Elitas Dreimanes vadītā VK ir valdošo partiju nokaitinājusi vismaz trīs tai būtiskos jautājumos: par bankas Citadele pārdošanu, kritiskā atzinumā aicinot valdībai nelemt par tās pārdošanu investīciju fondam Ripplewood, un par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) likteni, piedāvājot likuma grozījumus, kas vērtēti kā biroja priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam labvēlīgi - pretēji Vienotības lolotajam biroja sadalīšanas plānam, kas abas KNAB karojošās nometnes vienkārši atstātu katru savā frontes pusē. Tā kā pēc sešiem mēnešiem beidzas E. Dreimanes piecu gadu termiņš amatā, premjerei saskaņā ar Valsts civildienesta likumu ir tiesības un pienākums viņu pusgadu iepriekš brīdināt, vai tiek plānots pagarināt darba attiecības.
Ja būtu tikai šīs divas epizodes ar Citadeli un KNAB, iespējams, E. Dreimanes liktenis tiktu atstāts premjeres ziņā, jo, kā Dienai norādīja kāds koalīcijas partnera Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis: «VK direktora izvēle vienmēr ir bijusi premjera prerogatīva, ko visi strikti ievēro, tādēļ tur politikas nebūs.» Tomēr VK aizvadītajā vasarā iniciēja diskusiju par nepieciešamajām pārmaiņām kārtībā, kā amatpersonām tiek piešķirta vai atteikta pielaide valsts noslēpumam. Tas varēja neapmierināt Satversmes aizsardzības biroju (SAB) un Drošības policiju (DP), kas lemj par šo pielaižu izsniegšanu. Tagad SAB devis signālu, ka augstākās kategorijas pielaidi valsts noslēpumam riskē zaudēt pati E. Dreimane. Premjeres izredzes nomainīt VK direktori varētu apgrūtināt arī tas, ja patiesas izrādītos runas par vēlmi šajā amatā redzēt L. Straujumas biroja vadītāju Ringoldu Arnīti. Tas neapmierinātu arī Vienotības spici, kura nav droša par pašas premjeres palikšanu amatā pēc Valsts prezidenta vēlēšanām un prezidentūras Eiropas Padomē beigām. «Viņš ir vājš jau esošajā amatā,» par R. Arnīti Dienai izteicās kāds Vienotības ministrs.
Pielaižu jautājums var ja ne novērst, tad sarežģīt VK direktores nomaiņu, jo šī problēma skārusi arī koalīcijas partneru Nacionālās apvienības (NA) un ZZS ministrus. Saskaņā ar Valsts civildienesta likumu lēmumu par VK direktora atbrīvošanu pieņem premjers, bet - pamatojoties uz valdības lēmumu, kurā Vienotībai būs jārod koalīcijas atbalsts. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Dienai pieļāva, ka šis var kļūt par visas koalīcijas jautājumu, jo šobrīd ap E. Dreimani notiekošais viņam atgādinot «raganu medības». Neskaidras ir arī ZZS veselības ministra Gunta Belēviča izredzes saņemt pielaidi valsts noslēpumam, par ko Diena jau rakstīja. Dienai zināms, ka ZZS apspriedusi iespēju E. Dreimani aicināt uz Saeimas frakciju, tā netieši sniedzot viņai politisku atbalstu. Viens no NA līderiem Gaidis Bērziņš apliecināja: ja premjere šādu lēmumu virzīs uz valdību, ar apvienības ministriem tiks spriests, vai to atbalstīt. Pielaides nepiešķiršana ir nobremzējusi NA jaunās paaudzes politiķu Baibas Brokas un Romāna Naudiņa politisko karjeru.
Notikumu secība rāda, ka SAB aktivitātes pret E. Dreimani sākušās brīdī, kad bija skaidrs - VK direktores nomaiņu neizdosies īstenot, izmantojot viņas darbības novērtēšanu. «Ļoti labi» - tāds ir vidējais E. Dreimanei sniegtais vērtējums, ko devusi L. Straujumas vadītā komisija, kurā ir arī DP priekšnieks Normunds Mežviets, premjeres biroja vadītājs R. Arnītis, Tieslietu ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāri Raivis Kronbergs un Guntis Puķītis. 5. martā, kad novērtēšanas komisijas sēdē izskanējis E. Dreimanei labvēlīgais vērtējums, pret tā apstiprināšanu iebildis N. Mežviets, informējot par SAB vēstuli, kurā ietvertajai informācijai esot būtiska ietekme uz novērtējumu. Dienai no informētiem avotiem Vienotībā zināms, ka SAB ar vēstuli iepazīstinājis tikai premjeri. E. Dreimanei līdz šim bijusi liegta iespēja iepazīties ar vēstuli, kas var pārvilkt svītru viņas gandrīz 20 gadu ilgajai karjerai VK. SAB trešdienas vakarā izplatītā informācija, ka E. Dreimane neatsaucas aicinājumam ierasties birojā, nav līdz galam patiesa. VK direktore paudusi gatavību ierasties SAB kopā ar advokātu, kam birojs pretojas.
VK direktores amata aprakstā, ko toreizējais premjers Valdis Dombrovskis apstiprinājis 2011. gada februārī, nav ietverta prasība, ka pienākumu pildīšanai nepieciešama pielaide valsts noslēpumam. Tas apgrūtina E. Dreimanes automātisku atbrīvošanu no amata, pat ja SAB viņai anulētu augstākās kategorijas pielaidi. Tās nepieciešamību var netieši interpretēt no prasības, ka VK direktors «saskaņā ar likumu atbild par pieejamās informācijas, tai skaitā informācijas dienesta vajadzībām un informācijas par valsts noslēpumu, glabāšanu un neizpaušanu». Tomēr faktiski pielaides neesamība apgrūtinātu E. Dreimanes iespējas vadīt VK un pildīt citus pienākumus, piemēram, ar padomdevēja tiesībām piedalīties valdības sēdēs (to slēgtajās daļās var piedalīties tikai personas ar pielaidi valsts noslēpumam) un kopā ar premjeru līdzparakstīt valdības sēžu protokolus, kas arī bieži ir noslepenoti.