, un Štrausa mūzika ir elpu aizraujoša.»
Klausās Deep Purple
«Ikviens no līdz šim sastaptajiem diriģentiem Vācu rekviēmu ir interpretējis ļoti atšķirīgi, nav divu līdzīgu lasījumu,» atzīst starptautiski pieprasītais vācu baritons Markuss Briks, kurš šo opusu jau dziedājis pasaulslaveno maestro Zubina Mehtas, Nonalda Ranikla un Omēra Meira Vellbera vadībā. «Šis Brāmsa skaņdarbs ir ļoti uzrunājošs un dažubrīd pat par daudz emocionāls. Andra Pogas darbā man ļoti patīk tas, ka viņš ļoti precīzi ievēro tempus un visas citas nianses. Viņam ir ļoti skaidrs, sakārtots, analītisks mūzikas redzējums.» Markuss Briks uzskata, ka tas tikai vairo Brāmsa mūzikas skaistumu, ļauj tam uzmirdzēt. «Mūzika jau pati ir romantiska, tāpēc to nedrīkst noslīcināt kliedzošā, smagnējā romantiskās skaņas troksnī. Tas pats sakāms par Pučīni. Ja tu uzreiz laidīsi vaļu ciešanām un asarainām jūtām, nevarēsi sasniegt operas emocionālo kulmināciju: izrādes beigās neviens vairs neraudās, jo varoņu nāve nebūs nekāds pārsteigums.» Savukārt jautāts par attiecībām ar operu režisoriem, viņš teic: «Neatkarīgi no stila pieņemu ikvienu mērķtiecīgi izstāstītu stāstu, taču nevēlos izrādē redzēt režisoru personiskās dzīves problēmas, viņu pagātnes traumas.»
Markuss Briks zināms kā viens no izcilajiem Vāgnera operu dziedoņiem un spoži izpaužas arī itāļu operu repertuārā. Tikko debitējis Amonasro lomā Verdi operā Aīdā, dzied Žermona lomu Traviatā, februāra beigās debitēs titullomā Verdi Makbeta jauniestudējumā, kas vienlaikus būs arī viņa debija Cīrihes operā. Pa vidu verdiānai Berlīnē nodziedās Šūberta dziesmu ciklu Ziemas ceļš, pēc tam Ķelnē atveidos Enriko lomu Doniceti operā Lučia di Lammermūra. Lai to visu paveiktu, jāatsakās no smēķēšanas un sarkanā vīna, kas sausina balss saites. Brāmsa Vācu rekviēmā, kam pats komponists veidojis libretu no Jaunās Derības un Vecās Derības fragmentiem, Markuss Briks saprot katru vārdu. Vai tas lasāms kā pašvērtīgs dzejas darbs? «Jā, jo katru reizi, kad to dziedu, es saredzu jaunus teksta jēgas aspektus un nianses. Tas ir ļoti krāsains un saviļņojošs.» Brīžos, kad dziedātāji ir klausītāju lomā, viņi izvēlas mūziku no pavisam citas operas. Markuss Briks ir hārdroka klasikas (Deep Purple u. c.) cienītājs, savukārt Džeklīna Vāgnere priekšroku dod klaviermūzikai.